Cilvēki izspieduši Mani un Manu klātbūtni no savām mājām un no savām sirdīm. Viņi izdabā sev un cits citam, meklē labvēlību pie citiem un nopūlas tur, kur nevar tikt piesātināti… Viņu sirdis ir kļuvušas cietas, un viņi vairs nav gatavi maksāt cenu, par ko runājuši iepriekš…
Ko Es ar to darīšu? – saka Dieva Gars. Vai Es paiešu garām? Nē! Es iztukšošu viņu sirdis, piepildīšu tās ar slāpēm, un pēc tam izliešu pār izkaltušo. Es izdarīšu tā, ka viņiem trūks vienīgi Manis. Un viņi tiks ar Mani piepildīti. Es vērsīšos pie viņiem, mīkstināšu viņu sirdis. Tie ir Mani bērni, un Es izleju Sevi priekš viņiem…
Draudzēs ir maz uguns. Tas, kam bija jābūt sadedzinātam, vēl joprojām valda ticīgo cilvēku dzīvēs. Sauciet pēc uguns! Sauciet pēc slāpēm!
Noņemiet viltus apmierinājuma un liekulības maskas! Ja jums NAV MANIS- NEKAS NESPĒS DOT PRIEKU UN PIEPILDĪJUMU!
Es apmeklēju Manu tautu, Es nāku draudzēs. Vai viņi Mani gaida? Godības priekšvēstnesis ir uguns, tā sadedzinās sienu un salmus, neticību un bailes.
Oksamita.
Pravietisks vārds 2013. gada 17. jūnijs.
https://outpouring.ru/news/2013-06-27-6243
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
