Mūsu modelis izgaismo divus pamata zemapziņas grēkus, ar kuriem nākas saskarties dziedināšanas procesā.
1)Pārliecība.
Pirmais zemapziņas grēks- tā ir pārliecība, ka bērns veidojas bērnības pārdzīvojumu iespaidā (traumējošu notikumu vai slikta piemēra un mācības iespaidā). Mērija Pitčesa (1996) tās vienkārši sauc par pārliecībām; Česters un Betsija Kilistra (1996) attiecina tās uz bezdievīgām pārliecībām, bet Eds Smits (2005) piedēvē meliem. Bezdievīga pārliecība ir pārliecība, maldi, nodomi vai piekrišana, kas nav saskaņā ar Dievu (Viņa Vārdu un Viņa raksturu). Bezdievīga pārliecība tiek izveidota balstoties uz mūsu pieredzes faktiem un pie tam nekādi nepamatojas Dieva Vārdā, piemēram: neviens mani nemīl; esmu vientuļš; esmu ar defektiem; Dievs mani nemīl. Bezdievīgas pārliecības ir grēks, jo tās noved mūs nesaskaņā ar Dievu un saskaņā ar sātanu.
2)Aizsardzības mehānisms – ir otrais grēks un tas ir saistīts ar bērnu reakciju uz emocionālu savainojumu notikumiem un pamatojas uz viņa vai viņas instinktīvo stratēģiju. Bērna zemapziņa pūlas atrisināt problēmu un pasargāt sevi no turpmākām sāpēm bez vēršanās pie Dieva. Tam sākums ir iedzimtā bērnu grēcīgā dabā –„es izdarīšu to pats”. Ievainots bērns instinktīvi cenšas sevi glābt, gādājot par savām personīgajām vajadzībām un aizsardzību un paļaujoties uz saviem personīgajiem spēkiem. Tas palīdz ātram vajadzību apmierinājumam, bet pēc kāda laika kļūst par problēmu. Tas, ko bērns dara, saucas par „sienu būvēšanu” (aizsardzības mehānisms). Tā pamatojas iesakņotos pamatos- melos. Pārliecība (meli) un rīcības atkārtošana (aizsardzības mehānisms, sienas) kļūst par cietumu pašam priekš sevis un neļauj Kristus gaismai dziedināt mūsu dzīves. Par cik mūsu problēmu risināšana notika bez Dieva, mūsu dziedināšana nevar notikt, kamēr mēs nesagribam salauzt savas sienas un ļaut Dievam ienākt.
Jeremijas 2: 13 Dievs saka: „Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni!”
Pirmais mūsu grēks ir tas, ka mēs esam atraidījuši Dievu, izgājuši no vienotības ar Viņu un nonākuši vienotībā [piekrituši] ar sātanu. Otrs grēks ir tas, ka mēs esam centušies sev palīdzēt paši saviem spēkiem un līdzekļiem, ar savām pašu izraktām akām, kas nepatur sevī ūdeni. Šīs sasistās akas jeb aizsardzības mehānismi nav spējīgi palīdzēt, bet mēs pieķeramies tiem tik un tā.
Nozīme tāda, ka bērnišķīgais aizsardzības mehānisms saka priekšā mums par to faktu, ka šeit vairāk līdzdarbojas mūsu emocionālo problēmu veidošanās modelis un nepareizā uzvedība, nekā vienkārši pārliecība. Šie bērnišķie aizsardzības mehānismi parasti sevī ietver iekšējus zvērestus, apņemšanās, rūgtas soda saknes, nošķirtības, represijas, nolieguma, perfektcionisma utt. sienas un nepareizas izvēles. Nepareizas izvēles ir grēcīga uzvedība, kas izpaužas sevis ārstēšanas centienos un savu emocionālo rētu dziedēšanā. Faktiski, tas padara mūsu problēmas vēl ļaunākas un noved pie atkarībām.
Viss iepriekš teiktais, plus nepiedošana sev, Dievam un citiem, bloķē jūsu dziedināšanos. Dievs nenovāks šos šķēršļus mūsu dziedināšanā, kad mēs gribam tos būvēt. Pēc savas personīgās izvēles mēs esam uzcēluši sienas, lai pasargātu sevi no sāpēm. Par cik Viņš devis mums tādu brīvu izvēli, Viņš nesāks graut sienas, kuras mēs paši esam izlēmuši uzcelt. Mēs esam sevī ieslēguši sāpi un aizzīmogojuši pret savu apziņu, taču tā saēd mūs dzīvus. Mums ir jāsagrib sagraut šīs sienas, kuras paši esam uzcēluši sevis aizsardzībai un jāsastopas ar sāpi, pirms mēs spēsim pilnībā ielūgt Jēzu ienākt un dot Viņam atļauju dziedināt mūsu emocionālās brūces.
Keti Otss un Roberts Pols Lems
Sergeja Nazarova tulkojums, 12- 2012.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-02-22-4473
