Vīzijā redzēju istabu, kas bija piepildīta ar mūzikas instrumentiem. Es skatījos uz eņģeli, un viņš, sēžot uz grīdas, spēlēja lielu vijoli vai čellu, kas bija tikpat augsts kā viņš pats. Tas bija skaists instruments ar bagātīgi kokā inkrustētu pārklājumu, kaut es zināju, ka tas nebija koks, tas brīnišķīgi zaigoja, kad eņģelis spēlēja. Šķita, ka notis piepildīja gaisu ar tādu pārpilnību, it kā tās būtu dzīvas. Katra nots, šķita, ka formējas gaisā un pievienoja gaisam vēl lielāku pilnību. Bija tik patīkama pilnības sajūta, kas es biju pārņemta tajā brīdī un sajutu, it kā notis ietu man cauri un veidotos manī un ap mani tajā pašā laikā. Es aizvēru acis, dziļi elpodama un klausīdamās.
Pēkšņi atrados pavisam citā vietā. Savā priekšā redzēju kaut ko līdzīgu spožai gaismai cilvēka veidolā. Cilvēka veidols, šķita, mainījās laikā, kad to vēroju. Tas bija izgaismots no iekšpuses, kaut bija gaišs, un nebija nekādas atšķirības, es sapratu, ka viņā bija dzīvības spēks. Gaisma viņa iekšpusē sāka cirkulēt un sāka pastiprināties mirdzums, tā vien likās, ka sācis sabiezēt un pulsēt ar dzīvību. Blāzma bija tik brīnumaina, varēja redzēt, kā kārtas formējas šajā blāzmā; blāzmošanas gaismā kārtas sāka sabiezēt. Šķita, ka gaisma veidojas kad spīd. Pēc tam krāsas sāka veidot dažādu toņu kārtas, atkarībā no katras dziļuma, kurā bija ievītas. Kārtas sāka savienoties un saplūst, un kad tas notika, es varēju redzēt pievienoto kārtu atšķirības. Toņu dziļums noslāņojās un kļuva par visu aptverošu krāsu un gaisma sāka pulsēt pat vēl vairāk. Un pēkšņi es sapratu, ko es redzu. Es vēroju to, kā veidojas cilvēks! Es biju tik ļoti pārsteigta, kad redzēju gaismu maināmies viņā, ka palēcos no prieka.
Pēc tam gaisma, kas piepildīja formu, sāka pati sevī sabiezēt. Tas izskatījās aizplīvuroti, it kā mākonis būtu to piepildījis. Es redzēju, kā mākonis viņā tāpat sāka griezties, kā gaisma. Mākonis pēc tam slāņojās un griezās, un sabiezēja vēl vairāk. Drīz gaisma un mākonis savienojās vieglā formā un spīdēja visās varavīksnes krāsās. Tas bija zaigojošs. Krāsas pulsēja un forma vibrēja, savītas kā viena. Drīz mākonis kļuva par vienu biezu masu, kā mākonim, un tagad kļuva par vienotu ar viņu cilvēku varavīksnes krāsā, kas ievīts manā priekšā pulsējošas gaismas masā. Es varēju redzēt kā savītās gaismas joslas gāja cauri mākoņa masai, kā mazas elektroenerģijas plūsmiņas iet cauri vadiem. Man radās jautājums: kas ir šis cilvēks manā priekšā. Es nevarēju redzēt atšķirības cilvēkā, bet skaidri redzēju, ka tas bija cilvēks. Tad cilvēciskā forma sāka pulsēt no jauna un sāka spīdēt vēl spožāk. Tā kļuva tik ļoti spoža, ka tikko spēju uz to skatīties. Tā turpināja vibrēt no iekšienes un gaismas joslas izšāvās no tās kā skrūves. Pēc tam viss noklusa. Es atgriezos lai paskatītos, un tas, ko es ieraudzīju, mani šokēja. Es skatījos pati uz sevi. Tā nebiju es, bet tā biju es.
Būtnei bija manas rakstura īpašības, bet tās nebija sakārtotas tā, kā mana miesa tieši šobrīd, tas bija citādāk, un būtne bija dzīva. Šī gaisma, kas iznāca no manas miesas, bija piepildīta ar dzīvību un varu. Ja vien es sagribētu, tad varētu skatīties tai cauri. Mati būtnei bija piepildīti ar gaismu un pulsēja ar to pašu dzīvību, kā visai būtnei, un tomēr, katra šķipsna bija unikāla un pilnīga. Miesai bija struktūra, kuru es nesapratu, taču tā bija man zināma. Es nevarēju saprast visu, bet man šķita, ka katrai no manām šūnām bija izpratne manī. Es it kā skatījos uz kaut ko radniecīgu, bet ne uz sevi pašu. Es pastiepu roku, lai pieskartos būtnei. Es gribēju sajust tās dzīvību un savītās gaismas spirāli, kas zvīļoja cauri viņa formai. Tiklīdz es pieskāros būtnei, es momentāni atrados Harmonijas istabā, klausāmies mūziku, ko spēlēja eņģelis.
Biju pievilta, jo es gribēju pieskarties cilvēkam, ko redzēju. Es gribēju saprast, kāpēc es redzēju sevi šajā jaunajā Gaismas ķermenī. Pēkšņi eņģelis, kas spēlēja, pārstāja spēlēt. Viņš paskatījās uz mani. Un es pēkšņi sapratu, ka esmu kaut kā viņu iztraucējusi. Viņš piecēlās un turpināja uz mani skatīties. Pēc tam pagriezās un devās prom. Un es sajutu, ka man ir viņam jāseko. Kad to darīju, tad ieraudzīju, ka ieeju citā istabā. Tagad atrados konferenču zālē vai sava veida klases telpā. Priekšā stāvēja galds un ap to bija krēsli. Eņģelis, kas spēlēja, atradās priekšā, aiz galda. Es pienācu pie viena no krēsliem un apsēdos. Pamanīju, ka uz citiem krēsliem arī sēž cilvēki. Tur bija gan vīrieši, gan sievietes, bet bija arī daudz bērnu. Sēžamie bija ērti un katra vieta bija savā krāsā. Mans krēsls bija balts, taču viņš tāpat luminiscēja visas krāsas, līdzīgi opāla akmenim. Es paskatījos uz eņģeli, kas bija priekšā. Viņš gaidīja mūs visus, lai mēs paskatāmies uz viņu. Pēc tam viņš sāka runāt. Es dzirdēju, kā viņš runāja, bet viņa vārdi man bija nesaprotami, vienkārši, kaut kāda burkšķēšana. Tie skanēja izkropļoti un es nevarēju atšķirt, ko viņš runāja. Es paskatījos uz cilvēku, kas sēdēja blakus man un viņš smaidīja, klausoties eņģeļa runā, viņš paskatījās uz mani un pamāja. Es viņam jautāju: „Vai Jūs saprotat, ko viņš saka?” cilvēks atbildēja: „Protams”. Es teicu: „Es nevaru to saprast, viņa vārdi skan kā mucā un ir sajaukti”. Cilvēks man teica: „Jums jākļūst vienotai ar savu krēslu”. Es paskatījos uz viņu un teicu: „Vienotai ar krēslu?” Viņš man teica: „Jā, jums jākļūst vienotai ar jūsu aicinājumu un ar jūsu mērķi, pirms jūs spēsiet izdzirdēt patiesību un saprast augstāko debesu saikni, ko jūs drīz nodosiet cilvēkiem, pie kuriem jūs sūtīs”. Tad viņš atskatījās uz eņģeli, kas stāvēja priekšā un runāja. Es paskatījos uz priekšu un pie sevis nodomāju: „Kā es varu būt vienota ar manu aicinājumu? Es domāju, ka es jau esmu savā aicinājumā”. „Jūs atrodaties savā aicinājumā”, teica dāma no kreisās puses. Es pagriezos pa kreisi un viņa mani vēroja no sava krēsla. „Jūs atrodaties savā aicinājumā. Bet jūs vēl neesat devusi [neesat atļāvusi] jūsu Debesu personībai un jūsu zemes personībai savienoties vienā atbilstoši jūsu aicinājumam. Jūs uzzinājāt par savu aicinājumu tādā mērā, kā Kungs jūs apmācīja, trenēja jūs uz zemes. Viņa apmācības mērā jūs mainījāties un saņēmāt saprašanu par to, kā darbojas Debesu Valstība un plūst. Bet TAGAD JUMS JĀPLŪST VIŅA MIERĀ UN JĀĻAUJ ŠAI PLŪSMAI IEIET JŪS IDENTITĀTĒ [sevis apziņā] JŪSU APZIŅĀ, JŪSU CILVĒCISKAJĀ DOMĀŠANĀ UN PATIESĪBAS UZŅEMŠANĀ [tulka izcēlums] ir augstākā realitāte. Šī realitāte ir tā, lai redzētu, kā redz Viņš, domāt kā domā Viņš un dzīvot dzīvības pilnībā, ko Viņš ir paredzējis mums uz zemes. Lūk kāpēc jūs esat šeit. Mēs visi esam šeit, lai uzzinātu vairāk par Jēzu. Mēs esam šeit, lai uzzinātu Viņu, kāds Viņš ir tik ļoti, lai varētu kļūt pilnīgi trauki, kādus Viņš vēlas mūs redzēt. Mēs ceļamies arvien augstāk Viņa Godības atziņā. Mēs pārveidojamies katru dienu, iepazīstot Viņu”. Pēc tam viņa pagriezās un paskatījās uz priekšu uz eņģeli, kas mācīja klasē. Es pagriezos un arī paskatījos uz priekšu.
Eņģelis runāja, bet viņa balss priekš manis vēl joprojām bija sakropļota. Es izlēmu vienkārši aizvērt acis, jo izdomāju, ka, varbūt dzirdēšu viņu skaidrāk ar aizvērtām acīm. Pēkšņi, ar aizvērtām acīm, es ieraudzīju runājošo eņģeli un varēju saprast viņa vārdus! Manas acis atvērās no izbrīna, un eņģelis atkal runāja sakropļotus vārdus. Es aizvēru acis, un atkal eņģelis runāja skaidri. Apbrīnojami! Es skaidri dzirdēju, kad acis bija aizvērtas un neatvērās. Pēkšņi eņģelis priekšā apstājās, paskatījās tieši uz mani un pasmaidīja. Viņš teica: „Jā. Jūs vienmēr varat visu dzirdēt skaidri kad klausāties ar jūsu garu. Kad jūs redzat ar jūsu sirds acīm, jūs vienmēr būsiet harmonijā ar Dievu un Viņa balss būs skaidra. Bet kad jūs izlemjat paļauties uz jūsu dabiskajām spējām- jūs tās aizverat; tas ir- kad jūsu gars ir atvērts, jūs esat spējīgs domāt, redzēt un dzirdēt skaidri, ar jūsu sirds acīm. Jūsu gars vienmēr dzird skaidri- tā ir tā vieta, kur mīt Dievs. Bet jūs ne vienmēr uzticaties savam garam vai arī ļaujat viņam atsaukties jūs iekšienē, lai jūs varētu dzirdēt. Jums vajag atmest savas bailes. Jums vajag uzticēties Dievam ar visu savu garu. Jums vajag kļūt vienotam ar Viņu un pašam ar sevi. Jūs un Kungs esat Viens! Vienoti! Kad jūs atļaujat Kungam pilnībā piepildīt ar dzīvību jūs bez jebkādām atrunām vai šaubām, tad vienotība jūsos var sākties. Jums ir jāuzticas Dievam ar visu savu sirdi un nav jāpaļaujas uz savu prātu”
„Kad jūs paļaujaties uz savu domāšanu, tad jūs ierobežojat Viņu jūsos. Dziļums un pakāpe tam, ko Viņš vēlas atklāt jums, nevar būt atbrīvota līdz tam laikam, kamēr nebūsiet piepildīts ar Viņu pilnībā, visā jūsu būtībā un vienotībā ar Viņu, un pilnībā ļausiet Viņa Gaismai pabeigt šo darbu jūsos. Jo tuvāk jūs tiecaties pie Viņa, jo vairāk jūs spēsiet atrasties kopā ar Viņu un Viņā, un Viņš jūsos! To sauc par sadraudzību, saskarsmi un apvienošanos. Jūs jau darāt to tajā pakāpē, kurā Viņš jau dzīvo jūsos, bet ir daudz vairāk, ko jums vajag mācīties un par ko kļūt: kā pieaugt Kristū un Viņa aicinājumā. Kungs piesaista katru no jums pie sevis. Viņš parādīja jums sevi, kad jūs uzticējāties Viņam un mācījāties staigāt ar Viņu uz zemes. Bet šajā stundā, ar to nepietiek tam, lai tuvākajās dienās būtu priekšgalā. Katram no jums ir jākļūst vienotam ar savu aicinājumu! Jūs esat Dieva Dēli! Jums ir Dēls, kas dzīvo jūsos, bet jums vajag izrādīt šo pielūgsmi, lai uz ko būtu aicināti. Katrs Dieva bērns ir aicināts būt līdzīgs Viņam. Jūsu dzīves ceļojums bija ieplānots šim mērķim. Viņš izvēlējās dzīvot Viņa Miesā uz zemes. Jūs esat Viņa izvēle. Jūs esat Kristus miesa”.
Jums ir jāizvēlas Viņa godību un jāļauj Viņam formētam pilnā mērā jūsos. Ir pienācis laiks pacelties Dzīvajai Kristus Miesai uz zemes. Jūs esat otrais radījums. Jūs, kā pēdējais Ādams, kas ir Jēzus Kristus. Viņš kļuva par grēku un nomira, lai cilvēki varētu tagad dzīvot un dzīvot savu dzīvi caur Viņu un pateicoties Viņam. Tagad jūsu izvēle: vai jūs pilnā mērā sekosiet Viņam līdz galam. Katrs no jums ir pacelts tik ļoti augstu, lai jūs varētu uzzināt, ka jūsu dzīve nepieder vairs personīgi jums. Jūs bijāt izpirkti par dārgu samaksu un šo dzīvi vajag dzīvot katru dienu uz zemes tādā veidā, lai izrādītu Viņu. Šajā līmenī Gaismai ir jāpalielinās jūsu ceļa iziešanās mērā, jo šis laiks ir lielās Gaismas un Viņa ražas vākšanas laiks. Dieva Gaismai ir jāaug! Lūk kāpēc katram no jums ir jātiecas kļūt par vienu aicinājumu ar Viņu. Jums vajag vairāk uzzināt par Viņu. Lūk kāpēc jūs esat šeit. Viņa Gaisma jau palielinās un tā iezaigosies vēl vairāk šajā gadā, bet tas, kas tūlīt gatavojas izplatīties pa visu zemi, būs daudz lielāks. Jo tumsas spēks ir liels. Šai Dieva Gaismai caur jums ir jābūt vēl lielākai par tumsu. Jums ir jāpaceļas un jāzaigo Dieva Gaismā. Jūs nevarat to izdarīt, ja kaut kāda jūsu daļa ir strīdā pati ar sevi vai neatrodas harmonijā ar Viņu”.
„Viss, ko jūs atsakāties pieņemt no Viņa, atdala jūs no Viņa. Viss, ko jūs vēlaties vairāk par Viņu Pašu, būs par iemeslu strīdiem jūsu sirds iekšienē un atdalīs jūsu sirdi no Viņa. Viss, kam jūs ticat, izņemot Viņa patiesību, novedīs jūs Disharmonijā ar Viņu un Viņa Valstību. Tas apdzēš Viņa gaismu un Viņa balss tāpat kļūst sakropļota un nedzirdama, un jūsu saprašana samazinās. Viss, kurp ved jūsu vēlēšanās, pievienojas jums. Tas, kam pievienojaties jūs, jūs gala rezultātā ietekmēs un vadīs. Jums nevajag to darīt. Jums ir jāatzīst sava vajadzība pēc Viņa vēl vairāk, kā jebkad agrāk. Jums vajag pilnībā un ikdienā paļauties uz Viņu tik ļoti, lai jūsu gaisma palielinātos un kļūtu vēl skaidrāka, tad jūs spēsiet pilnībā izprast visu Viņa plāna pilnību, attiecībā uz jums. Un attiecībā uz citiem, pie kā sūtīs. Nepieļaujiet, lai šis gadījums jūs noved pie jūsu ticības cīņas, bet lai tas iedvesmo jūs pieņemt, saķert augstāko jūsu dzīves aicinājuma daļu. Jūsu mērķis ir Kristus pieņemšana jūsu iekšienē”.
„Jūs jau staigājāt ar Viņu un jūs palīdzējāt daudzu cilvēku ticībai, lai tā kļūtu stabila. Par cik jūs, katrs no jums, esat Kunga miesas daļa, kad viens no jums cīnās ar visiem spēkiem, tad ir disharmonija šī orgāna iekšpusē. Lūk kāpēc jūs izjūtat nepieciešamību palīdzēt cits citam pieaugt, lai būtu palielināts Dieva dzīvības plūsmas lielums. Tas ir jūsu labad. Taču, arī ar to nepietiek. Katram no jums vajag iemācīties uzticēties cits citam, kā savam paša ķermenim. Katram no jums vajag iemācīties redzēt otram cauri, un dzirdēt vienam caur otru un dzīvot citam caur citu, kā dzīvojat caur un pateicoties Kristum [svaidījumam]. Katram no jums vajag saņemt vienu aicinājumu, vienu miesu, vienu dzīvību; dzīvību, kas ir Kristū. Kad jūs spēsiet kļūt par vienu veselu ar savu aicinājumu un ar kopējo aicinājumu, jūs spēsiet pilnībā nodoties Dievam VISI KOPĀ UN plūst kopā, tad NEKAS NEBŪS NEIESPĒJAMS PRIEKŠ JUMS! Jums ir jākļūst par Paaugstinātu Miesu, caur kuru Viņš varēs dzīvot uz zemes! Uz to jūs esat aicināti, lai vāktu ražu uz zemes. Šī ir Kunga vēlēšanās priekš jums kā priekš Draudzes, Viņa Miesas, pilnībā iemācīties kļūt vienam par otra locekli, uzzināt par Viņu citam caur citu; un atbrīvot zināšanu par Viņu visiem kopā. Tad jūs paudīsiet Viņu pilnā mērā un savāksiet ražu un atjaunosiet Debesu un Miesas harmoniju un vienotību un ar Kungu. Kunga un Viņa Miesas sadraudzībā un vienotībā dažādās valstīs”.
Gaisma un godība apkopojas un ļoti spēcīgi palielinās jūsos personīgi un Viņa cilvēkos kolektīvi, un tāpat pa visu zemi. Kad būs vairāk Gaismas, tumsa arī pieaugs un kari arī pieaugs. Jums ir nepieciešams apzināties, ieraudzīt jūsu mērķi tagad pilnībā un staigāt Viņa Godības Gaismas apbruņojumā. Šī ir tā godība un zināšanas par to, kas izies no jums, un tāpat būs apģērbta uz jums un kļūs par tādu pašu aizsargu jūsu personībai un kā apbruņojums uz jums, kad jūs ejat ar Viņu. Viņš ieģērbs jūs Sevī un tajā pakāpē, kādā jūs zināt Viņu. Līgavai, Draudzei ir jāmostas un jāsapurinās, un jāpadara sevi par galvu tagad. Tai vajag pārvarēt vislielāko ienaidnieka šķērsli, un tā ir viņa personīgā dvēsele, kas ved cīņu par vadību pār viņu. Kad viņa to izdarīs, tad viņa spēs pilnībā pārvarēt visus pretiniekus un nolikt nāvi, kas darbojas pār viņu, nolikt sev zem kājām. Pēc tam tā kļūs par cienīgu ieņemt savu vietu pēdējos laikos. Katram no jums jābūt līdzīgā vietā pēdējā laikā. Katram no jums ir jābūt uzmanīgam pret savu aicinājumu un jābūt pārliecinātam par to, ka neviens no jums nekad necietīs sakāvi”.
„Sakārto prioritātes. Katru dienu atdodies [padodies] Viņam visos iespējamos veidos. Meklē Viņa seju neatlaidīgi, nepagurdama un ļauj Viņam dzīvot caur sevi. Jo Viņš ir šeit tam, lai pielietu visu zemi ar zināšanu par Sevi caur jums. Tas, ko viņi ieraudzīs un tas, ko viņi izdzirdēs caur jums, parādīs Viņa patieso tēlu vai izkropļoto? Jūs nosakāt šo līmeni pakāpē, cik ļoti pats būsiet saskaņots ar Viņu. Jums vajag pacelties augstāk tagad- šai sezonai, un jāļauj Viņam sinhronizēt jūs ar Sevi vēl vairāk. Tad jūs spēsiet precīzi atsaukties pilnā Viņa dzīves un Viņa gaismas godības mērā, realizēsies un spīdēs caur jums un Viņa godības balss tiks izdzirdēts, un Viņa Personība tiks ieraudzīta un saprasta, un Vārdam būtiski jāpavairojas uz Zemes tā, kā ejat jūs, zināšanas par Jēzu Kristu Miesa un Gaisma. Ir pienācis laiks sākties lielajiem plūdiem. Laiks kļūt par cilvēku ķērējiem. Jums ir jāķer zivis ar Viņu kopā līdz galam. Šis ir laiks jūsu augstākā aicinājuma un galīgā mērķa sākumam. Jums bijušas parādītas šis patiesības tādā veidā, lai jūs varētu saprast tā dziļumu, kas jums ir jāapzinās un jāizdara jūsu paaudzē. Šis ir laiks priekš jums, katram o jums, lai pilnībā ieietu jūs lielajā aicinājumā”
Ar šo vīzija apstājās, bet tagad sākas augstie meklējumi…
2. Korintiešiem 4. nodaļa.
1 Šī kalpošana ir jums Dieva žēlastības dota, un mēs tajā nepievilsimies. 2 Mēs atraidām apkaunojošos darbus, kas tiek darīti noslēpumā, nemelojam un nekropļojam Dieva Vārdu. Mēs sludinām patiesību, un lai katrs cilvēks tiesā mūs pēc savas sirdsapziņas Dieva priekšā. 3 Ja priekš kāda mūsu Evaņģēlijs arī ir aizvērts, tad tikai priekš tiem, kas iet uz pazušanu,4 priekš neticīgajiem, kam šīs pasaules Dievs ir apstulbojis prātus, lai viņi nevarētu redzēt Evaņģēlija gaismu un Kristus godību, kas ir Dieva tēls. 5 Jo mēs nesludinām pašus sevi, bet Kristu Jēzu – Kungu, mēs esam jūsu kalpi dēļ Jēzus. 6 Dievs teica: No tumsas lai uzaust gaisma! Un pats Viņš ir šī gaisma, kas spīd mūsu sirdīs. Viņš dod mums Dieva godības atziņu Jēzus Kristus personā. 7 Bet šo dārgumu mēs nesam māla traukos un rādām, ka šis varenais spēks nāk nevis no mums, bet no Dieva. 8 Uz mums izdara spiedienu no visām pusēm, bet mēs neesam salauzti: mēs esam apjukuši, bet neesam izmisumā; 9 mūs vajā, bet mēs neesam pamesti; mēs stipri piekauti, bet neesam nogalināti.10 Mūsu miesā mēs vienmēr nesam Jēzus nāvi, lai mūsos būtu izpausta Viņa dzīvība. 11 Kamēr mēs esam dzīvi, mūs vienmēr nodod Kristus nāvei; mēs stāvam nāves priekšā, lai Jēzus dzīvība būtu izrādīta mūs mirstīgajās miesās. 12. Nāve dara mūsos savu darbu tādēļ, lai jūsos darītu savu darbu dzīvība! 13 Par cik mums pieder tas pats ticības gars kā rakstīts” Es ticēju, tāpēc es runāju”, mēs arī ticam, tāpēc runājam. 14 Mēs zinām, ka Tas , Kurš augšāmcēla Kungu Jēzu, augšāmcels ar Jēzu arī mūs, un noliks Sev priekšā blakus jums. 15 Viss tas jums par labu, lai žēlastība, kas sasniedz arvien lielāku cilvēku skaitu, darītu jo stipru pateicību, kas jāpienes Dievam par godu un slavu. 16 Tāpēc mēs nekrītam garā. Ja arī sabrūkam fiziski, tad iekšēji mēs no dienas dienā atjaunojamies. 17 Mūs laicīgās ciešanas atnesīs mums nākamo mūžīgo godību. 18 Mēs skatāmies uz neredzamo nevis uz redzamo, jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. [mūsdienīgs tulkojums].
Efeziešiem 4. Nodaļa.
1 Es, kas atrodos ieslodzījumā Kunga dēļ, lūdzu jūs dzīvot jūsu aicinājuma cieņas pilnu dzīvi. 2 Esiet pazemīgi un pieticīgi, izturieties cits pret citu ar pacietību un mīlestību. 3 Dariet visu iespējamo tam, lai stiprinātu savu garīgo būtību ar miera saitēm. 4 Gars ir viens, un arī miesa ir viena, kā ir viena cerība, uz ko jūs esat aicināti. 5 Viens Kungs, viena ticība, viena kristība, viens Dievs un Tēvs visiem. Viņš stāv pār visu un darbojas caur visu un visā. 7 Katram no mums ir dota žēlastība Kristus dāvinājuma mērā. 8 Tāpēc ir rakstīts: „Viņš pacēlies augstumos, saņēma daudz gūstekņu un deva dāvanas cilvēkiem”. 9 Pacēlies nenozīmē neko citu kā to, ka Viņš pirms nolaidās zemes dziļumos. 10 Šis, kas bijis nolaidies ir tas pats, kas ir pacēlies virs debesīm, lai piepildītu ar Sevi visu visumu. 11 Un Viņš devis mums spējas vieniem būt par apustuļiem, citiem par praviešiem, trešajiem - par Evaņģēlija sludinātājiem, ceturtajiem par mācītājiem un ganiem, 12 lai sagatavotu svētos kalpošanas darbam, lai izveidotu Kristus Miesu 13 līdz tam laikam, kamēr mēs visi nesasniegsim pilnību ticībā un Dieva Dēla atziņā, nesasniegsim pilnību un nebūsim pielīdzināti Kristum savā garīgajā augumā. 14 Mums jau vairs nav jābūt maziem bērniem, ko var nogāzt viļņi un dažādu mācību vētras, viltnieku viltības, kas ieved cilvēkus maldināšanā. 15 Runādami patiesību mīlestībā, mēs pieaugsim visā, kļūdami tādi paši, kā Kristus, kas ir visam galva 16 un pateicoties kam visa miesa kopā savienota un nostiprināta ar visādām palīga saitēm, un visas viņa miesas daļas izpilda katra savu darbu; pie tam, visa miesa pieaug un nostiprinās mīlestībā. 17 Tāpēc pasludinu un pamācu tā Kunga dēļ, pārstājiet dzīvot kā pagāni ar viņu tukšajām domām. 18 Viņu apziņa ir aptumšota, viņi ir sveši Dieva dzīvei savas nenovīdības dēļ tāpēc, ka viņu sirdis ir cietas. 19 zaudējuši jebkādu jūtīgumu, viņi nododas izvirtībai, arvien dziļāk iestiegot ikvienā netīrībā. 20 Bet jūs ne tā esat Kristu iepazinuši. 21 Jūs esat dzirdējuši par Viņu, un Viņā esat mācīti, jo patiesība ir saslēgta Jēzu. 22 Jūs mācīja tam, lai jūs atstātu iepriekšējo dzīves veidu, kas bija raksturīgs jūsu vecajam iekšējam cilvēkam, kam jāsatrūd savās mānīgajās un mainīgajās vēlmēs. 23 Atjaunojiet savu domāšanas veidu, 24 apģērbieties jaunajā iekšējā cilvēkā, ko radījis Dievs savā patiesībā un svētumā. 25 Lai katrs no jums atstāj melus un saka savam tuvākajam taisnību, jo visi mēs esam vienas miesas locekļi. 26 Dusmās neapgrēkojaties, lai jūsu dusmas pāriet pirms saules rieta. 27 Nedodiet vietu velnam savā dzīvē; 28 kas zadzis, lai vairs nezog, bet nopelna iztikai ar savu darbu un dalās ar tiem, kam ir vajadzība. 29 Nerunājiet nekādus sliktus vārdus, runājiet vien derīgo vajadzīgajai celšanai, lai tie nestu svētību klausītājiem 30 Neapbēdiniet Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti glābšanai. 31 Atsakieties no skaudības, dusmām, naida, kliegšanas, ļauniem lāstiem un visāda veida dusmām. 32 Esiet laipni cits pret citu, izrādiet līdzcietību, piedodiet cits citam, kā Dievs Kristū jums ir piedevis. [Mūsdienīgs tulkojums].
Sjūzena Omārra "In the Image of His Glory Ministries"
2011. gada 25. Oktobris.
Larisas Traub tulkojums.
Ingas Krūmiņas tulkojums no krievu valodas.
https://outpouring.ru/news/2012-01-16-4250
