Riks Džoiners
Lielais Rīkojums,
Vārds nedēļai 3. daļa.
Lielā Pavēle tiks izpildīta. Šis rīkojums ir, lai iemācītu tautas, nevis tikai atsevišķus cilvēkus. Lai to darītu, ir jāsaprot laiki.
Viena no galvenajām atklāsmēm par laikiem atrodas pravieša Daniēla grāmatā 2. nodaļā, kad Nebukadnēcars redzēja sapni par milzi, kas attēloja dažādu laiku cilvēciskās valdības. Beigās akmens iesita milzim pa kājām, un tas tika sagrauts. Bet pats akmens kļuva par milzīgu kalnu un auga tikmēr, kamēr nepiepildīja visu zemi. Par šo mazo akmeni Daniēls teica:
„Bet šo ķēniņu laikā debesu Dievs cels valsti, kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi un kuras vara nepāries ne uz vienu citu tautu. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2: 44).
Atslēga uz laiku saprašanu ir šī sapņa pārdomāšana un tā izskaidrošana. No vēstures mēs zinām, cik precīzi ir īstenojies šis sapnis. Tagad mēs dzīvojam laikos, kad cilvēciskās valdības līgojas un sāk grūt laikā, kad Dieva Valstība pieaug. Šajā gadā mēs dziļāk izskatīsim, kā tas notiek. Tā kā mēs veidojam pasaules skatījumu uz stingra bībeliska pravietojuma vārda pamata, tad mūsu pašreizējo laiku izpratne kļūs arvien skaidrāka – ko mums gaidīt tālāk, un kāda ir mūsu daļa visā tajā.
Šāds pasaules skatījums ir fundamentāls tam, lai būtu māceklis. Pravietojums, kas dod Dieva tautai pasaules notikumu saprašanu – ir īpašais Dieva ļaužu mantojums, no paša sākuma tas tāds ir bijis. Kad Ēnohs staigāja kopā ar Dievu, pirmais aiz Ādama, viņš pravietoja. (sk. Jūdas 1: 14). Var izteikt lielu daudzumu argumentu par labu tam viedoklim, ka visi kas staigāja kopā ar Dievu Rakstos, un arī vēsturē, pravietoja. Pravietot nozīmē runāt Dieva vārdā, un tas ir pamats mūsu aicinājumam kā Viņa mācekļiem – demonstrēt Viņu un Viņa vēsti pasaulei.
Kā mēs mācījāmies, Tas Kungs sauca par liekuļiem tos, kas laika apstākļus saprata labāk par laiku zīmēm. Laika apstākļi ir laicīga parādība. Iespējams, ir svarīgi koncentrēties uz tekošajiem tiešajiem nosacījumiem, taču daudz svarīgāk ir fokusēties uz laiku izpratni. 1. vēstulē Korintiešiem 2: 10 mums teikts: „Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.” Tāpēc, Gara piepildīts cilvēks nebūs virspusīgs. Visi, ko vada Gars, būs spiesti saprast dziļumus.
Lai saprastu Valstību, ir nepieciešamas fundamentālas zināšanas par to, ka Kungs Jēzus nāca uz zemi tāpēc, ka Tēvs „tik ļoti mīlēja pasauli” (sk. Jāņa 3: 16). Lai saprastu laikus, ir jāsaprot Dieva mīlestība pret pasauli. Jēzus mira par visu pasauli tāpēc, ka to mīlēja. Viņš atgriežas ne tāpēc, lai to sagrautu, bet lai glābtu. Ja esam savienoti ar Viņu un atrodamies Viņā, tad arī mums būs mīlestība uz pasauli. Šāda mīlestība uzliek mums par pienākumu zināt, kas notiek pasaulē, un ko varam izdarīt mēs, lai rādītu Ķēniņu, kas to izpirka un gatavojas to izglābt.
Dievs ir mīlestība, un pasaules izpirkšana un glābšana bija pamatota Viņa mīlestībā, tāpēc mēs nevarēsim saprast Valstību, ja neskatīsimies uz pasauli ar Viņa mīlestības acīm. Šī mīlestība sevī iekļauj Viņa tiesu un galīgo iznīcināšanu no zemes virsas visam, kas pretojas Viņa ceļiem un Viņa Valstībai, taču tas viss tiek darīts aiz mīlestības. Dieva mīlestība ir pamats, uz kura mums vajag būvēt mūsu saprašanu par Valstību un laikiem.
Valstības evaņģēlijs nozīmē labo vēsti, nevis slikto. Mēs ieejam tumsības un lielu satricinājumu laikos, un tomēr, pa vidu tam, pasaulei tiks dota pati lielākā vēsts. Mēs esam aicināti šo vēsti pasludināt.
Rick Joyner „MorningStar Ministries”
Avots: https://outpouring.ru/news/2014-01-20-6887
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
