Ruta Estere
Šalom visiem!
Šodien no paša rīta pārdomāju par sektām, par nelaimīgiem cilvēkiem, kas ir noķerti šajos tīklos… Un pati pēkšņi priekš sevis atklāju, ka šodien tā ir pietiekami izplatīta parādība kristiešu vidū. Un ir pat zināma taisnība tiem, kas mūs dēvē par sektantiem. Kas ir sekta? Tā ir slēgta cilvēku sabiedrība, kas ir pārliecināti, ka viņu mācība ir vispareizākā. Ja paskatāmies sev apkārt, tad ieraudzīsim, ka šodien pietiekami liela daļa kristiešu „ieslēdzas” savā draudzē, un viņiem nav nekādas saskarsmes ar cilvēkiem tās ārpusē. Draudzes līderi ir pārliecināti, ka tikai viņu mācība ir absolūti patiesa, nepieņem nekādu viedokli no ārpuses, kas būtu pretēja ar viņu personīgo viedokli. Tādas draudzes, kā likums, ir slēgtas no saskarsmes ar citiem kristiešiem. „Nepaklausīgos” tūlīt pat izsauc „uz paklāja”, ja pēkšņi atklāj, ka viņi ir apmeklējusi citu draudzi vai konferenci (it kā tikai viņi būtu Kristus miesa, un pārējie- nesaprotami- kas). Momentāni sarauj attiecības un nokaunina tos, kas cenšas viņu palabot vai pamācīt. Un kas manī izsauc izbrīnu- pārtrauc attiecības itin viegli pat ar tuvākajiem draugiem, attiecības, kas veidojušās daudzu gadu garumā, pat necenšoties izskaidroties un parunāties. Cilvēkus vienkārši „izmet pār bortu” kā nevajadzīgus krāmus.
Un problēma nav tikai šādu sektu līderu grupās, problēma arī ir cilvēkos, kas tās apmeklē, cilvēkos, kas akli „skatās mutē” savam „guru” , pieņemot absolūti visu, ko viņi saka, nefiltrējot informāciju Dieva Vārda gaismā. Un šos cilvēkus pat nemulsina tas, ka vēl pirms pāris gadiem šis „guru” runāja pilnīgi pretēji tam, uz ko viņš aicina šodien (rakstu no personīgās pieredzes).
Un, lūk, kur ir patiesība. Tā ir tajā apstāklī, ka katrs no mums stāsies Dieva priekšā, un atskaiti dos par sevi personīgi. Atskaiti par to, vai tu runāji, ko domāji, vai to, ko no tevis gaidīja dzirdēt. Atskaiti par to, vai patstāvīgi lasīji Rakstus un vai rīkojies pēc Dieva Vārda. Vai gāji uz kompromisu ar Dieva Vārdu, vai nē… tādas lietas, kā „mūsu mācītājs teica…” NEIES CAURI. (Romiešiem 14: 12). Katrs no mums dos Dievam atbildi PAR SEVI.
Mums ir svarīgi būt uzmanīgiem pret to, ko mēs dzirdam tāpēc, ka tie paši cilvēki, kas vakar bija mums par svētību Vārda gaismā, jau šodien var krist maldos tāpēc, ka viņi ir tikai cilvēki, nevis dievi. Un viņi var kļūdīties un krist. Un Raksti, protams, māca mums lūgties par mūsu mācītājiem un godāt viņus, bet tas nenozīmē, ka mums ir „jāieķēpājas” tajos maldos, kuros krituši viņi. Raksti saka, lai mēs sargājam sevi no maldināšanas, un kas domā, ka viņš stāv, sargies, lai nekrīti. ĻOTI SVARĪGI KATRAM nākt Dieva klātbūtnē, nevis palikt pozīcijā - „pārliecināts par savu stāvokli” , bet ar lūgšanu uz lūpām „Dievs, skaties, vai neesmu uz bīstama ceļa, un vadi mani pa mūžības ceļu”.
Man nesen bija brīnišķīga saruna ar draugiem Jeruzālemē. Mēs braucām uz Herodiju un sākām runāt par Hērodu , un par to, ka Jēzus brīdināja, lai mēs sargājam sevi no farizeju un HERODA rauga (kam piemīt bīstamība saraudzēt visu mīklu, tas ir- visu draudzi).
Marka 8: 15 „Un Viņš tiem piekodināja: "Pielūkojiet, sargieties no farizeju rauga un no Hēroda rauga!"
Raugs ir pats briesmīgākais, kas var jebkad ieiet cilvēka dzīvē. Tātad- par ko mūs brīdināja mūsu Kungs?
Izpētot Hēroda dzīvi, var ieraudzīt, ka pirmais Hēroda rauga moments, uz ko vēlos vērst jūsu uzmanību, tās ir bailes pazaudēt varu. Ja mēs izpētīsim Hēroda dzīvi, tad ieraudzīsim, ka pārdzīvojot par savu pozīciju un varu, viņš nogalināja savus divus dēlus un sievu. Un pats zināmākais fakts, ka viņš nogalināja visu zīdaiņus Betlēmē. Viņš centās iznīcināt Kristu (iznīcināt svaidījumu Draudzē). Mateja 2: 3 mēs lasām par to, kā uz Jeruzālemi atnāca gudrie pielūgt jaundzimušo ķēniņu: „Kad ķēniņš Hērods to dzirdēja, tad viņš izbijās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu.” Vēlos pievērst jūsu uzmanību, ka izbijās Hērods, un aiz viņa - visa Jeruzāleme. Tam piemīt ķēdes reakcija uz apkārtējiem cilvēkiem. Nav iespējams atrasties blakus cilvēkam, kas nav pārliecināts par savu pozīciju, ir bailēs, un nekļūt tādam pašam.
Hēroda raugs ir bīstams. Tāpēc apustulis Pāvils ir teicis: „Kas nelikumīgi iesaistās, nav vainagots ar veiksmi”. Ja tava pozīcija ir no Dieva, tad par ko tev uztraukties. Bet, ja esi iesaistījies nelikumīgi- bīsties Dievu!
Cilvēkiem, kas „saraudzēti” ar Hēroda raugu, ir viens uzdevums- iznīcināt ikvienu pretendentu uz varu! Un tie var būt ne tikai mācītāji, bet arī cilvēki, kas ir ap viņu, viņi tūlīt pat sāk ikviena cilvēka vajāšanu, kas uzsāk virzību Dieva aicinājumā. Tāpēc, ka šī „nejaucība” saraudzē visu miesu.
Mēs varam atcerēties, ka tāda problēma bija Saulam, viņš tikai izdzirdēja, ka cilvēki sāka slavēt Dāvidu… un tūlīt pat Dāvids krita nežēlastībā un viņu sāka vajāt. Vai esat sastapies ar tādu parādību, ka kāds līderis sludina draudzē, cilvēki ir bijuši sajūsmā, padalījušies ar mācītāju, ka šis brālis bijis Dieva svaidīts un ka viņi bijuši svētīti ar viņa kalpošanu …un VISS, šis līderis vairs nesludina un ir apkaunots. Tādi cilvēki ir garīgi nogalinājuši simtiem cilvēku, kam bijis aicinājums, un Kristus Miesā ir vajadzīga atjaunošana! Kas tas ir? Hēroda raugs!!! Un kas ir pats briesmīgākais – tā ir ļoti lipīga lieta! Tādi līderi rada sev līdzīgos.
Raugs sadala cilvēku, tas ir īpaši bīstams ar to, ka lēnām izpludina robežas starp svēto un nesvēto. Tiklīdz cilvēks dod tam vietu savā dzīvē, viņš vairs nespēj virzīties Svētajā Garā, bet viņš aizsargājas no neeksistējoša ienaidnieka. Viņš aizliedz cilvēkiem apmeklēt konferences, klausīties citus sludinātājus, utt., lai cilvēki nesalīdzinātu viņus ar citiem (kurš labāks). Tāds cilvēks vispār nav pārliecināts par sevi un nebūt nav varens un ķēnišķīgs, lai gan ārēji tāds var izskatīties. Un ir ļoti veiksmīgs savos darbos. Hērods būvēja krāšņas pilis un cietokšņus. Viņš darīja visu visaugstākajā līmenī, lai pierādītu visiem savu varenību.
Mums ir svarīgi saprast, ka, ja tava pozīcija ir atnākusi no Dieva, un Viņš tevi tur ir ielicis, tad tev nav no kā baidīties, un tu priecāsies par to, ka tavā draudzē paceļas labi līderi, kas būs par svētību Kristus miesai. Arī Rakstos mēs redzam, ka Dāvids bija tieši tāds līderis. Kad viņa dēls Absaloms sacēlās pret viņu, tad Dāvids neaizstāvēja savu pozīciju, jo zināja, ka Dievs ir viņu ielicis par ķēniņu, un ja Dievs nolēmis atņemt viņam šo pozīciju, tad, vai tad viņš drīkst Viņam pretoties? Dāvids pilnībā uzticējās Dievam. Un Dievs VISU atjaunoja un sodīja vainīgos, bet Dāvids palika par ķēniņu.
Tātad, ja cilvēks ir devis vietu bailēm zaudēt varu un Dieva doto pozīciju, tad otrais Hēroda rauga punkts būs- ar reliģiozu varu piesegta iekāre.
1.Jāņa 2: 16: „Jo viss, kas ir pasaulē - miesas kārība, acu kārība un dzīves lepnība - tas nav no Tēva, bet ir no pasaules.”
Mateja 14: 3- 5: „Jo Hērods bija Jāni saņēmis, viņu sējis un ielicis cietumā Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, jo Jānis sacīja viņam: "Tas tev nepieklājas, ka viņa ir pie tevis." Un viņš to gribēja nokaut, tik baidījās no ļaudīm, jo tie viņu turēja par pravieti.”
Mēs redzam, ka Hērods ne tikai baidījās par savu varu, bet arī bija cilvēks, kas deva vietu grēkam savā dzīvē. Viens izriet no otra. Cilvēki, kas saraudzēti ar Hēroda raugu nekad neklausīs pravietisku balsi, bet cirtīs nost galvu tai savā draudzē. Bāzīs ciet viņam muti.
Domājot par Hērodu, saproti, ka šis cilvēks, kam ir kaudze iekšēju problēmu un kompleksu, kas visu savu iekšējo pārliecību kompensē ar ārējo krāšņumu un vēlmi iegūt visu. Tie ir cilvēki ar dziļām iekšējām problēmām, ko ir svarīgi risināt. Bet, diemžēl, mācītāji un līderi reti vēršas pie palīdzības pie citiem. „Statuss neatļauj”, jo „viņš taču, ir līderis”….
Un te mēs nonākam pie trešās Heroda ierauga sastāvdaļas. Tā ir atkarība no sabiedrības viedokļa. Tas, kurš ir atkarīgs no sabiedrības viedokļa ir vājš cilvēks, kaut ārēji var izskatīties kā pārliecināts. Bet patiesībā viņš ir atkarīgs no sevis, nevis no Dieva principiem; viņš ir atkarīgs no sabiedrības viedokļa. Cilvēki, ko vada citu cilvēku viedoklis, pārstāj būt Svēta Gara vadāmi. Hērods nogalina Kristu (svaidījumu), bet Heroda raugs- Svētā Gara vadību.
Stāstā par Jāni Kristītāju mēs redzam, ka Hērods negribēja nogalināt Jāni, bet baidījās no cilvēkiem.Viņam bija bail no cilvēku viedokļa. Un pēc tam mēs lasām, ka Hēroda dzimšanas dienas svinību laikā Hērodijas meita dejoja visu priekšā un patika Hērodam. Tāpēc viņš ar zvērestu apsolīja viņai dot visu, ko viņa palūgs. Viņa, savas mātes pamācīta, sacīja- „Dod man bļodā Jāņa Kristītāja galvu”. Un viņš noskuma, bet zvēresta dēļ un apkārtējo cilvēku dēļ, pavēlēja nocirst Jānim galvu cietumā. Tagad viņš jau bija atkarīgs no saviem viesiem.
Cilvēki, kas ir saindējušies ar Hēroda raugu, ir līderi, kam cilvēku viedoklis ir svarīgāks par Dieva viedokli. Viņi savā draudzē darīs visu tā, lai izpatiktu cilvēkiem, radīs šovus, koncertus, utt, galvenais, lai cilvēkiem patiktu, jo mēs esam „aicināti kalpot cilvēkiem”. Šie cilvēki izpatīk nevis Dievam, bet cilvēkam. Patiesā kalpošana nav izdabāšanā cilvēkam, bet tajā, lai ļautu Dievam kalpot Kristus Miesai caur mums.
Tātad, ja jūs pēkšņi sevī pamanījāt kaut mazus simptomus no Hēroda rauga, tad savediet kārtībā savu sirdi, izdariet savu vērtību pārdomas un tuvojieties Dievam ar nožēlu, un Dievs atjaunos un atbrīvos jūs. Nevajag meklēt Hēroda raugu citos, bet izpētiet savu sirdi.
Svētības jums visiem! Lai Dievs sargā jūs no pievilšanas un maldu mācībām šajā pēdējā laikā, par kuru mūs brīdinājis mūsu Kungs. Esiet drosmīgi tajā, kam ticat!
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-05-26-6145
No krievu valodas tulkojusi Inga Krtūmiņa.
