Riks Džoiners
3. nedēļa, 2012.
Ko saka Gars draudzēm? Jēzus. Ikvienā laikā visa būtība ir Jēzū. Kā teicis mūsu draugs Pīters Lords: „Pats galvenais, lai pats galvenais paliktu pats galvenais”. Un pats galvenais ir Jēzus.
Pats galvenais, ko Gars grib izdarīt ar katru no mums –tas ir: padarīt mūs līdzīgus Dēlam. Ja vēlamies paskatīties uz to, kas ar mums notiek caur Dieva mērķu prizmu, tad mums ir jāsaprot, ka Viņš lietos visu mūsu dzīvēs dēļ viena mērķa sasniegšanas- pārveidot mūs Sava Dēla līdzībā.
„Dievs ir mīlestība”. Un Jēzus ir un paliek vislielākā un vispilnīgākā Dieva mīlestības atklāsme. Un virzošais spēks Tam, kas ir Dieva mīlestība, atrodas Sava Dieva Tēva pagodināšanā. Mums ir jāsaprot šeit atrodošos sakarību. Tieši tāpēc vienīgais bauslis ar apsolījumu skan tā: „Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, kā Tas Kungs, tavs Dievs, tev to ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un lai tev labi klājas tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.” [5. Mozus 5: 16]. Vai ir cilvēki, kas negribētu piedzīvot šī apsolījuma izpildīšanos savā dzīvē?
Jums var rasties kārdinājums domāt, ka Jēzum bija viegli godāt Savu Tēvu, jo Viņš bija pilnīgs cilvēks, un Viņam bija pilnīgs Tēvs. Taču apsolījums neprecizē, ka mums vajag godāt pilnīgus tēvus vai mātes. Runa pat par labiem neiet. Tāpat, apsolījumā nekas nav teikts par to, ka godināšanai ir jābūt pilnīgai. Tomēr, pagodināšanai ir jābūt par mūsu galveno veltīšanos, jo caur to mēs godinām mūsu debesu Tēvu. Galvenais priekš mums- ir kļūt kā Jēzus. Jo sliktāki ir bijuši mūsu vecāki, jo vairāk spēka ir mūsu godināšanai.
Un kā mums godināt vecākus, kas, varbūt, nav bijuši šī goda cienīgi? Mēs varam sākt ar to, ka piedodam viņu kļūdas un trūkumus. Un, par cik mēs zinām, ka tiem kas mīl Dievu un tiem, kas ir pēc Viņa gribas aicināti, visas lietas nāk par labu, neatkarīgi no tā, caur ko mums ir nācies iet cauri, kad bijām jauni vai mazi, tas vienmēr darbosies mums par labu, un tāpēc mums vajag būt pateicīgiem par to.
Daudzi no mums ir izgājuši cauri šausmīgām lietām pagātnē, un bez šaubām tas ir bijis grūti. Taču, kā arī mēs caur Jēzus brūcēm tikām dziedināti, tas ir- Viņš caur Savām ciešanām saņēma spēku [varu] dziedināšanai, tā tas var notikt arī ar mums. Viss sliktais un netaisnais, kas noticis ar mums, var kļūt par spēku citu dziedināšanai, tiklīdz saņemsim dziedināšanu caur piedošanu.
Atcerieties, Vecajā Derībā par priesteri nevarēja kļūt cilvēks, kam uz miesas bija kreveles vai nedzīstošas rētas. Tāpat arī mēs nevaram kalpot šajā kalpošanā, uz kuru esam aicināti, kamēr nebūsim saņēmuši savu rētu dziedināšanu, kas nāk caur piedošanu tiem, kas kaut ko pret mums ir izdarījuši.
Jaunās Derības fundamentālā mācība ir tā, ka, ja mēs pat nodzīvosim visu dzīvi necieņā, bet nožēlosim un sāksim godāt un cienīt savus vecākus, tad visa mūsu necieņa tiks izdzēsta no mūsu vēstures, un mēs skaitīsimies paklausīgi. Mēs varam sākt tieši tagad no baltas lapas caur nožēlu. Mūsu kļūdu rēķinu vešana Dievu interesē ne tik ļoti, cik ļoti Viņš vēlas salabot mūsu sirdis.
Viena no pamata lietām, ko ciena Dievs, ir mūsu cieņa pret mūsu vecākiem tāpēc, ka tas satur mūs kopā kā ģimeni, nevis kā organizāciju. Draudze pirmām kārtām ir aicināta būt par ģimeni. Kad mēs sākam arvien vairāk pārvērsties no ģimenes organizācijā, tad mēs zaudējam jēgu tam, kas mēs esam. Ģimenē ir jābūt tēvam un ir jābūt mātei. Šī ir viena no vislielākajām mūsu laika vajadzībām.
Rakstos mēs redzam, ka pat pēc daudziem simtiem gadu pēc ķēniņa Dāvida valdīšanas, kad Izraēls sauca uz Dievu pēc palīdzības, Viņš bieži runāja, ka palīdzēs viņiem sava kalpa Dāvida dēļ! Pagāja gadsimti kopš tiem laikiem, kad dzīvoja Dāvids, bet Dievs vēl joprojām godāja viņa piemiņu, palīdzot viņa pēcnācējiem viņa dēļ.
Kad lūdzos par savu valsti, tad parasti saucu uz Dievu mūsu Tēvu Pamatlicēju vārdā. Viņi un daudzi pēc viņiem ir samaksājuši dārgu cenu par to, lai mēs varētu gūt visu, kas mums ir. Neskatoties uz to, ka sekulāristi tiecās uz to, lai pārskatītu un mainītu vēsturi, gandrīz visi Pamatlicēji meklēja, lai pildītu Dieva gribu, un viņi centās būvēt kristīgu valsti. Tam ir liels daudzums apstiprinājumu arī literāros darbos. Viņi riskēja ar visu brīvības dēļ, un daudzi no viņiem maksāja cenu. Viņiem bija trūkumi, kā ikvienam cilvēkam, bet viņi ir pelnījuši to, lai viņus godātu.
Pagājušajā gadā, kad staigāju pa amerikāņu kapiem Normandijā, mani dziļi aizkustināja fakts, ka šeit ir apglabāti daudzi tūkstoši astoņpadsmitgadīgu puišu, kas nekad nekļuva par tēviem. Viņiem nebija šīs iespējas tāpēc, ka viņi nolika savas galvas, lai mēs varētu iegūt ģimenes un brīvību. Kad lūdzos par savu valsti, tad saucu uz Dievu arī viņu vārdā. Priekš manis arī viņi ir cienīgi, lai viņus godātu kā mūs tautas tēvus.
Pirms dažiem gadiem man sapnī tika parādīts, ka vienas no elles durvīm bija atvērtas uz mūsu valsti caur tēvu un tēvišķības nomelnošanu. Sapnī man tika parādīts, ka, ja mēs no jauna sāksim cienīt tēvus, Dievs ienesīs atmodu mūsu valstī. Bez atmodas, mūsu izredzes uz ilgstošu izdzīvošanu ir maz ticamas. Vai tu kopā ar mani pieņemsi stingru lēmumu tā rīkoties? Es aicinu godāt savus bioloģiskos tēvus un savus garīgos tēvus, savas tautas tēvus un mūs personīgos tēvus. Caur to mēs godināsim Savu Debesu Tēvu, un Viņš darbosies dēļ mums laikā, kad mēs arvien vairāk pārveidojamies Viņa Dēla tēlā.
Riks Džoiners MorningStar Ministries prezidents
Tulkoja Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
https://outpouring.ru/news/2012-01-25-4301
