Jēzus nāk drīz

Riks Džoiners

Apustulis Pāvils korintiešiem rakstīja, ka starp aicinātajiem nav daudz gudru vai stipru šajā pasaulē, lai gan viņš to neteica par visiem, un viņš pilnīgi neatbilda šim raksturojumam. Pāvils nāca no šīs pasaules elites gan izglītības, gan bagātības ziņā. Viņš to visu ziedoja evaņģēlija dēļ un uzskatīja, ka tā vēl ir maza cena, ko maksāt.

Bībeles laikos rakstu mācītājs (rakstvedis) bija nozīmīga autoritāte gan Romas impērijā, gan Israēla tautā. Rakstu mācītāji bija tie, kuri rakstīja pie varas esošo izdotos dekrētus. Israēlā tas nozīmēja arī pārrakstīt svētos Rakstus. Interesanti, ka Mateja 13:52 Jēzus uzrunā šo īpašo grupu māceklības sakarā.

„Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai (kurš ir kļuvis par Debesu valstības mācekli, angļu tulk.), ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas.”

Šeit redzam, ka Jēzus sagaidīja, lai rakstu mācītāji kļūtu par Valstības mācekļiem, un daudzi tiešām arī kļuva. Šo īpašo grupu Viņš aicina ņemt dārgumus gan no jaunā, gan vecā. Tas ir svarīgs apsvērums par Lielo pavēli, jo rakstu mācītāji ir vienīgā specifiskā grupa, ko Tas Kungs uzrunā, lai viņi kļūtu par Valstības mācekļiem.

Pateicoties tehnoloģijai, mums šodien vairs nav rakstvežu, bet grupa, kas vismaz nedaudz ar tiem saistīta, ir žurnālisti un rakstnieki. Mēdijiem šodien ir liela vara kultūras un pat valdības politikas veidošanā. Daži domā, ka to ietekme ir pat lielāka nekā valdībai. Kā varētu tikt veidota mūsu kultūra, ja mūsdienu rakstveži kļūtu par Valstības mācekļiem?

Mums jāaplūko arī mūsdienu rakstvežu autoritāte baznīcā. Sekulāro mēdiju ietekme ir liela un diskusiju vērta, bet šeit es domāju kristīgos mēdijus. Kristīgās televīzijas ietekme ir būtiska visā pasaulē. Šodien ir milzum daudz video un tie var būt ļoti ietekmīgi, kā arī mājas lapas, blogi un, protams, grāmatas un radio. Mūsdienu kancele vairs nav koka tribīne sapulču vietās, tā ir elektroniska.

Pirmajā gadsimtā evaņģēlijs izplatījās pa tirdzniecības ceļiem, kas bija to laiku sakaru tīkls. Reformācija bija briedusi gadsimtiem ilgi, taču, kad tika izgatavota iespiedmašīna un pirmā grāmata, ko nodrukāja, bija Bībele, reformācija iedegās liesmās visā Eiropā. Tehnoloģija un sakaru tīkli bija ceļš, pa ko plūda evaņģēlijs jau no sākuma, un tā tas būs līdz beigām. Svarīgi ir, kas to izmanto – sludinātāji, kuri stāv aiz mūsdienu kanceles – mūsdienu rakstu mācītāji.

Līdz ar šo moderno kanceli nāk daudz pozitīvu un negatīvu lietu. Mēs, protams, tagad varam aizsniegt daudz vairāk cilvēku un daudz ātrāk, bet ar ko mēs tos aizsniedzam? Ir ļoti vājš filtrs tam, kas atrodams internetā, un daudz cilvēku tiešām tic gandrīz visam, ko tie tur lasa. Daudz no tā, ko tur pasniedz, maigi izsakoties, var nosaukt vienīgi par neveselīgu garīgo barību. Daži tam, ko tie pasniedz, pievieno indi.

Tajā pat laikā ir maz sargu vai ganu ar nepieciešamo starptautisko nozīmi, kuri ķertos pie daudziem būtiskajiem mūsdienu jautājumiem. Kā parasti, tukšumu aizpilda tie, kuri nav aicināti, kuriem nav autoritātes un kuri bieži vien beidz ar to, ka izdara tikpat daudz posta kā evaņģēlija ienaidnieki.

Tad ko mums darīt? Pirmkārt, kā Kristus mācekļiem mums jāmācās savas instrukcijas saņemt no Viņa. Tādēļ mums nav jācenšas tikai dzirdēt Tā Kunga vārdus, bet vēl vairāk dzirdēt Pašu Vārdu. Viņam jābūt mūsu Skolotājam, un mums pietiekami labi jāpazīst Viņa balsi, lai sekotu tikai Viņam. Vai mēs dzirdam Viņa balsi tajos, no kuriem saņemam instrukcijas?

Tagad mums ir cilvēki, kuri internetā iegūst daudz sekotāju, bet kuri nevada pat mājas grupu īstā draudzē. Tikai tādēļ vien, ka žurnālisti ir daiļrunīgi vai labi rakstnieki, viņi var domāt, ka tiem ir autoritāte jomās, kurās pašiem nav pieredzes vai izglītības. Daudzi draudzē vai kristīgajos mēdijos uzskata, ka viņu izveicības vārdos – runātos vai rakstītos – dēļ tiem ir autoritāte. Ja gatavojamies būt Valstības mācekļi, mums jāmācās pazīt patieso Valstības autoritāti un saprast, kad mums tā ir, kad nav.

Mēs sākām, atgriežoties pie Tā Kunga aicinājuma rakstu mācītājiem, kuri bija kļuvuši par Debesu Valstības mācekļiem. Viņiem bija jāsniedz dārgumi – nevis neveselīga barība, bet tikai vislabākais no Dieva namturības. Tad mēs varēsim pasniegt gan vecos, gan jaunos dārgumus. Debesu Valstības rakstu mācītājiem ir dziļas saknes veselīgajā Bībeles patiesībā ar vēsturisko perspektīvu, kas sakņojas tēvu un māšu godināšanā, jo tas ir Valstības galvenais raksturlielums. Un tie būs apdāvināti arī ar tādām drosmīgām jaunām perspektīvām, ka tās tāpat būs „dārgumu” vērtībā.

www.morningstarministries.org