Džons Pols Džeksons
Mūsu rīcībai ir spēcīga ietekme. Katra mūsu rīcība, ko mēs darām, ir ielūgums labajam vai ļaunajam ienākt mūsu dzīvē.
Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem to izteica tā: „Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.” Mūsu dievs ir viss tas, kam mēs pakļaujamies, un mūsu paklausība ieaicina šo dievu ņemt varu un vadīt mūsu dzīvi. Kad mēs paklausām ienaidnieka balsij, notiek ļaunais. Kad mēs paklausām patiesā Dieva balsij, atnāk svētības. Tas ir vienkārši. Viss, ko mēs darām, kaut ko ieaicina mūsu dzīvē- vai labo, vai ļauno.
Kad dodam spēku ienaidniekam mūsu paklausības spēku, viņš var pagriezties pret Dievu un teikt: „Viņi vairs neseko Tev. Viņi seko man, un tas dod man tiesības ielikt manus cilvēkus viņu valstī. Es varu uzstādīt savu kundzību, spēkus un garīgus valdniekus augstās pozicijās. Es varu atnest uz zemi tumsu tāpēc, ka cilvēki vairs neseko Tev”.
Kad esam paklausīgi Dievam, Viņam ir visi iemesli ielikt virs mūsu zemes Savus eņģeļus un svētības; tomēr, kad esam Dievam nepaklausīgi, velnam ir tiesības ielikt savas varas pār mūsu zemi. Un katru reizi, kad virzās ienaidnieks, viņš sev līdzi nes lāstu.
Pirmais solis: uzņemieties atbildību.
Kad saprotam, ka ir mūsu zemē tumsa, mums ir tieksme vainot tumsu un neuzņemties atbildību par savu rīcību. „Dievs, tā nav mūsu kļūda, ka viss ir tik slikti; tur vainīgi tumsas spēki un vara augstajos amatos. Tā, ka, ja mēs iesim pret viņiem un viņus izdzīsim, viss būs labi”.
Taču tā tas nedarbojas. Nē, labi nebūs tāpēc, ka mēs neesam mainījušies. Mēs vēl joprojām grēkojam tāpat, kā iepriekš. Mēs vēl joprojām aicinām tumsu savās dzīvēs. Kad mēs pārkāpjam Dieva noteikumus, mēs izejam ārpus Viņa varas un padarām smagāku to tiesas sistēmu, ko Viņš noteicis. Kad mēs ejam pret kundzībām un spēkiem, mēs ejam pret Dieva tiesas sistēmu tāpēc, ka Viņam, Savā taisnīgumā, ir jāatļauj šai kundzībai un spēkam tur būt.
Pirmais solis šo spēku un kundzību izdzīšanā ir uzņemties atbildību par savu rīcību. Ja mēs gribam izdzēst tumsu, kas valda pār mūsu zemi, pirmām kārtām, mums vajag saprast to, kas ir devis tai tiesības tur atrasties.
Otrais solis: nožēlojiet.
Nākamais solis- mūsu nožēla, kas ļauj Dievam būt taisnīgam, kad Viņš dzēš kundzības. Pēc tam, kad kundzības ir izdzītas, mēs varam vēl vairāk pietuvoties Viņa svētumam un kļūt par taisnīgu valsti. Nožēla attīra mūs no jebkādas netaisnības. Jēzus Asinis pārklāj mūs pilnībā tā, it kā mēs nekad nebūtu grēkojuši.
Trešais solis: mainiet savus ceļus.
Žēlums saka: „Esmu iekritis, un man patiešām ir žēl, ka esmu iekritis”. Patiesa nožēla saka: „Es mainos. Es nekad to neizdarīšu atkal”.
Pēc būtības, ar savu rīcību mēs nosakām sātana virzīšanās kursu. Tas dievs, kuram mēs paklausām, atļauj būt spēkam un varai mūsu dzīvēs. Kad dzīvojam saskaņā ar Dieva ceļiem, tumsa nevar pārņemt mūsu zemi- nevar noturēt kundzību, ko ieguvusi laikā, kad mēs nedzīvojām atbilstoši Dieva ceļiem.
Daudzi no mums jauc cīņu ar tumsu ar to, ka jālūdz, lai Dievs izdziedina mūsu zemi, taču es nedomāju, ka tas dod daudz laba. Tā vietā mums vajag virzīt to pašu spēku koncentrējoties uz Dievu, un vienīgi uz Dievu, jo tas dod mums neticamus rezultātus.
John Paul Jackson „Streams Ministries International”
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-09-13-6490
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa.
