Steven J. Anderson
Svētīšanas spēks.
„KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI
PASARGĀ!
TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR
TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI
UN LAI DOD TEV MIERU!
Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu." 4.Mozus 6: 24-27
Dziļākas dziedināšanas procesā mēs strādājam ar cilvēkiem caur šīm jomām, lai ievestu viņus izaugsmes, brieduma un brīvības vietā un, lai viņi būtu spējīgi dot citiem. Ir vēl viens elements procesā, kuru mēs uzskatām par neaprakstāmi nozīmīgu un atbrīvojošu, tas ir svētības spēks.
Svētīt nozīmē apstiprināt, attīstīt, ievest dzīvībā, runājot labu uz kādu. Tas ir pretējs lāstam. Nolādēšana meklē novērst un iznīcināt dzīvi, kur svētība meklē izplest dzīvi un panākt, ka tā plaukst. Svētība aicina cilvēkus viņu pilnīgajā potenciālā. Vārdos ir liels spēks kā Salamana pam. 18:21 tas ir padarīts pilnīgi skaidrs: „Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem.”
Cilvēka svētīšana parāda viņa akceptu, apstiprina to, kas viņi ir, attīsta un izsauc viņu izaugsmi un potenciālu un dāvā atļauju viņiem būt visam, kas viņi var būt un darīt visu, uz ko viņi ir aicināti un apdāvināti darīt. Svētīšanas darbībā mēs pravietosim īpašu nākotni cilvēkam Kristū.
Katram ir vajadzīga svētība, bet ir pierādījies it sevišķi noderīgi un rezultatīvi sniegt tēva un/vai mātes svētību tiem, kuriem tas kaut kādā veidā ir bijis atrauts agrīnajos dzīves gados. Tēvs ir īpaši svarīgs savu bērnu stiprināšanā un mātēm būtiska loma ir visvairāk attīstīšanas jomā, lai gan katrs savā veidā pilda stiprināšanu un attīstīšanu.
Kā mums sniegt svētību?
1. Mēs lūdzam atļauju un vai viņi vēlas saņemt svētību.
2. Mēs paskaidrojam, ka svētība ir garīga lietu nodošana un ir jāsaņem ar garu, nevis analizēt ar prātu.
3. Mēs apskaujam cilvēku pareizā veidā un ierunājam svētību viņu miesā, dvēselē un garā, apzīmogojot vārdus Jēzus vārdā.
Šeit būs piemērs kāda veida lūgšanu es lietotu, lai svētītu kādu (šajā gadījumā vīrietis, kuru sauksim par Jāni). Es viņam sniegtu tēva svētību, ne kā viņa tēva, bet kā tēva, kas pārstāv Dievu kā Tēvu. Vārdi, protams, mainās, jo mēs esam nomodā par cilvēka vajadzībām un kā Svētais Gars vada.
„Dievs Tēvs, es Tev pateicos par Jāni un, ka Tu mīli viņu ar mūžīgu mīlestību. Jāni, es šodien tevi svētīju kā tēvs un pateicos Dievam, ka Viņš tevi saveidoja kopā mātes miesās. Es apliecinu, ka tas bija ļoti labi, ka tu piedzimi un, ka tu esi mīlēts un gribēts un, ka tu radi prieku citiem. Es tevi aicinu uz priekšu cauri visam tam, ko tu dzīvē esi pieredzējis, augt un kļūt par nobriedušo vīrieti, kādu Dievs tevi ir paredzējis. Es pasludinu, ka tu esi ļoti labs un spējīgs izdarīt visas lietas caur Kristu, kas tevi stiprina. Es tevi apstiprinu kā Dieva vīru un dodu tev atļauju censties un visas lietas izdarīt labi un sasniegt savas dzīves potenciālu. Es atraisu tevi darīt varenas lietas savā dzīvē Dievam, būt mīlošam tēvam un rūpīgam vīram. Es tagad apzīmogoju šo svētību Jēzus vārdā. Āmen.”
Ir divas pēdējās jomas, par kurām es gribu runāt šajā nodaļā. Tie ir īpaši veidi, kuros man ir bijis pieredze, kad Kungs mani vadīja kalpot dažās visvairāk salauztās dzīvēs.
Fragmentētu dzīvju dziedināšana.
Fragmentēts nozīmē salauzts (sašķelts), kas ir ēbreju vārda „shabar” tulkojums (Jesajas 61:1; Psalmi 34:19; 147:3). Mums ir „jāapsien salauztas sirdis”. Apsiet nozīmē, pārsiet, sasiet, savilkt kopā un arī uzlikt par pienākumu. Raksti runā par diviem cilvēku salaušanas veidiem:
1. Tas, ko Tas Kungs dara, lai novērstu lepnumu, nešķīstību, neatkarību (Psalmi 51:8,17).
2. Salaušana, ko izdara ienaidnieks un grēcīgas rīcības, kas iznīcina dzīvi. Šajā gadījumā mums rūp sniegt dziedināšanu otrajam gadījumam. (Kad Dievs lauž, mēs turamies labi tālu no iejaukšanās).
Salamana pam. runā par salauztiem vai satriektiem gariem:
15:4 „Lēnīga mēle ir dzīvības koks, bet melīga ievaino (satriec) sirdi.”
15:13 „Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi (sirds sāpes satriec garu), tad zūd arī drosme.”
17:22 „Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus.”
18:14 „Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums (satriekts gars), kas var to panest?”
Ko mēs ievērojam šajos tekstos? Sirds sāpes (salauzta sirds) satriec cilvēka garu. Satriekts gars izžūst vai izkaltē kaulus un ir nepanesams. Ja cilvēkam ir sagrauzts gars, viņi turpinās mocīties un saslimt. Dažreiz cilvēka gars atslēdzas un mēs to saucam par „snaudošo garu”, kuram ir jātiek pamodinātam. Kad cilvēks tiek saplosīts, salauzts vai satriekts, tas novedīs pie garīgās veselības traucējumiem – tādu kā „šizofrēnijas” stāvokli. Kad es meklēju Tai Kungā par šādu stāvokļu dziedināšanu, Viņš man atklāja, ka dažos cilvēkos ir bijis tāda kā „atdalīšanās no centrālā datora”. Centrālais dators ir kādas sistēmas vai centrālās apstrādes vienības lieldators (kā mūsu smadzenes). Viņš man parādīja, ka divi galvenie spēki, kas visbiežāk mūs atdala ir nemiers un atstumšana (tas var būt bijis ģimenē). Nemiers (aktīvs) un atstumtība (pasīvs) ir divi ļoti izplatīti ievainošanas vai posta faktori cilvēka dzīvē.
Tad kā mums to visu dziedināt un atjaunot? Psalmi 86:11 saka, „Māci man, Kungs, Tavu ceļu, lai es staigāju Tavā patiesībā; noskaņo manu sirdi (dod man nedalītu sirdi) visnotaļ tā, lai es Tavu Vārdu bītos!”
Vispirms mēs vēlamies sniegt dziedināšanu no jebkādas sirds salauztības, apsaitējot sirdi Kristū. (Patiesa Viņa Vārda bīšanās novērš visas citas bailes). Pēc tam mēs tiekam galā ar jebkādu nemieru un/vai atstumtības saknēm piedošanas procesā, izteiktas vienošanās utt. Tad mēs nesam atjaunošanos satriektajam garam, ieelpojot svaigu Svētā Gara dzīvību caur lūgšanu. Visbeidzot, mēs savedam visu kopā zem vienas Galvas, Kristus – tas ir integrēt personu Jēzū. Efeziešiem 1:10 un Kolosiešiem 1:17.
Mēs ieviešam fundamentālu pārmaiņu cilvēka iekšējā būtībā, lai viņi var sākt pārstrādāt dzīves notikumus un attiekties pret dzīvi jaunā veidā. Mēs sniedzam pilnu atjaunošanu caur:
1. Kristus mīlestības pamatiem – Efeziešiem 3:16 – 19; salīdzini ar cilvēkiem, kur nav stabilitātes.
2. Svētā Gara fokuss (Dieva griba) – Jāņa 16:12-15; salīdzini ar cilvēkiem, kas ir visās malās.
3. Darboties Dieva Valstības dzīves stilā – Mateja 6:33; salīdzini ar tiem, kas neko nevar paveikt.
Dziedināt sašķobītas saknes.
Ko mēs domājam ar , sašķobītas saknes’? Tas Kungs man atklāja, ka dažiem cilvēkiem, kas par spīti daudzajām lūgšanām un pareizo soļu speršanām, bet joprojām mocās, ir sašķobītas saknes viņu dzīves pamatā. Tas noved pie tā, ka viss tiek būvēts nedaudz šķībs, tā kā, ja viņi pat veido labas prakses savā dzīvē, lietas tik un tā izskatās kā ārpus līnijas.
Kā tas var tikt izlabots un dziedināts?
1. Mēs ejam atpakaļ pie cilvēka dzīves pamatiem sniedzot dziedināšanu un/vai atbrīvošanu līdz pat viņa pašas būtības saknēm (lūdzot Garu pēc gudrības un atklāsmes)
2. Tā kā viņi ir tagad jauns radījums, mēs to pasludinām pār viņiem un novietojam Jēzu kā viņu dzīves un pašas būtības stūrakmeni (Efeziešiem 2:20; Jesajas 28:16; 1.Pētera 2:6), lai viņi vairs netiktu negoda, apkaunojuma, kauna iztrūcināti.
3. Šai jaunajai virzībai ir jābūt nostiprinātai ar patiesu sadraudzību, lai „kopā ar visiem svētajiem” (Efeziešiem 3:18) „viņi iepazītu Kristus mīlestību un tiktu tajā iesakņoti un nostiprināti” (arī Efeziešiem 2:19-22; 3:16-19).
Sniegt Jēzus Kristus dziedināšanu postītām dzīvēm ir visatalgojošākā joma kristieša kalpošanā. Tas patiesi ir brīnišķīgi redzēt kādu tiekam atbrīvotu, kas ir ticis turēts baiļu gūstā, saistīts ar pāridarījuma saitēm, patstāvīga mulsuma tracināts vai iekšēju konfliktu mocīts. Tas patiesi ir lieliski redzēt gadu ilgas nastas nokrītam, parādoties smaidam uz sejas un iznākot dzīvē viņu patiesajai personībai. Ir daudz cilvēku, kam ir vajadzīga dziļāka dziedināšana. Viņiem ir vajadzīga draudze, kas paceļ viņus un kalpotu viņiem no Kristus mīlestības dziļumiem.
Steven J. Anderson "Healing Rooms Scotland" direktors
No angļu valodas tulkojis Gints Rodionovs
