Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai, 20. daļa
Šonedēļ turpināsim apskatīt Tā Kunga nozīmīgo Vārdu Mateja 13:52 par rakstu mācītājiem, kuri kļuva par mācekļiem.
„Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai (kurš ir kļuvis par Debesu valstības mācekli, angļu tulk.), ir līdzīgs nama saimniekam, kas izdod no sava krājuma jauno un veco.”
Reiz dzirdēju kādu mācītāju sakām, ka viņa sieva gadu gaitā, kopš tie ir precējušies, tam ir pagatavojusi vairākus tūkstošus maltīšu. Viņš teica, ka tikai dažas no tām bija tik īpašas, ka tās sevišķi palikušas atmiņā, taču visas pārējās ēdienreizes uzturēja viņu kustēties spējīgu. Mums var patikt unikālais, jaunais, aizraujošais, tomēr mūsu garīgajā diētā jābūt vieta mācībai, kas nav ievērojama, bet barojoša un uztur mūs kustēties spējīgus.
Man patīk sadraudzība ar tiem, kuri ir tik izsalkuši, ka ceļos tālu, lai dzirdētu lielu sludinātāju vai mācītāju. Dievs acīmredzami atalgo šādu izsalkumu. Bet tomēr, ja meklējam tikai „uh” svētrunas un nespējam uzņemt praktiskas patiesības, par kurām mums nepārtraukti jāatgādina, mēs būsim vāji kristieši. Gudrais meklē abus – jauno un veco.
Daži nav apmierināti dzirdēt vienkārši jaunas svētrunas, tie nepārtraukti meklē jaunas draudzes. Kad Larijs Randolfs (Larry Randolph) uzsāka draudzi Orindžas apgabalā Kalifornijā, uzreiz atnāca vairāki simti cilvēku. Draugs tam jautāja, no kurienes visi šie cilvēki nāca, un viņš atbildēja, ka tie ir tie paši cilvēki, kuri uzsāka visas pārējās draudzes Orindžas apgabalā. Larijs zināja, ka, tiklīdz tiks izveidota kāda cita jauna draudze, tie viņu atstās, lai dotos uz to. Taču, neskatoties uz to, viņi palīdzēja uzsākt draudzi.
Protams, kamēr meklējam savu īsto, ir laiks pārbaudīt dažādas draudzes. Es domāju, ka ir derīgi ik pa laikam apmeklēt citas draudzes pat tad, kad zināt, ka esat īstajā vietā, – vienkārši, lai uzturētu saikni ar pārējo Kristus miesas daļu. Tomēr tie, kuri neatrod savu draudzi – mājas, kur apmesties, savā dzīvē reti nes daudz reālu garīgo augļu. Šo principu izgaismo pētījums, ko Šveicē veica kāds draugs starp čigāniem.
Čigāni ir vieni no visspilgtākajiem, visapdāvinātākajiem un brīnišķīgākajiem cilvēkiem, taču nav pat viena paša čigāna, kurš būtu sniedzis nopietnu ieguldījumu vēsturē. Kāpēc? Augļus nes koks, kurš ir iestādīts. Daudzi lieli čigāni kristieši tāpat ir ļoti apdāvināti, ar ļoti lielu potenciālu, bet nepārtraukti pārvietojas, un ir grūti atrast kaut vienu, kurš būtu nesis nozīmīgus un paliekošus augļus.
Nekad nezaudē savu vēlmi pēc jauna vai nostāvējušās, smalka vīna, jo tas ir tas, ko Tas Kungs ir apsolījis pasniegt lielā kāzu mielasta galdā. Meklē svaigo un cieni vispāratzīto. Atrodi vietu, kur vari iesakņoties, taču nezaudē savu brīvību izpētīt. Gudrais atrod dārgumus jaunajā un vecajā.
www.morningstarministries.org
