Džons Pols Džeksons
Lūgšana – tā ir garīgs karš. Tā iznīcina ļaunumu, atnes gaismu tumsā, un ietekmi, lietu kārtībā izmaiņas, un iedarbību neredzamajā sfērā. Dieva Valstība atnāk, un Viņa griba piepildās, kad mēs lūdzam Kungu. Lūgšana nemaina to, ko noteicis Dievs. Viņš ir augstākais. Tā vietā, lūgšana ieved dzīvē to, ko Viņš jau ir noteicis iepriekš. Tā lūdz Dievu nogāzt sātana plānu un īstenot Savējo.
Lūgšanas spēks ir nevis tajā, cik daudz mēs lūdzam, bet tajā, cik mūsu lūgšanas tiek sakārtotas vienā līnijā ar lūgšanas principiem Svētajos Rakstos. Tā nav pieeja tam, kas mums vajadzīgs. Dievs zina to, kas mums ir vajadzīgs. Drīzāk, tas ir lūgums, lai Dievs izpilda Savus mērķus mūsu dzīvēs uz zemes.
Lūgšana ir mūsu kliedziens pēc palīdzības. Tā ir mūsu vājuma un Viņa visvarenības atzīšana. Tā ir ticība, ka Dievs, Kas ir Visuvarens, dzird un rīkojas mūsu vārdā. Kad atsakāmies lūgties, nekas nenotiek. Izmaiņas notiek tikai tad, kad mēs lūdzamies par Viņa Valstību, lai tā atnāk, un par Viņa gribu, lai tā notiek mūsu dzīvēs. Dievs ļauj daudzām Savām rezolūcijām būt aizturētām tāpēc, ka mēs nelūdzamies.
Kā mēs varam aizsniegt šo efektīvo līmeni lūgšanā? Ebreju, tuvo austrumu, domāšana ivritā to sauc par „kavanah”. Tas nozīmē „koncentrācija”, vai „nodoms”, un iekļauj sevī apziņu par to, ka mēs runājam ar Dievu. Šajā lūgšanas līmenī, lai būtu efektīvi, mums ir jākoncentrējas tikai uz Dievu, un ir jābūt brīviem no jebkādas iespējas novērsties
Tikai Dievs var dāvināt šo šķīsto, saiknes un savstarpējās sarunāšanās stāvokli, kas nosaukta kā „kavanah”. Šīs attieksmes lūgšanā sasniegšana iespējama tikai tad, kad mūsu vēlēšanās lūgt krustojas ar Viņa spēju palīdzēt mums sakoncentrējot savu uzmanību tikai uz Viņu. Bet mums tai ir jābūt. Lūgšana bez šīs „kavanah” ir kā ķermenis bez dvēseles.
Tikai tad, kad mēs tuvu pienākam pie mūžīgās Dieva Valstības tēmas izdzirdēšanas, mēs varam sākt precīzi sajust savu vietu Viņa sfērā. Tad mūsu lūgšanu dzīve kļūst kā apģērba gabals bez vīlēm – nesaraujami ieausts bezgalībā. Mēs savijamies ar Viņu – mēs piederam Viņam, un Viņš pieder mums. Tajā saiknes brīdī, mēs pieņemam lēmumu iemainīt mūsu vēlēšanās uz Viņa gudrību, un laicīgo, dabisko pasauli uz Viņa Valstību.
John Paul Jackson
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
https://outpouring.ru
