Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Veltīšanās jaunajam un vecajam


 Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai, 21. daļa

 


Mēs joprojām iedziļināmies Tā Kunga Vārdā Mateja 13:52:

„Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai (kurš ir kļuvis par Debesu valstības mācekli, angļu tulk.), ir līdzīgs nama saimniekam, kas izdod no sava krājuma jauno un veco.”

Ir vairāki veidi, kā dalīt kategorijās Kristus miesu, un viens no tiem ir – 2 nometnēs: 1) tie, kuri pārsvarā veltās jaunām lietām, un 2) tie, kuri pārsvarā veltās vecām lietām, jeb varam teikt, vairāk atzītam, pārbaudītam ceļam. Abas grupas ir labas un vajadzīgas, taču tās nav savstarpēji izslēdzošas. Visveselīgākie – Debesu Valstības mācekļi – ir veltījušies gan jaunajam, gan vecajam.

Tie, kuri pārsvarā meklē jaunās lietas, ko Dievs dara, var dzīvot aizraujošāku un vibrējošāku garīgo dzīvi, taču viņi arī ir grupa ar lielāko noslieci iekrist slazdos vai kļūdās. Tomēr katram, kurš meklē To Kungu, ir būtiski iegūt vairāk dzīvības, vīzijas un mērķa. Viņš ir dzīvais Dievs un dzīvo Dievs. Uzdevums ir paturēt šo dzīvību un aizrautību, tomēr esot spējīgam izvairīties no slazdiem, pazemīgi mācoties arī no senajiem ceļiem.

Ir patiesība, ka tie, kuri dod priekšroku noteiktākai, labi kontrolētai garīgajai dzīvei un ir sevi veltījuši vispāratzītākam ceļam, parasti ir daudz stabilāki, bet bieži vien kļūst par Tā Kunga „sasalušajiem izredzētajiem”, kļūstot tik stīvi, ka šie „vecie vīna trauki” nespēj saturēt neko jaunu nesaplīstot. Viņiem varētu palīdzēt sadraudzība ar tiem, kuri ir veltījušies jaunajam. Vēlreiz – mums nepieciešama veltīšanās gan jaunajam, gan vecajam, lai būtu veselīgi Valstības mācekļi.

Rakstu mācītāji ir atslēga, kā būt veltījušamies gan jaunajam, gan vecajam un turēt to līdzsvarā. Kā Pēteris brīdināja, ka „nemācītie un nenostiprinātie” (sk. 2. Pēt. 3:16) ir sagrozījuši Pāvila mācību, tā nemācītie un nenostiprinātie draudzes vēsturē ir bijuši daudzu sagrozījumu un postošu herēžu avots. Mums vajadzīgi stabilie un mācītie, lai palīdzētu no tā izvairīties. Tomēr bez to, kuri meklē svaigo un jauno, pievienošanās, viņi kļūs stīvi un nelokāmi vecie vīna trauki. Mums vajadzīgi pionieri, bet viņu atklājumi nedos daudz labuma, ja tiem nesekos kolonisti, kas stāda un ceļ. Kristus miesā reti var atrast šādu partnerību, taču tas ir būtiski, lai atjaunotu patiesu apustulisku draudzi.

Rakstu mācītāji un farizeji bija galvenie, kuri pretojās Jēzum, kad Viņš dzīvoja uz zemes. Jaunatgrieztie viņu starpā zemišķajā draudzē ieviesa vispostošāko herēzi, cenšoties jaunatgrieztos pārliecināt turēt Mozus bauslību, lai iegūtu taisnību, pazeminot Jaunās Derības un izpirkuma pie krusta spēku. Gars, kurš vadīja rakstu mācītājus un farizejus 1. gadsimtā, ir dzīvs un vesels dažās aprindās, nikni uzbrūkot gandrīz katrai jaunajai kustībai draudzē.

Jēzum nebija problēma pārspēt dēmonu apsēsto; tie bija reliģiozi konservatīvie, kas Viņu piesita krustā. Reliģiozi konservatīvie, kuriem nav sadraudzības ar tiem, kuri meklē jauno un svaigo, šodien var būt visbīstamākie no viesiem patiesības ienaidniekiem. Dzīvības upe ir upe, nevis dīķis vai ezers. Ūdenim jāplūst, lai tas saglabātos tīrs, un ir lielas briesmas, ja nekustas, kā arī ja kustas bez robežām.

Tā nu mums ir problēma. Rakstu mācītājiem būs gudrība sniegt jauno un veco, taču viņi var arī būt vislielākās pretošanās Svētajam Garam izraisītāji. Patiesībā mums ar katru ir šī pati problēma. Nav cilvēku grupas, uz kuru varētu norādīt kā uz atbilžu sniedzējiem, un kas tomēr nebūtu izraisījusi arī problēmas. Tādēļ ir divi svarīgi punkti, ko mums Rakstos nevajadzētu palaist garām, kā iepriekš citēts:ikviens rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai (kurš ir kļuvis par Debesu valstības mācekli, angļu tulk.)...”

Pirmā lieta – māceklis ir students, nevis skolotājs. Rakstu mācītāji, kuri nepieņem jauno, parasti to dara tādēļ, ka sāk sevi uzskatīt vairāk par skolotājiem, nevis par mācekļiem, kas mācītos un meklētu arvien lielāku un dziļāku ieskatu patiesībā. Kad zaudējam patiku mācīties, mēs ļoti ātri pārvēršamies par veciem vīna traukiem.

Otrais svarīgais punkts ir, ka mums nav jākļūst par kādas noteiktas personas, kustības vai teoloģiskās nometnes mācekļiem, bet par Debesu valstības mācekļiem. Ikviens, kurš domā, ka ir tā satvēris Debesu Valstību, ka vairs nav jābūt māceklim, ir iekritis vislielākā lepnuma visdziļākajos maldos.

Kā mēs kļūstam un paliekam par Debesu Valstības mācekļiem? Tā ir mūsu nākamās nedēļas tēma.

 

www.morningstarministries.org



Komentāri (0)  |  2013-10-01 07:21  |  Skatīts: 1572x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ