Riks Džoiners
Vārds nedēļai.
Dzīves ceļš, 25. daļa.
Gandrīz katrs pravietiskais cilvēks, ko es zinu, ir paziņojis, ka 2012.gads būs „pats labākais laiks un pats sliktākais laiks”. Domāju, ka tā patiešām ir, taču domāju arī, ka šī parādība pastiprināsies ar katru gadu. Mēs ieejam visdaudzsološākajos laikos pasaules vēsturē un šis ir labākais laiks no visiem, lai staigātu kopā ar Dievu. Kā jau esmu runājis daudzas reizes, mēs dzīvojam Jesajas 60.nodaļas laikos. Mēs ieejam laikā, kad mums jāsastopas ar nopietnām problēmām Amerikā un ikvienā citā valstī. Rakstos ir vieta, ko sauc par „tiesas ieleju” (angļu variantā ir divējāda nozīme- Risinājuma/ Tiesas Ieleja). Ikvienam, kas aicināts dzīvot uz zemes šajos laikos, ir jāiziet cauri šai ielejai, bet šobrīd ir laiks noteikt savā sirdī lēmumu- ka nekad neiesim uz kompromisu ar patiesību, kas mums ir uzticēta un nekad nenovērsīsimies no Kunga, Kurš ir samaksājis tādu cenu par mūsu glābšanu. Ja paliksim uzticīgi, mēs nepazudīsim un mums ir apsolīts redzēt Viņa godību.
Tas Kungs arī ir teicis, ka tad, kad mēs darām labu vismazākajiem, mēs to pašu darām Viņam. Tāpēc, kad kāds no Viņa cilvēkiem ir pakļauts uzbrukumiem, mums ir jāceļas par aizsargu tā, kā mēs to darītu pašam Kungam. Kad mēs iemācīsimies to darīt kā kristieši, un mīlestība, ko mēs izrādām cits pret citu, kļūs visiem zināma, pasaule ieraudzīs to un caur to redzēs ne tikai, ka Jēzus ir bijis Tēva sūtīts, bet arī to, ka Viņš joprojām ir Savu ļaužu vidū.
Kad velns zina, ka nespēj apturēt kādu, bieži tas viņu pagrūž pārāk tālu uz priekšu. Viņa pirmais mērķis ir nedot redzēt cilvēkiem Kristus gaismu, bet pēc tam, kad viņi to ir redzējuši, sātans joprojām var kaitēt viņu ticībai, ja iegrūdīs viņus galējībās.
Kā jau runājām, grāvis ir dzīves ceļa galējā mala. Pamatā- legālisms/bauslīgums tā ir viena mala, bet nelikumība- otra. Dzīves ceļš iet pa vidu šīm abām galējībām. Daudzi kristieši pavada savas dzīves mētājoties starp šiem diviem grāvjiem tāpēc, ka pārāk tuvu pie sirds ņem savas kļūdas un neveiksmes. Par atslēgas vārdu šeit kalpo „pārāk”. Ja mēs esam nonākuši līdz galējai robežai, ir nepieciešama pretēja virzība, bet galvenais šeit ir - neaiziet par tālu un nekrist pretējā grāvī.
Acīmredzami, ka mums arī ir problēma ar to, lai sagaidītu Dievu. Rakstos ir tik daudz pamācību gaidīt Dievu, un es nezinu nevienu vietu, kur būtu teikts visu izdarīt ātri. Daudzi, īpaši karstgalvīgie, bieži pārdeg, gaidot Dievu. Jēga- nepalikt vājākiem centienos un nešaubīties, piedzīvojot pārbaudījumus. Galvenais iemesls, kādēļ Jēzus deva Pēterim valstības atslēgas, bija viņa spējas, neskatoties uz kritieniem un lielām kļūdām, atgriezties un turpināt ceļu.
Salamana Pamācības 24: 16 saka: „Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā…” Reizēm liekas, ka daudzi patiešām tic, ka taisnais nemaz nevar krist, bet Jēkabs saka mums: „Mēs visi daudz grēkojam” (Jēkaba 3: 2) .
Mēs visi kļūdīsimies, bet „taisnie” neļauj šīm kļūdām noturēt virsroku pār sevi. Dievs paskaidroja man, ka mūsu kļūdīšanās Viņu tik daudz nesarūgtina, kad mēs atgriežamies pēc kritiena, un turpinām cīņu.
Kad pavadīju pēdējos desmit gadus kopā ar pravietiski apdāvinātiem cilvēkiem, kāda lieta, ko skaidri sāku saskatīt, bija tā, ka tie, kam tikušas dotas lielas dāvanas un garīgā vara- ir tie cilvēki, kas reizēm pieļauj milzīgas, un īpaši prātu sajaucošas kļūdas. Viņi ir pazemīgi un nedodas projām, bet mācās no kļūdām un turpina iet uz priekšu. Šķiet, ka pēc vienas lielas kļūdas Dievs uztic viņiem vēl lielākas atklāsmes un varu. Daži ātri saprot, ka Dievs dod žēlastību pazemīgiem un tāpēc viņi ar prieku pazemojas un turpina iet.
Bieži dzirdu, kā cilvēki saka, ka viņi gribētu sākt darboties dāvanās, bet viņi negrib kļūdīties tāpēc, ka negrib kaitēt kāda cilvēka ticībai. Es sapratu, ka to vajag tulkot kā to, ka viņi ir pārāk lepni vai nejūtas droši, un savā lepnībā baidās kļūdīties. Šinī gadījumā viņi vairāk tic tam, kas viņi ir, vai nav, nekā uzticas Dievam. Ja esam izdarījuši ko nepareizu un esam kaitējuši kāda ticībai, tas nozīmē, ka viņu ticībai bijis nepareizs pamatojums jebkurā gadījumā. Tādiem vajag kliedēt ilūzijas. Tā ir ilūzija ticēt cilvēkam, nevis Dievam.
Pie tam mēs nevēlamies iekrist grāvī ceļa otrā pusē, uzskatot, ka mums ir prezumpcija vai bezatbildība ar Dieva dāvanām. Kā mums teikts Salamana Pamācībās 14: 26: „Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.” Ir brīniškīgi tikt lietotam, lai pārstāvētu visu ķēniņu Ķēniņu un neko negribēt vairāk, kā būt priviliģētam un atbildīgam par to. Ja mēs varēsim noturēties pa vidu šim divām galējībām, tas būs ļoti labi.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” president
https://outpouring.ru/news/2012-08-19-5207
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
