Riks Džoiners
Vārds nedēļai.
Dzīves ceļš, 14. daļa.
Viens jautājums ir īpaši aktuāls: kā cilvēki spēj Rakstos lasīt vienu un to pašu un izdarīt no tā atšķirīgus secinājumus, un, pat izveidot dažādas doktrīnas. Ar visiem mums tā ir bijis, ka esam runājuši vienu, bet cilvēki ir sapratuši mūsu vārdus pilnīgi pretējā nozīmē, nekā tajā, ko esam ielikuši savos vārdos. Tā arī notiek ar Dieva Vārdu. Daudzi uzdod jautājumu: kāpēc Dievs ir pieļāvis, ka bībeliskie pravietojumi reizēm mēdz būt tik divdomīgi vai, reizēm šķiet, ka tie ir pretrunā viens otram?
Viens no iemesliem: Dievs ar mērķi tādā veidā atšķir īstos patiesības meklētājus no liekuļiem. Īsāk sakot, Viņš negrib, lai tos ir viegli saprast- Viņš grib uzticēt saprašanas dziļumus tiem, kam ir izlēmīga meklētāja sirds; tiem, kas nepadosies, neskatoties ne uz kādiem šķēršļiem.
Kad biju tikko atgriezies un tikko sāku lasīt Bībeli, es biju dziļi satriekts ar tās dziļumiem un ģenialitāti. Līdz tam biju pavadījis gadus, lasot Marksu, Freidu un citus filozofus, kas noveda mani pie eksistenciālistiem, tādiem, kā Kamuss un Skinners. Es ātri nonācu pie slēdziena, kas starp Bībeles gudrību un cilvēka gudrību atrodas dziļa, nepārvarama aiza. Kaut arī biju centies lasīt Bībeli līdz tam, pirms kļuvu ticīgs, es tajā nesaskatīju jēgu. Bet pēc manas atgriešanās pie Dieva, es vienkārši nespēju noticēt, ka tā ir tā pati grāmata. Tā nebija cita grāmata, tikai es biju mainījies, mainījušās bija acis, caur kurām tagad es uz to skatījos.
Tomēr, kad izlasīju Bībeli pirmo reizi, tad saskāros ar to, ka nesapratu dažas lietas, un pat domāju, ka tur ir pretrunas. Laika gaitā iepazīstot Dievu un Viņa ceļus, un pieaugot ticībā, tas viss pamazām kļuva skaidrāks. Protams, es nepaziņoju, ka tagad man ir pilnīga saprašana Rakstos, kaut tas ir bijis mans galvenais mērķis Vārda studiju laikā pēdējos 40 gadus. Esmu izlasījis Bībeli apmēram 50 reizes, tomēr vēl joprojām esmu māceklis, nevis eksperts. Ir kāds vienkāršs faktors, kas nosaka, vai varam precīzi atšķirt Dieva Vārdu, un tas ir norādīts Jāņa evaņģēlijā 7: 17- 18: „Ja kāds grib darīt Viņa prātu, tas sapratīs, vai Mana mācība ir no Dieva vai Es runāju pats no Sevis. Kas no sevis runā, tas meklē savu paša godu. Bet, kas meklē Tā godu, kas Viņu sūtījis, Tas ir patiess un Tanī nav netaisnības”.
Pirmais princips Dieva Vārda precīzai interpretācijai: mums ir jābūt gataviem izpildīt Viņa gribu, neakarīgi no tā, kāda tā ir. Ja mēs, tam pieejot, uzstādam nosacījumus, tad nekad neuzzināsim patiesību. Ja Dievs ir Dievs, tad tam, lai redzētu Viņu tādu, Kāds Viņš ir, mums ir stingri jāizlemj, neatkarīgi no mūsu saprašanas vai piekrišanas, ka Viņa patiesības standarti ir patiesi, un ka Viņa taisnas tiesas standarti ir taisnīgi, bet par mūsu dzīves galveno mērķi jābūt Viņa gribas izpildīšana un paklausībai Viņam.
Un nākošais pants atklāj mums to, kas attur mūs šinī ceļā. Vārds, kas ir tulkots kā „gods” šeit, ir grieķu vārds „doksa”, ko varētu tulkot kā „atzīšana”. Ja mēs gribam būt patiesi liecinieki un palikt uz taisnības ceļa, tad ne tikai par galveno, bet par vienīgo mūsu mērķi ir jābūt Dieva slavēšanai un Viņa vārda godināšanai; mums ir tas jādara, nekad necenšoties izmantot sprediķi, vai mācību, vai pravietojumu, lai godinātu sevi. Mūsu patiesums vistiešākajā mērā ir atkarīgs no motivācijas tīrības.
Taču ir kāda maza aizķeršanās- es nezinu, cik ļoti esmu tajā pieaudzis. Esmu centies, lai tas būtu manas dzīves galvenais mērķis no tā paša brīža, kopš izlasīju šo Rakstu vietu, būdams jaunatgriezts cilvēks, bet, nekad es neuzdrošinājos pieņemt, ka daru visu pilnībā. Mani pastāvīgi izaicina savtīgi motīvi vai pašsaglabāšanās instinkts, tāpēc esmu pārliecināts, ka esmu nepilnīgs, un, iespējams, ne pārāk labi esmu sekojis savam mērķim. No otras puses, iespējams, tomēr šajā ziņā esmu pieaudzis. Patiesībā- es nezinu. Domāju, ka tieši to domāja Pāvils 1.vēstulē Korintiešiem 4: 1- 5
„Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.
No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. Bet tā man ir maza lieta, ka jūs mani tiesājat vai kāda cilvēku tiesa; es neesmu arī pats sev tiesnesis.
Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs.
Tātad netiesājiet priekšlaikus, tiekāms Tas Kungs atnāks; Tas arī cels gaismā, kas bija apslēpts tumsībā un atklās siržu nodomus, un tad ikvienam būs sava uzslava no Dieva.”
Reizēm jūtu, ka Dievs turpina dot man apstrīdamus, pretrunīgus pravietojumus un vēstījumus, kas ir nolemti negatīvai attieksmei no apkārtējiem cilvēkiem. Domāju, Viņš to dara tāpēc, lai palieku koncentrējies uz pareizo motīvu tāpēc, ka cilvēkiem mani vārdi tiešām nepatiks. Reizēm man liekas, ka kāds vārds izsauks vairāk naida, bet gadās tā, ka tas ir pats populārākais, un otrādi. Ja godīgi- es tā arī neesmu izpratis to, kā cilvēki uzņems to vai citu vārdu, tāpēc cenešos koncentrēties uz vienkāršu paklausību.
Pēc pieredzes zinu, ka rīcība un vārdi, kam vajadzīga lielāka ticība, vīrišķība, kas liekas vairāk patiesi un taisnīgi, patiesībā izsauc visvairāk naida un dusmu no reliģiozās sabiedrības puses. Bet rīcība un vārdi, kas prasa mazāk ticības, vīrišķības, veltīšanās vai paklausības, izsauc atbalstu tajā pašā sabiedrībā. Tāpēc es citēju Galatiešiem 1: 10 pats sev gandrīz katru dienu: „Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps.”
Es nesaku, ka esmu vistaisnākais, patiesākais un godīgākais; es pat neuzskatu sevi par laba kalpa piemēru, bet es zinu, ka tad, kad citu cilvēku viedoklis sajaucas ar maniem motīviem, tad rodas nepanesams juceklis, bet es tā nespēju dzīvot. Tāpat ir derīgi pieminēt, ka, jo vairāk darbu darīja Jēzus, jo vairāk Viņam pretojās to dienu reliģiozā sabiedrība. Kad Viņš sāka celt augšā no mirušiem, viņi izlēma, ka pienācis laiks Viņu nogalināt- ej nu saproti. Ja mēs dzīvojam bailēs cilvēku priekšā, tad esam paši lielākie nejēgas, kas tiks mocīti visu dzīvi. Patiesais miers un prieks var tikt atrasti tikai paklausībā Dievam. Un Viņā mēs atrodam mieru un prieku, neatkarīgi no tā, ko par mums domā cilvēki.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” president
No angļu valodas tulkojusi Diāna Kirsanova.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-06-08-4994
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
