Riks Džoiners
Lielā Rīkojums
Vārds nedēļai, 14. daļa
Kad lasām iepriekšējās nedēļas rakstu vietu Galatiešiem 5:19-24, pēc miesas darbu uzskaitījuma Pāvils uzsvērti paziņo: „Tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.” Kas tad notiks ar tiem, kuri uzskata sevi par pestītiem, jo ir publiski apliecinājuši, ka tic Jēzum kā savam Glābējam, taču turpina dzīvot ar savu grēcīgo dabu, praktizējot šeit uzskaitītos miesas darbus? Šis var būt vissvarīgākais jautājums, ko vispār var uzdot miljoniem „ticīgo”.
Ja pazeminām evaņģēliju tiktāl, ka tas ir pietiekami viegls, lai gandrīz katrs tiktu „pestīts”, bet ejam kompromisā ar patiesi pieprasītajiem bibliskajiem pestīšanas nosacījumiem, vai mēs neesam likuši cilvēkiem justies drošiem tādā garīgajā stāvoklī, kurā viņu dzīve joprojām ir mūžīgās briesmās? Daudzas Rakstu vietas skaidri pasaka, ka tas ir tieši tā.
Esmu bijis daudzās sapulcēs, kur cilvēkus vienkārši aicina pacelt roku, lai apliecinātu ticību Kristum kā savam Pestītājam, un visiem pārējiem piekodināts noliekt galvu un aizvērt acis. Tas acīmredzot tiek darīts tādēļ, lai nekavētu vai nenobaidītu „jaunatgrieztos”. Kā tas vispār var būt publisks savas ticības apliecinājums? Dzīvot patiesu kristieša dzīvi prasa drosmi. Ka mēs varam sagaidīt, ka tie, kuri veikuši šādu vāju apliecību, būs spējīgi to darīt? Atbilde ir, ka ne daudzi to dara, taču viņiem tiek ātri apliecināts, ka tie ir pestīti.
Pētījumi rāda, ka šodien tikai 5 % jaunatgriezto vispār turpina apmeklēt draudzi. Pirmajā gadsimtā ne tikai 100 % apmeklēja draudzi, bet tie tika „pievienoti draudzei”, norādot uz reālu, dzīvu draudzes dzīvi, kas ir fundamentāla Jaunās Derības dzīve. Kā noskaidrosim, patiesi atgrieztā dzīvē ir redzami augļi. Ja šo augļu nav, mēs varam šaubīties, vai atgriešanās ir īsta. Pat ja atgriešanās ir īsta, saskaņā ar līdzību par sējēju mēs zinām, ka ikviena sēkla tiks pārbaudīta. Tas Kungs apgalvoja, ka izglābti tiks tie, kas „pastāv līdz galam” (sk. Mat. 24:13).
Es noteikti negribu cilvēkiem darīt grūtāku savas dzīves uzticēšanu Jēzum, kā tas ir domāts. Tomēr nekas nevar būt ļaunāks par to, ja šo lietu dara vieglāku, kā tā ir, un tādējādi daudzus maldina, lai tie domātu, ka ir „pestīti”, kad to mūžīgā dzīve joprojām ir apdraudēta. Kad darām to vieglāku, kā Pats Kungs to dara, mēs atšķaidām evaņģēlija, kas mūs glābj no grēkiem, raksturu, spēku un varu. Mēs neesam izglābti no nāves, bet no tā, kas izraisa nāvi – no grēka. Ja šī grēcīgā daba netiek aizvākta, tad neesam uz dzīvības ceļa. Ja atrodamies uz dzīvības ceļa, tad ir redzama mūsu izglābšana no „nāves miesas”, no mūsu miesīgās dabas.
Tas nenozīmē, ka mums jābūt perfektiem, jo pat „Taisnais Jēkabs” apliecināja, ka: „mēs visi daudzējādi klūpam” (sk. Jēk. 3:2). Reizēm paklupt un „praktizēt” šos darbus – tās ir atšķirīgas lietas, kā teikts Rom. 6:17-23:
„Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti, un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai.
Es runāju cilvēcīgi jūsu cilvēcīgās vājības dēļ, jo, tāpat kā jūs senāk savus locekļus bijāt nodevuši par vergiem netikumībai un netaisnībai (bezlikumībai, angļu. tulk.), kalpodami netaisnībai (bezlikumībai, angļu. tulk.), tā tagad nododiet savus locekļus par kalpiem taisnībai, lai kļūtu svēti.
Jo, kamēr jūs bijāt grēka vergi, jūs neklausījāt taisnībai.
Kādi bija jūsu toreizējās dzīves augļi? Tādi, par kuriem jums tagad jākaunas! Viņu gals ir nāve!
Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals – mūžīga dzīvība.
Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.”
19. pantā teikts, ka netikumība ved pie netaisnības. Ja jūs pat nekad neesat pārkāpuši laulību vai dzīvojuši dzimumdzīvi ārpus laulības, tad pornogrāfija, netiklība un tamlīdzīgas lietas jums var laupīt mūžīgo mantojumu. Kad sāksiet praktizēt šīs lietas, pirmais, kas jūsu dzīvē notiks – atdzisīs jūsu mīlestība uz To Kungu.
www.morningstarministries.org
