Riks Džoiners
Vārds nedēļai.
Dzīves ceļš. 11.nodaļa.
Rakstos dziedināšanas kalpošana un pravietošana bieži ir savā starpā saistītas. Kā mēs jau apspriedām, cilvēks ar pravieša dāvanām var izšķirt problēmu citos, caur izjūtām savā ķermenī, jūtot to, ko izjūt tas, par kuru tiek lūgts. Ja aizlūgšanas laikā jums ir sākušas sāpēt nieres, visticamāk vaina nav jūsu nierēs, bet tā cilvēka nierēs, par kuru aizlūdzat. Parasti, tiklīdz jūs šo vēsti apjēdzat, tā sāpes pazūd.
Kāpēc Dievam vajag, lai mēs saņemam problēmas sapratni tādā veidā? Bieži vien cilvēki nezina savas problēmas un nespēj jums pateikt, lai jūs par viņiem lūdzaties, bet šī metode palīdz saprast būtību. Tāpat, ja kāds ir apkrauts ar problēmām un slimību, un pēkšņi uzzina, ka jums ir dota zināšana par to, ko jūs vienkārši nevarējāt zināt iepriekš, ja vien nebūtu saņēmis šo atklāsmi no Dieva, tad šis cilvēks tiek dziļi skarts ar to, cik stipri Dievs viņu mīl, tas tāpat paceļ arī viņa ticības līmeni dziedināšanai. Mūsu mērķim vienmēr ir jābūt dziedināšanā, atjaunošanā un uzvarā pār ikvienu velna izdarību. Un galīgā uzvara ir Dieva mīlestības atklāšanās.
Evaņģēlijos mēs redzam, ka pat Jēzum nācās saskarties ar šķēršļiem kalpošanā, kad sastapās ar spēcīgu neticību. Ja priekš Jēzus tas bija šķērslis, tad cik daudz vairāk tas var traucēt jums? Ja neticība ir nopietns traucēklis Dievam, tad ir labi veicināt ticības attīstību, kaut arī tā parādās ar cerību gaidīšanā.
Katrai dziedināšanas kalpošanai ir jārada ticības atmosfēra, lai tā varētu darboties. Visbiežāk tas ir vairāk vajadzīgs pašiem kalpotājiem, nevis cilvēkiem vai Dievam, bet ja tas viņiem palīdzēs, tad neesmu pret. Tādā mērā, kā mēs augam, mums vairs nav vajadzīga tāda veida palīdzība, bet pašlaik, ja tas palīdz mums fokusēties uz Jēzu, tad par ļaunu arī nenāks.
Cilvēks bez pieredzes domās, ka, ja viņa dāvana ir patiesa, tad viņam nebūs vajadzīga šāda veida palīdzība tāpēc, ka Dievs dara visu, ko vēlas. Taču Viņš ir izvēlējies darboties caur „māla traukiem”. Daudzās lietās Viņš ir atdevis Sevi mūsu trauslajās rokās. Viņš var darīt visu, ko Viņš vēlas, bet Viņš tā nedara. 115. Psalmā 16.pantā stāv rakstīts: „Debesu debesis pieder Tam Kungam, bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem”. Tāpēc uz zemes Viņš nedara neko, kamēr mēs nelūdzamies- Viņš ir nodevis varu pār zemi cilvēkam. Pat Atklāsmes grāmatā 3: 20 Viņš stāv pie Savas Paša Draudzes durvīm, klauvē un gaida, vai kāds Viņam atvērs! Šinī laikmetā mums ir Viņš jāgrib, un mums vajag atvērt Viņam durvis, lai Viņš ienāktu.
Nenobrieduši un nepieredzējuši cilvēki pamato savus uzskatus ideālismā, nevis Rakstu liecībā. Mūsu mērķis ir attīstīt mūsu attiecības ar Dievu uz pamatiem, kas ir atklāti Rakstos, nevis uz tā, kam, kā mums liekas, tur būtu jābūt. Ticiet vai nē, bet pat pati racionālākā domāšana var būt sagrozīta. Un tāpēc Viņš mums ir devis Bībeli.
Kad runājam par „nenobriedušiem” un „nepieredzējušiem”, tad mums ir jāsaprot, ka ir jābūt uzmanīgiem ar to, lai nepamatotu savus uzskatus tikai personīgajā pieredzē. Daudzi palaiž garām ausīm to, kā Dievs grib darboties caur viņiem, jo domā, ka Viņš rīkosies tāpat kā iepriekšējā reizē. Rakstos mēs redzam Jēzu- mūsu piemēru- kas nekad nedziedināja cilvēkus un nedarīja brīnumus divas reizes vienā un tajā pašā veidā. Viens no Dieva pamata raksturojumiem- Viņš ir radoša Personība un Viņš mīl dažādību. Viņš atjaunojas katru rītu. Viņa daba nemainās, taču Viņa izmaiņas attiecībās ar mums uztur svaigumu mūsu ar Viņu attiecībās. Brīnums rodas nevis ar ticību metodei, bet ar ticību Personībai.
Pat, ja dažas dziedināšanas kalpošanas uzsver to, lai viņiem būtu kāda noteikta mūzika vai noteikta gaisma, vai vēl kas cits, tad tajā izpaužas viņi, nevis Svētais Gars. Taču tas ir normāli. Viņš patiesībā ir ielicis māla traukos Savu godību. Un, ja mēs gribam redzēt Godību, tad, dažkārt, mums nāksies samierināties ar trauku savdabīgumu. Vai varam skatīties cauri traukam, lai ieraudzītu godību? Mums, iespējams, būs vajadzīgs nedaudz vairāk ticības, lai to redzētu. Taču, tā arī ir visa būtība.
Pats lielākais liecinieks Dievam uz zemes ir Viņa tauta. Pats sliktākais Dieva liecinieks virs zemes ir Viņa tauta. Ir vajadzīga daudz spēcīgāka ticība, lai skatītos caur trūkumiem Viņa draudzē, un ir vajadzīga pazemība, lai jums nekas nebūt pret, kad jūs tai pieskaita. Kad mēs pārstājam paļauties uz cilvēkiem, pat uz Viņa cilvēkiem, un mācāmies uzticēties tikai Viņam, mēs atradīsim vienīgo pamatojumu, kas spējīgs noturēties –Pašu Jēzu. Kad sākam staigāt pazemībā, neraizējoties par to, ko par mums domās citi cilvēki, bet domāsim par to, ko par mums domā Dievs, kad gribēsim to, lai mēs asociētos ar nenozīmīgajiem un mūs pieskaitītu Viņa tautai ar visām tās [un mūsu] nepilnībām, tad mēs esam uz absolūtās realitātes ceļa- uz ceļa, kas ved uz mīlestību.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” prezidents
Diānas Kirsanovas tulkojums no angļu valodas.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-05-18-4921
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
