Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 30. daļa.
Māceklis dzīvo tam, lai mācītos pie sava skolotāja un kļūtu tāds, kā viņš. Kā kristiešiem mums vajag to uzstādīt par savas dzīves galveno mērķi- mācīties pie Skolotāja katru dienu, kļūt tādiem kā Viņš, un darīt to, ko darīja Viņš.
Priekš sevis mums jāmeklē daudzie Kristus dzīves aspekti: mīlēt Dievu vairāk par visu, mīlēt citus cilvēkus ar ticību, ka Dievs viņiem palīdzēs, dzīvot tīru un svētu dzīves veidu Dieva priekšā, zināt Viņa ceļus un būt spējīgiem mācīt tos citiem, zināt laikus un būt precīziem pravietošanā par nākotni, utt. Daudzi protestē sakot, ka Jēzus to visu spēja darīt tāpēc, ka bija Dievs. Tomēr, Viņš iztukšoja Sevi, lai kļūtu par cilvēku. Viņš neatnāca uz zemi, lai parādītu mums kā dzīvo Dievs, bet lai mums parādītu, kā mums vajag dzīvot. Ja mēs atrodamies Ķēniņā, mēs tāpat praktizēsim Viņa varu uz zemes.
Jāņa evaņģēlijā 17: 18 Jēzus lūdza Dievu, sakot, ka tā, kā Viņš ticis sūtīts pasaulē, tā Viņš arī mūs sūta pasaulē. Tas nozīmē, ka mēs esam sūtīti uz zemi ar to pašu mērķi, kāds bija Jēzum, protams, izņemot grēku izpirkšanu. Jēzus atnāca, lai iznīcinātu velna darbus (sk.1. Jāņa 3: 8, mēs esam sūtīti ar to pašu mērķi. Tieši tāpēc mums tika doti dievišķīgi spēcīgi ieroči, lai iznīcinātu cietokšņus. Katram no mums ir ļaunuma cietokšņi, kam mums ir jāuzbrūk tik ilgi, līdz tie tiek sagrauti. Reti mēs tiekam sūtīti vieni šim darbam, tas drīzāk ir kopīgs draudzes mērķis uz zemes šajos laikos.
Galvenais princips kara stratēģijā ir: mēs nevaram uzvarēt ienaidnieku, kuru neredzam. Jo skaidrāk mēs redzam un saprotam ienaidnieku, jo vairāk priekšrocību mums ir konfliktā. Nākošajā, noslēdzošajā cīņā, mūsu vingrināšanās taisnībā un veltīšanās patiesībai, ir fundamentālas. Patiesību vajag meklēt un stāvēt tajā bez kompromisiem. Taču, tāpat mēs nedrīkstam aizmirst par ienaidnieka meklēšanu.
2088. gadā mēs sākām lūgties, lai Svētais Gars virzās mūsu valstī. Mēs lūdzām Patiesības Garu atklāt patiesību, kas bija apslēpta, ko mums bija nepieciešams zināt. Tas ātri notika laikā, kad atklājās tās šausmīgās lietas mūsu valdībā. Un vēl lielāku šoku mēs piedzīvojām nevis no tā, ko ar mums dara, bet no tā, cik maz cilvēkiem tas patiešām rūp. Cilvēkiem vairāk par visu rūp ekonomika, un, protams, mums patiešām draud krīze. Bet, izskatās, daudzi izrāda klusējošu piekrišanu tam, ka daudzas no mūsu tiesībām un brīvībām netiek ņemtas vērā.
Nesen kļuva zināms par dažām Nodokļu policijas mahinācijām ar mērķi novērst politisko opozīciju, kā arī par burtiski visaptverošu drošības dienesta spēju uzraudzīt amerikāņu pilsoņu saziņu un atrašanos. Bet amerikāņu valdība ir gatava pielietot līdzīgu spēju, lai iznīcinātu politisko opozīciju. Un tā ir lielākā totālas kontroles instrumentu pilnīgošana vēsturē. Ko mēs ar to darīsim?
Pirmkārt, mums nav jāpieļauj, ka bailes mūs kontrolē. Mums arī ir jāapzinās, ka Valstības pilsoņiem ir daudz vairāk spēka, kā visām varām uz zemes. Svētā Gara spēja īstenot uzvedības monitoringu, un pat sirds nodomus, vienmēr būs pārāka par Nacionālās Drošības Pārvaldi. Un tomēr, mums vajag saprast kā un kāpēc tiek gatavoti mehānismi totalitārai kontrolei, un kā šīs pasaules gars gatavojas tos izmantot.
Hitleram un Staļinam nebija šo monitoringa līdzekļu un kontroles pār saviem pilsoņiem, kāda ir mūsu valdības rīcībā. Mēs varam cerēt, ka valdību virza labākie no nodomiem, taču tās nesenā rīcība skaidri runā par pretējo. Pat, ja šī administrācija vadās ar labākajiem nodomiem, kurš var garantēt, ka nākamie līderi neizmantos šo spēju ļaunprātīgi?
Svētais Gars mums to atklāj ne tāpat vien. Šīs pasaules gars var plānot pielietot tehnoloģiju pilnīgošanu, bet manuprāt labāk iegūt Svēto Garu, kā visas pasaules tehnoloģijas. Un tomēr, mums ir jāpieaug mūsu garīgajā varā, dāvanās un spējās tāpat, kā pieaug pasaules tehnoloģiju potenciāls. Dievišķie ieroči svēto rokās var iznīcināt pat visļaunākos nodomus, vai visspēcīgākos ienaidnieka cietokšņus. Vai mēs tos pielietosim? Ja jā, tad viss, kas bijis paredzēts uz ļaunu, tiks pavērsts uz labu.
Ja Svētais Gars stāv aiz nākamajām atklāsmēm, tad Viņš nodrošinās arī ar līdzekļiem, lai varētu pretoties ienaidnieka darbībām. Mums ir jāatceras par diviem galvenajiem faktoriem. Pirmais: cilvēki nekad nav mūsu ienaidnieki. Mēs necīnāmies pret miesu un asinīm, bet pret ļaunuma spēkiem pasaules telpā, kas izmanto cilvēkus. Mūsu galējā uzvara ir tāda, ka mums ir jāierauga brīvi tie cilvēki, ko izmanto ienaidnieks.
Otrais faktors: Svētais Gars ir tikai Palīgs, nevis darītājs. Viņš izdarīs Savu darba daļu, gaidot, ka mēs izdarīsim savējo. Kāda ir mūsu darba daļa šajā gadījumā?
Pirmkārt, mums ir jāskatās uz armijas Komandieri un jādzīvo pēc Viņa komandas. Mums ir Resurss, ko nevar salīdzināt ne ar vienu cilvēka ģenialitātes daudzumu. Mums ir zināšanu un gudrības Avots, kam piemīt spēks vienā mirklī atminēt jebkuru mahināciju- vai tā būtu no velna, vai no cilvēka.
Svētais Gars zina vairāk par katru cilvēku, kā Drošības Komiteja jebkad spēs uzzināt. Viņš arī zina nākotni. Gandrīz katru dienu es tiekos ar cilvēkiem, kam ir kāda saistība ar valdību, vai politiku. Pret politiku, vispār, man ir dziļa nepatika. Tomēr es iemīlēju, sāku cienīt un mācīties no tiem, kas, pēc manām domām, ir aicināti darīt to, ko dara. Domāju, ka man bija iespēja palīdzēt dažiem no viņiem. Un tomēr eksistē kāds valdošais viedoklis, kas, manuprāt, ir nopietns klupšanas akmens tam pārvaldes veidam, pēc kura mums šodien ir liela vajadzība. Un tas ir- pārmērīgas raizes par to, kā cilvēki un masu informācijas līdzekļi reaģēs uz to, vai citu, iniciatīvu. Daudz svarīgāk ir atjaunot uzticēšanos Dievam, nevis to, ka kāda koalīcija iegūs vajadzīgos 51% balsu vēlēšanās. Un jāsāk ar to, jā jāpagriežas pie Dieva un jāatzīst, ka Viņš mums ir vajadzīgs.
Rick Joyner "MorningStar Ministries"
Avots: https://outpouring.ru/news/2013-08-12-6389
