Steven J. Anderson
4.Atraisīšana no dēmoniskas iejaukšanās.
Tad, kad esam izsūdzējuši grēku, piedevuši, lauzuši nepareizas vienošanās un novākuši ievainojumu slāņus, mēs esam novākuši „legālas tiesības”, kādas varētu būt bijušas jebkādas dēmoniskas ietekmes/ apspiestības pamatā. Tagad varam nomainīt jebkuru dēmonisku „cietoksni” un aktivitātes, ar to, kas ir labs un patiess Kristū. Mēs nemeklējam dēmonus, bet laiku pa laikam sastapsimies ar dēmonisku aktivitāti dziedināšanas procesā.
Jautājums šeit, kas liek raizēties ir, kā kristietis var tikt dēmona ietekmēts. Ievērojiet terminus, dēmoniski traucējumi un apspiestība, kurus esmu lietojis. Diemžēl lielākā mūsu Bībeles tulkojumu daļa lieto terminu „ļauna gara apsēsts”, kas, protams, ir spēcīgs un pat biedējošs termins. Tas ir neveiksmīgi lietots termins, jo būtībā tas ir nepareizi iztulkots grieķu valodas vārds. Šī termina plašā pieņemšana rietumu draudzē, iespējams, daļēji ir dēļ mazās pieredzes saistībā ar dēmonisko. Lai gan man ir daudz bijušas darīšanas ar šādiem gadījumiem, es nekad neesmu sastapies ar kādu, kuru es nosauktu par „apsēstu.” Dažreiz, brīdī, kad dēmons tiek dzīts ārā, apspiestā persona uz brīdi var šķist kā ārpus kontroles ar gadījuma rakstura uztraucošām izpausmēm kā tas notika Jēzus kalpošanā (piem. Marka 9:26). Tas nenozīmē, ka visa viņu dzīve ir tāda. Daudzi, kam ir vajadzīga atbrīvošanas kalpošana, ir tikuši ietekmēti tikai sevišķi izsmalcinātos un bieži neredzamos veidos, bet iespējams dzīvo ar iekšējām mocībām.
Kad kāds nāk pie Kristus, viņš vai viņa kļūst par jaunu radījumu Viņā, bet joprojām ir vajadzīgs saņemt un pielietot to, ko Kristus ir izcīnījis viņiem. Tas ir kā māja, ko kāds nopērk. Ja tu nopērc māju, tā ir tava, tev ir dokumenti, kas pierāda tās piederību tev, un tā ir zem jauna īpašnieka pārvaldes. Ja tu atrodi nelikumīgus īpašniekus mājā, tev viņi ir jāizliek. Ja tu atklāj koka trupi (branti) mājā, tev tā ir jānovērš. Nelikumīgo iemītnieku vai koka trupes klātesamība nekādi neatceļ vai neietekmē tavas īpašumtiesības uz māju. Kā kristietis, tu esi atpirkts un atbrīvots ar Jēzus asinīm, bet var būt joprojām lietas, kuras ir „jāizliek no savas dzīves”. Noliegt to nozīmē nosodīt tos, kas ir apspiesti un ir spiesti dzīvot šai nožēlojamā stāvoklī, bet saprātīgi ir atpazīt vajadzību tikt galā ar dēmoniskajiem spēkiem, un tas atver iespēju tādiem cilvēkiem atrast patiesu brīvību.
Velns ir legālists un melis. Viņš atrod vietu cilvēku dzīvēs caur grēka ceļu. Kad grēks ir piedots, viņa pamats ir paņemts prom, bet tā kā viņš ir melis, viņš cenšas iestāstīt tiem, kas ir apspiesti, ka viņam joprojām ir tiesības tur atrasties. Ja kāds ir pārkāpējs privātā klubā, viņš tur var palikt, kamēr kāds nenostājas pret viņu un neizdzen ārā. Kad mēs darbojamies saskaņā ar iepriekš minētajiem 1.-3. punktiem rūpīgi, tad patiesā dēmoniskās ietekmes izdzīšanas darbība ir diezgan vienkārša. Jēzus mums ir devis varu dziedināt slimos un izdzīt dēmonus.
Šeit ir atslēgu soļi, dēmoniskas iejaukšanās novākšanai un atcelšanai:
- Saisti jebkādus garus, kas ir iesaistīti šajā procesā.
- Īpaši atsakies no jebkura identificēta gara.
- Izdzen Jēzus Kristus Vārdā.
- Lūdz pēc Svētā Gara piepildījuma un īpaši, lai Viņš atnes pretējo izdzītajam garam.
- Tuvojies Dievam un pretojies velnam.
Ir dēmoniski traucējumi ar, kuriem ir viegli tikt galā, bet ir gadījumi, kad sastopamies ar smagu apspiestību, kas var būt dziļi, iesakņojusies personībā. Šādos gadījumos ir labi iesaistīt pieredzējušus cilvēkus un būt „zem lūgšanu apsega”. Mums nebūtu jābaidās no dēmoniskā, bet jāseko Jēzus piemēram saistīto atbrīvošanā. Šie pirmie četri soļi izskata to, kā mēs izvedam cilvēkus no tumsas. Nākošie četri soļi iezīmēs dažus principus cilvēku ievešanai pilnīgākajā Dieva valstībā. Nav pietiekoši tikai atbrīvot cilvēku no tā, kas viņu ir turējis; mums ir jāpalīdz viņiem virzīties pozitīvā dzīvē ar Dievu, savādāk viņi var ieslīdēt atpakaļ vecajos ceļos.
- Atraisīt mūsu jauno identitāti Kristū.
Dzīvot piekrītot Dieva Vārdam, mums ir jāpieņem un jāpiekrīt mūsu jaunajai identitātei, kas mēs esam Kristū. Mums vajag turpināt pastāvīgi piekrist Dieva apstiprinājumam par to, kas mēs esam kā Viņa bērni, lai mēs varam staigāt Viņa mīlestības drošībā un augt auglīgas dzīves svarīguma apziņā. Personiskas drošības un nozīmes apziņa ir svarīga mūsu labklājībai. Mums jāļauj Tēvam noteikt to, kas mēs esam, un, ko varam sasniegt. Tas nav, lai tikai mēs labi justos, domājot par sevi – šādu efektu var panākt ticēšana „labiem” meliem. Bet tā ir atraisīšana mūs būt auglīgiem un piepildīt Dieva mērķus mūsu dzīvēm.
Tādēļ šī jaunā identitāte mums ir jāapzinās pilnīgi. Vārds ’apzināties’ šeit ietver divas mums svarīgas nozīmes: pirmkārt apzināties, zināt kaut ko un otrkārt
nest piepildījumu. Kad tev kāds atsūta naudas čeku aploksnē, tu to apzinies tikai tad, kad atver aploksni. Līdz tam tev var nebūt ne jausmas, ko aploksne satur. Tomēr tu pilnībā neapzinies (nepiepildi) šī naudas čeka vērtību, kamēr tu neapmaini to pret skaidru naudu, vai neieskaiti to bankas kontā. Naudas čeks, kas guļ uz virtuves galda, vai mācību galda neko tev nenopirks.
Tāpat, mums ne tikai jāapzinās tas, ko Dieva Vārds saka par mūsu identitāti Kristū, bet mums ir jāsāk dzīvot šai patiesībā, lai pilnībā apzinātos tā pilnīgo vērtību.
Piemēram, Dieva Vārds pasludina, ka Viņš tos, kas ir Kristū ir padarījis taisnus. Tomēr, ir kristieši, kas uz sevi atsaucas kā uz ‘grēciniekiem’, kas glābti žēlastībā.
Izklausās garīgi, bet, ja tu joprojām nosaki sevi, kā grēcinieku, tad visdrīzāk tu turpināsi grēkot. Tagad citi ir satvēruši šo patiesību, ka Viņš ir darījis viņus taisnus un var attiekties pret sevi šādā veidā. Tomēr, ja viņi turpina dzīvot zem pieņēmuma, ka viņi ir piesaistīti grēkam, viņi nav pilnībā apzinājušies patiesību par savu identitāti. Vajag iet tālāk un patiesībā dzīvot no šīs patiesības un radīt taisnīguma augļus. (Tā, protams, ir Kristus mums dāvātā taisnošana un ne paštaisnība).
Ir daudz lielisku Bībeles pantu, kas apraksta mūsu jauno identitāti un ir vērts par viņām pārdomāt un skaļi pasludināt, līdz, kamēr tās ir pilnībā mūsos iesakņojušās.
(Jāņa 1:12; Jāņa 15:5, 15-16; 1.Korintiešiem 3:16; 12:27; Filipiešiem 3:20 un daudz citas).
- Attiecībā uz Dievu
Kad esam raduši brīvību no tā, kas mūs saistīja un negatīvi ietekmēja, ir svarīgi turpināt padziļināt attiecības ar Dievu kā Tēvu. Lai to darītu, mums ir jādzīvo ar gudrības un atklāsmes Garu: „aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu, apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā.” (Efeziešiem 1:17-19)
Mums drīzāk ir jāmācās dzirdēt no Viņa, nevis klausīties uz citām balsīm, kurām pagātnē esam pievērsuši uzmanību, kā, piemēram, apsūdzības un nosodījuma balsis. Kad mēs meditējam par Rakstu vietām un pavadām laiku, klausoties uz To Kungu, mēs attīstīsim tuvākas attiecības ar Jēzu. Izšķirošs šajā visā ir vajadzība pēc Svētā Gara pilnības, mācoties staigāt un būt vienā solī ar Garu (Galatiešiem 5:16-25). Visām attiecībām ir nepieciešams veltīt laiku un noteiktu piepūli. Mūsu attiecībās ar Dievu – Tēvu, Dēlu un Svēto Garu nav savādāk.
- Atbildība mūsu ceļā ar Dievu.
Mums nonākot lielākā brīvībā, ir mūsu atbildība sargāt un uzturēt to, ko Dievs mūsos ir padarījis. Diemžēl ir vietas, kur ir tendence sagaidīt aizlūgšanas no citiem un, ka tas visu uzlabos. Šāda attieksme arī parādās nosliecē vainot Dievu vai draudzi, vai apstākļus, kad lietas saiet šķērsām. Šāda viscaur pasīvā pieeja nav Bibliska un ar laiku novedīs cilvēku pie regresēšanas. Mums ir jāuzņemas atbildība par savām darbībām un mums ir jābūt apdomīgiem, meklējot pieaugt Dieva žēlastībā (Filipiešiem 3:12-14). Viens veids, kā mēs to varam izdarīt, ir veidot slēptu dievišķas disciplīnas dzīvi. Mums ir jānostiprina ikdienišķas pielūgšanas, lūgšanas un Bībeles lasīšanas praksi. Ir labi to attīstīt slēptajā vietā, kā Jēzus to mācīja Mateja evaņģēlijā 6:1-18. Praktizēt devīgumu līdzās lūgšanai un gavēšanai rada varenu kombināciju.
Ir nepieciešami būt apdomīgam, izdarot lēmumus augt māceklībā. Mums ir jāpievērš uzmanība tām dzīves jomām, kurās mēs vēlamies pieaugt, padarot tās par mērķtiecīgas lūgšanas un piepūles iemeslu.
Visbeidzot mums ir jāstāv pretī velnam visās jomās. Vairs nekādus attaisnojumus, ka „velns man taisa problēmas” – mums ir jāsāk radīt viņam problēmas! Tā ir mūsu atbildība viņam pretoties, kad mēs tuvojamies Dievam. (Jēkaba 4:7- 8). Kā Pāvils saka Romiešiem 13:14, „bet lai jūsu bruņas ir Kungs Jēzus Kristus, un nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās.”
- Atlaist kalpošanā
Visbeidzot, mēs ieejam vairāk mūsu aicinājumā, satverot kalpošanu, kurā Tas Kungs mūs ved. Ir laiks saņemt apmācību un svaidījumu un sākt aizsniegt Svētā Gara spēkā, kopā ar citiem ticīgajiem. Paprasi sev, pēc kāda darba tu ilgojies? Kas tevi atdzīvina? Tad izej un sāc meklēt šādi dzīvot zem Dieva un dievbijīgu cilvēku vadības.
Steven J. Anderson "Healing Rooms Scotland" direktors
No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs
