Steven J. Anderson
4.nodaļa.
Ejot dziļāk: Dziedinot bojātas dzīves.
„Vai var atņemt laupījumu stiprajam, jeb vai no viņa var aizbēgt tā gūstekņi?” (Jesajas 49:24)
1980-to gadu beigās mēs sākām paklausīt Jēzus pavēlei dziedināt slimos. Kad mēs lūdzām par dziedināšanu, un, redzot Svēto Garu nolaižamies pār viņiem, mēs drīz atklājām, ka ir lietas dziļākas, kuras celt virspusē. Mums ar Helēnu ātri vien bija jāmācās, kā sākt tikt galā ar dēmoniskiem cietokšņiem un kalpot ar iekšējām dziedināšanām, kā to vispārīgi sauca. Tāpat, kalpojot Dziedināšanas Istabās, mēs redzam, ka daudziem ir vajadzīgs, kas vairāk; viņiem ir vajadzīga dziedināšana, kas sniedzas viņu iekšējā būtībā.
Ir pārāk daudz to, kas gan draudzē, gan ārpus draudzes pakļauj savas dzīves visāda veida bailēm, iekšējām sāpēm un mocībām. Daudzi no šiem cilvēkiem jūtas tā, it kā viņi būtu ienaidnieka rokās, pārāk spēcīgās, lai no tām izrautos. Tad vai var šos ieslodzītos izglābt?
„Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem. Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. Viņi cēlās pret mani nebaltā dienā, bet Tas Kungs kļuva man par atbalstu. Viņš mani izveda klajumā, izrāva no briesmām, jo Viņš turēja uz mani labu prātu.” (Psalms 18:17-20)
Dāvids, rakstot šo Psalmu, atspoguļoja grūtības un sāpes, ko viņš piedzīvoja savā dzīvē. Viņš svin Tā Kunga atbrīvojošo spēku, kas viņu izcēla no dziļajiem ūdeņiem un izglāba no ienaidniekiem, no kuriem viņš sevi nevarēja pasargāt. Tas Kungs viņu ieveda vietā, kur viņa dzīve varēja zelt un plaukt. Tas Kungs to visu viņam darīja, jo Dāvids bija atradis labvēlību pie Tā Kunga. Tāpat Tas Kungs tīksminās par mums un ļoti vēlas, un ir spējīgs mūs izvilkt no tumsas, nospiestības vai izmisuma. Apzināties, ka ir spēki šai dzīvē, kas mums ir par stipru – galvenokārt grēka spēks – ir pirmais solis. Kad mēs tad griežamies pie Tā Kunga (atgriežamies no grēkiem) un sadarbojamies ar Viņu, Viņš mūs atbrīvos un noliks mūsu kājas uz stipra pamata.
Es ne tikai ticu tam, ko Raksti saka, ka Dievs to var, bet arī esmu bijis liecinieks tam daudzos gadījumos. Mūsu kalpošanas gadu laikā esam redzējuši nospiestības spēku salūztam, narkotiku atkarības garu satricinātu un dzīves, kas tikušas neiedomājami ļaunprātīgi izmantotas, tiekam atdotas un atjaunotas.
Dziļāka dziedināšana
Mums ir jāpasludina pilnīgu Jēzus Kristus Labo Vēsti, lai tie, kas Viņam tic var iepazīt piedošanu, brīvību un dzīves pārpilnību.
Jēzus ir pabeidzis Savu darbu. Būdams pie krusta, Viņš izsauc, „Viss piepildīts!” (t.i. pabeigts, padarīts pilnīgs). Taču, mums pilnībā jāaptver, jāapjēdz un tad jāpielieto to, ko Viņš ir piepildījis. Patiesība ir tāda, ka daudzi kristieši nestaigā brīvībā un nedzīvo dzīvi, kādu varētu dzīvot. Vajadzība ir ievest Kristus Miesu pilnībā un kā nobriedušu personu uz, ko Dievs mūs ir aicinājis, lai mēs tādi, kādi esam, aprīkoti visos veidos, lai darītu Viņa Valstības darbus (Efeziešiem 4:11-13).
Lai tas varētu notikt, mums ir jāieiet patiesībā par to, ko Kristus mūsu labā ir darījis: „Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā, kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana.” (Kolosiešiem 1:13-14)
Tādēļ mums ir jāatstāj ticēšanu meliem un puspatiesībām, lai mēs varētu pieaugt briedumā. Mums ir jāiegūst patiesas zināšanas par Dievu un par to, kas esam mēs attiecībā pret Viņu. Mūsu identitātei būtu jābūt tādai, kādu Dievs apliecina, un, ko viņš saka par mums. Tādēļ mūsu atslēgu lūgšanas ir tās, ko Pāvils lūdza divtūkstoš gadus atpakaļ un tās joprojām ir tik svarīgas un būtiskas šodien: „aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā.” (Efez. 1:17-19)
„...Lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. Bet Viņam, kas, darbodamies mūsos ar Savu brīnišķo varu, spēj darīt daudz vairāk par visu, ko lūdzam vai saprotam, lai ir gods draudzē un Kristū Jēzū uz audžu audzēm mūžu mūžos.” (Efeziešiem 3:16-21)
Mums ir arī jāuzņemas atbildība staigāt patiesībā un pretoties velna darbiem un meliem: „Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. Šķīstījiet rokas grēcinieki, un skaidrojiet, šaubīgie, sirdis!” (Jēkaba 4:7-8)
Kad mēs kalpojam šajā dziļākas dziedināšanas jomā, mūsu mērķis nav tikai nest atvieglojumu no sāpēm un problēmām, bet dzīves pārveidošanos. Dievs nelabo veco; viņš mūs ved mūs uz jauna radījuma esību. Mums nevajag kalpot vecajam cilvēkam, pašcieņai vai kam tamlīdzīgam, bet izsaukt jauno cilvēku Kristū. Tas ir dziedināšanas darbs, bet vēl vairāk par to, tas ir par disciplinēšanu un cilvēku aprīkošanu dzīvot vēl lielākā dzīves pilnībā, nevis pagātnes rētu vadītu, bet Dieva Gara vadītu. Tas nozīmē atbrīvot cilvēkus, lai viņi rīkotos, nevis reaģētu uz ievainojumiem. Tas nozīmē izvest cilvēkus no upura pozīcijas un ievest Kristus žēlastības un spēka uzvaras gājienā.
Uzsākot aktīvas, dziļākas dziedināšanas esam sapratuši, ka sekojošais ir atslēgas šim darbam:
- Mēs sagaidām Svēta Gara vadību un esam atkarīgi no Viņa. Mēs pat ļoti paļaujamies uz Svētā Gara vadību un ļoti gaidām, ka Viņš to darīs. Viņš vēlas atbrīvot un dziedināt cilvēkus vairāk par mums, un mēs atklājam, ka Viņš darbojas apbrīnojamos veidos, kad Viņš skaidri ved cilvēkus caur dziļām atmiņām un viņu dzīves jomām uz vietu, kur viņi var uzplaukt.
- Mēs strādājam ar tiem, kuri vēlas, ka Dievs pārveido viņu dzīves. Tas nav priekš tiem, kas vēlas vārtīties savās dzīves problēmās vai bezgala ilgi stāstīt, cik ļoti viņiem izdarīts pāri. Tas ir tiem, kas patiesi vēlas mainīties un to, ko Dievs vēlas priekš viņiem un tiem, kas vēlas iziet no lamatām auglīgā dzīvē.
3. Piedošana ir pamatu pamats.
- Piekrītot Dieva patiesībai un atsakoties no savienības ar meliem, kam ir ticēts iepriekš, ir otrs galvenais pamats šai kalpošanai.
- Tie, kam tiek kalpots ir jāvēlas un jābūt gataviem uzņemties atbildību par savām dzīvēm.
- Atklāsme par pašu iemesla sakni ir ne tikai nepieciešama, bet arī nozīmē to, ka tas, kam vajadzētu mēnešus, lai atklātu savādākos veidos, var tikt iznests gaismā minūšu laikā.
- Pašam iznākumam vienmēr ir jābūt cilvēka atlaišana liktenī, ko viņam nolicis Dievs.
Sekojošās astoņas kalpošanas jomas ir atslēgu soļi, vedot cilvēku šai dziļākas dziedināšanas procesā.
1.Saņemt piedošanu un piedot citiem
Sākuma punkts vienmēr ir grēku piedošanas jomā, jo galu galā tas ir grēks, kas iznīcina dzīves. Atzīt jebkuru zināmu grēku; saņemt Dieva piedošanu; piedot sev un pieņemt, ka tev ir piedots ir ļoti būtiski pie jebkāda dziedināšanas un pārveidošanas darba sākuma. Izvēloties piedot tiem, kas ir pāri darījuši, vai esi uztvēris, kā pāridarījumu ir tikpat svarīgs solis (Efeziešiem 1:7; 1.Jāņa 1:9; Mateja 6:12 un 14-15; Kolosiešiem 3:13).
Iemeslam, kādēļ cilvēki nāk uz aizlūgšanas kalpošanu, bieži būs sakars ar ievainojumu, sāpēm, bailēm vai apspiestības sajūtu. Pirms sākt ar šīm lietām, lai iegūtu patiesu progresu, mums ir jāpārliecinās, ka piedošanas lietas ir pareizi nokārtotas. Piedošana ir pamats, un, tā kā mēs visi esam grēkojuši un pret mums ir grēkots, tad piedošana ir būtiska, lai varētu dzīvot dzīvi brīvībā. F.B. Meyer ir teicis: „Piedošana ir ekskluzīva kristietības priekšrocība.” Tikai Dievs var piedot mums mūsu grēkus, un mēs kā Jēzus Kristus pārstāvji pasludinām patiesību par Viņa piedošanu tam, kas patiesi atzīst un atgriežas no grēkiem.
Lielākā cilvēka sirds problēma ir lepnums, jo tas attur mūs no Dieva. Tas ir atsacīšanās pieņemt žēlastību kā žēlastību. Pat ja cilvēks ticis ļoti sāpināts dzīvē, joprojām viņa sirdī var būt lepnuma cietoksnis. Tas ir primārais grēks, kas mums ir jāizsūdz, lai mēs varam atrast Dieva palīdzību un dziedināšanu.
Vēl viens liels spēks, kas iedragā dzīves, ir kauns. Ēdenes dārzā Ādams un Ieva grēkoja, ēdot no aizliegtā augļa, mēģinot kļūt neatkarīgi no Dieva. Tas, protams, noveda pie kailuma apziņas, kas izraisīja kauna apziņu. Kauns nāk no tā, ko esam darījuši un no tā, kas ir nodarīts mums un tas iespiežas dziļi, procesā nesot iznīcināšanu. Piedošana nogalina kaunu. Zinot, ka tev ir piedots, un patiesi piedodot tiem, kas tev pāri darījuši, atbruņo kauna iznīcinošo spēku.
Visiem grēkiem jābūt piedotiem, bet mēs apzināmies, ka ir sevišķas grēka jomas, kas galvenokārt noved pie tā, ka ir atvērtas durvis nospiedošiem, pakļaujošiem spēkiem. Tie var tikt klasificēti sekojošās jomās: seksuāli grēki; okulta līdzdalība; naids un nepiedošana; bailes, īpaši bailes no atstumšanas; un paaudžu grēki (t.i. grēki un grēka iezīmes, kas ir bijušas ģimenē un kaut kādā veidā tiek nodotas no paaudzes uz paaudzi). Dziedināšanas sesijā bieži ir noderīgi tam, kurš saņem kalpošanu, atzīt visus zināmos grēkus skaļi, īpaši šajās jomās. Kalpotāji pēc tam balsoties uz Dieva Vārdu pasludina Dieva piedošanu cilvēkam. Daudziem tas liekas ļoti noderīgi, ka tas viņiem tiek pateikts mutiski. ( 1.Jāņa 1:9 un Jēkaba 5:16)
Kad nonākam pie piedošanas citiem, tad ir dažas svarīgas lietas, par kurām mums jābūt nomodā.
Pirmkārt, tas, kas mums ir nodarīts, nav tas, kas visvairāk mūs ietekmēs un sāpinās, bet tas, kā mēs uz to, kas mums nodarīts, reaģēsim.
Otrkārt, mums ir jāierauga, ka piedošana vienmēr ir izvēle, ko varam izdarīt. Jēzus nekad mums nepavēl darīt to, ko nevaram izdarīt Viņa žēlastībā. Mēs esam strādājuši ar daudziem cilvēkiem, kuriem ir šausmīgi nodarīts pāri, un nekādā gadījumā viņi nejutās tā, ka varētu piedot saviem pāri darītājiem. Tomēr, kad viņi nonāca pie sapratnes, ka tas ir tas, ko Dievs pieprasa, un, ka caur to viņi paši tiks atbrīvoti, viņi izdarīja lēmumu ar vēlmi atlaist tos, kas ir grēkojuši pret viņiem. Nemainīgi šī vēlēšanās darbība atver slūžas Dieva dziedinošās žēlastības izliešanai un laika gaitā notiekošu emocionālās mocības dziedināšanu.
Treškārt, mēs atklājām, ka, atlaižot citus, atbrīvošana notiek arī mums, bet atteikšanās piedot citiem, dod atļauju viņiem un viņu mums izdarītajām pārestībām turpināt ietekmēt mūsu dzīves.
Mēs viņus pilnībā neatlaižam no āķa – viņi joprojām ir atbildīgi Dieva priekšā, bet, mums piedodot, mēs novēršam nepiedota grēka ietekmi un atceļam parādu. Viņi mums nav neko parādā un nav vairs nekādu obligāciju, un saišu starp viņiem un mums. Uz privātīpašumiem mēs citreiz varam lasīt, ka pret pārkāpējiem tiks ierosināta lieta. Mums ir jāattīsta sirdis, uz kurām stāv rakstīta zīme „pārkāpējiem tiks piedots.”
- Atteikties no meliem un lauzt nepareizi izteiktus Vārdus.
Dievs vēlas mūs atraisīt no spēcīgās melu un vilšanās ietekmes. Tās ir īpaši traumējošas, kad tās ietekmē mūsu centrālo pārliecību par Dievu, mūsu dzīvēm un mums pašiem. Jāņa 8:32 Jēzus saka: „un jūs atzīsit patiesību un patiesība darīs jūs brīvus.” Mums ir jāidentificē un jāatsakās no visiem meliem par Dievu, par sevi un par mūsu dzīvi, kuriem esam ticējuši. Mums ir jāsalauž jebkādu nepareizu un viltīgi izteiktu vārdu ietekmi, kurus esam izteikuši, un, kas ir pret Dieva vārdu.
Grēks pastiprina ienaidnieku, bet piedošana atraisa viņa važas (1.Jāņa 3:5 un 3:8). Meli var mūs turēt slazdā pat, ja Dievs mums ir piedevis. Patiesība mūs atbrīvo tikai tad, kad mēs to zinām un tai ticam.
Ir daudz un dažādu veidu izteiktiem apliecinājumiem, kuros mēs varam ieiet savas dzīves laikā, kuri mums ir jāidentificē, no kuriem mums ir jāatgriežas un kuri ir jāsalauž (tam ir jābūt izdarītam ar izteiktu vārdu):
Nepareizi zvēresti, piem. ‘es nekad vairs neuzticēšos.’
Citu tiesāšana, piem. ‘tā visa bija viņa vaina.’
Rūgtu sakņu spriedumi, piem. ’es nekad nebūšu kā mans tēvs/māte.’
Nedievišķas dvēseles saites, piem. ar ārpus laulības seksa partneri; vai aizvainojošas vai manipulējošas attiecības. Mums ir dvēseles saikne ar tiem cilvēkiem, ar kuriem mums ir tuvas attiecības vai saistības. Tās var būt labas un veselīgas kā laulība. Tās var būt arī nedievišķas kā seksuāla vardarbība, kontrolēšana vai manipulēšana.
Nedievišķas derības, piemēram, pieņemti zvēresti brīvmūrniecībā.
Lāsti vai spēka vārdi, izteikti pār tevi, piem. „tu vienmēr izkritīsi.” Šajā gadījumā, kad ir izrunāti vārdi pār mums ir svarīgi, ka mēs piedodam tam, kas to ir teicis.
Mums ir jāpiekrīt Dieva Vārda patiesībai. Kad mēs izsūdzam grēku, mēs piekrītam Dieva spriedumam par grēku. Kad mēs apliecinām Dieva Vārda patiesību par mūsu dzīvēm, mēs piekrītam Dievam par Viņa spriedumu par mums, kā Viņa bērniem ar Jēzus asinīm atpirktiem un nomazgātiem. Mēs piekrītam Tēva apstiprinājumam, nevis ļaunā apsūdzībai.
Meli, kuriem mēs, iespējams, esam ticējuši savas dzīves laikā, kas ļoti bieži ir tikuši pastiprināti ar sarežģītiem apstākļiem vai atstumšanu un apspiešanu, var radīt cietokšņus mūsu prātā un izveidotas nepareizas domāšanas veidni. Šis modelis var prasīt laiku, lai tiktu pareizi nojaukts un laiku, lai nostiprinātu jaunu, patiesi dievišķu domāšanas veidu. Veltīt laiku Dieva Vārda patiesības nostiprināšanai ir ļoti vērtīga prakse, kas dod Svētajam Garam rīkus, kas Viņam vajadzīgi, lai atjaunotu mūsu prātus.
3.Novācot baiļu, sāpju, traumu un naida slāņus.
Mūsu dzīvēs ir pieredzes, kurām ir fundamentāla ietekme uz mums. Šī ietekme var būt ilglaicīga dēļ tā, kā mēs šos notikumus interpretējam, meli, kuriem pēc tam mēs ticam, un nosaka mūsu apziņu par Dieva iejaukšanos vai neiejaukšanos. Ja šādas pieredzes ir vairākas, tad tās var izveidot ievainojumu slāņus, un tā rezultātā mēs varam izveidot aizsarg slāņus. Mums jāļauj Svētajam Garam sniegt atklāsmi par šo pieredžu saknēm, lai varētu notikt fundamentāla iekšējās būtības pārmaiņa. Lai gan patiesie notikumi var būt bijuši ļoti nepareizi, sekojošajiem postošajiem efektiem vairs nav jāvalda pār mums.
Atslēgu soļi dziedināšanas sniegšanai:
- Izvēlies piedot tiem, kas pāri darījuši.
- Prasi Tam Kungam atklāt Viņa gaismā, kā šī pieredze mūs ir ietekmējusi: Kā konkrētais notikums ir mūs iespaidojis? Vai esam ticējuši meliem? Vai mēs uz to esam reaģējuši grēcīgi?
- Atgriezies no grēcīgām reakcijām un atsakies no meliem.
- Ieaicini dziedinošo Jēzus klātbūtni šajās jomās. Ļauj Viņam kalpot ar Savu Garu.
- Novāc slāņus: Aizvieto bailes ar Dieva mīlestību (1.Jāņa 4:18). Pielieto Jēzus klātbūtnes mierinājumu sāpīgās jomās. Tas var panākt lūzumu tur, kur ir bijusi traumatiska ietekme – šeit mēs kopā lūdzam un aicinām cilvēku Kristū. Atraisies caur atzīšanos un piedošanas no jebkāda naida un sevis ienīšanas.
Šajā kalpošanā lūgšana no Efeziešiem 3:16-19 ir ļoti svarīga:
”Lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā, lai līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums, un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību.”
Bieži ievainojums mūsu dzīvē var izraisīt iekšējās būtības sašķelšanos; tādēļ cilvēki saka, ka viņi „sabrūk.” Kristus nāk, lai nestu pilnību, Viņš vēlas mūs integrēt, savedot mūs kopā zem Sevis.
Steven J. Anderson "Healing Rooms Scotland" direktors
No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs
