R.T.Kendāls
„Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” /1. Jāņa 1: 9/
Viena lieta ir - iegūt šo izrāvienu attieksmē pret citiem – pilnībā piedodot viņiem un iznīcinot pierakstus par to, ka viņiem nav bijusi taisnība; un pavisam cita – piedzīvot lielu izrāvienu – pilnīgu piedošanu sev.
Tik daudzi kristieši saka: „Es varu piedot citiem, bet kā lai jebkad piedodu sev to, ko esmu izdarījis? Es zinu, ka Dievs man piedod, bet pats sev nevaru piedot”.
Mēs varam katru dienu mosties ar bijušo kļūdu un neveiksmju apziņu – un karsti vēlēties, lai varētu laiku pagriezt atpakaļ un sākt visu no sākuma. Mums var būt vainas sajūta – vai pseido jūtas, tad ja mūsu grēki ir novietoti zem Kristus asinīm. Bet ienaidnieks, velns, mīl pielavīties un izmantot savās interesēs mūsu domas. Lūk, kāpēc piedot pašiem sev ir tikpat svarīgi, kā piedot ienaidniekiem.
Piedošanas sev var izsaukt izrāvienu, ko esat meklējis. Tas var atbrīvot jūs tādos veidos un apmēros, kādus iepriekš nekad neesat piedzīvojis. To izsaucis tas, ka mēs baidījāmies sev piedot. Mēs pieķeramies bailēm, it kā tā būtu lieta, kam būtu jāpieķeras. Patiesība ir tāda, ka šis baiļu veids nav draugs, bet drīzāk- cietsirdīgs ienaidnieks. Aiz bailēm piedod pašam sev slēpjas paša sātana elpa.
Ja mēs jūtamies vainīgi, vainojam sevi un atrodam, ka nespējam funkcionēt kā parasts – pat ar to, ka esam nožēlojuši savus grēkus Dieva priekšā – tas norāda uz to, ka mēs sev vēl pilnībā neesam piedevuši. Tas nozīmē, ka mēs vēl joprojām turamies pie vainas, ko Dievs no mums ir nomazgājis; mēs atsakāmies baudīt to, ko Dievs ir mums devis bez maksas. 1. Jāņa 1: 9 – tā ir taisnība, vai nav. Ja esam nožēlojuši savus grēkus, mums ir jāpaņem šis apsolījums ar abām rokām un sev jāpiedod – tas ir tieši tas, ko Dievs priekš mums vēlas.
R.T. Kendall
No angļu valodas tulkoja Svetlana Ņikiforova.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa
https://outpouring.ru
