Viktorija Boisone
Mēs esam cilvēki, bet mums nav jākaro, kā to dara neticīgi cilvēki. Mēs lietojam varenos Dieva ieročus, nevis pasaulīgos ieročus, lai grautu cilvēciskās domāšanas cietokšņus, un iznīcinātu melīgos argumentus.
„Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi” (2. Korintiešiem 10: 3 – 5).
Ja mēs patiešām ticam esošajam lielajam karam pārdabiskajā sfērā, kas notiek mūsu vārdā, tad mēs patiešām palīdzam Debesīm šajā cīņā. Esmu pārliecināta, ka tam piekrītat, taču kā mēs varam palīdzēt? Ja „mēs nekarojam, kā to dara neticīgie cilvēki, kā mums karot kā ticīgajiem”? Ja mūsu cīņas ieroči nav no šīs pasaules, tad tas nozīmē, ka tie nav līdzīgi?
Cietumnieku atbrīvošana.
Pirms daudziem gadiem, kad mans vīrs un es bijām jauniešu gani, viena no mūsu pusaudžu vecākiem bija patiesi sadusmojusies uz mums. Viņa pasauca mani sānis, kad tikāmies, un deva man zināt visu, ko viņa par mums domā, bet visam, ko viņa pateica, nebija priekš manis nekādas jēgas. Es nevarēju pieņemt tās lietas, kas vienkārši neatbilda īstenībai, viņa tām ticēja, bet es negribēju pati sevi aizstāvēt, tāpēc klusēju. Viņa bija lielās dusmās un niknumā pret mani.
Es sāku lūgties un Svētais Gars ielika manā garā: „Pasaki viņai, ka viņu mīli”. „Labi”, nodomāju. Un tā arī izdarīju. Nākamajā mirklī es viņai pateicu, ka mīlu viņu, viņa apklusa un aukstu skatienu uz mani paskatījās. Kaut kas viņas iekšienē satrūka un viņa atkusa. Viņa sāka raudāt, un patiešām piepildījās ar mīlestību no manis, pieņemot priekš sevis.
Mīlestība mūsu sabiedrībā bija pārklāta ar meliem, taču tas ir visjaudīgākais ierocis, ko Dievs mums ir devis. Mīlestībai ir milzīga nozīme priekš pretinieka. Viņš nevar pret to cīnīties, jo viņš šo ieroci vienkārši nesaprot. Viņš nevar saprast Dieva mīlestību pret cilvēci. Viņš nevar saprast Dieva mīlestību, kas plūst caur mums no viena pie otra. Viņš nevar saprast beznosacījuma mīlestību, kuras viņā nav – un nevar saprast, kā tā darbojas.
Apmēram pirms desmit gadiem, mēs strādājām kādā draudzē, un Svētais Gars atgādināja man situāciju. Kāda mana draudzene, nezin kāpēc, bija ļoti dusmīga uz mani un izplatīja melīgu informāciju. Mūsu kopīgie draugi pēkšņi pārstāja ar mani sarunāties, un, burtiski, novērsās no manis, kad viņus sveicināju.
Mans vīrs un es sākām lūgties par šo situāciju, un šajā reizē Svētais Gars teica viņam, lai palūdz mani iedot šai sievietei puķu pušķi. Hm… Es lūdzos par to kādu laiku, cerībā, ka es dzirdēšu ko citu. Pēkšņi šis kaut kas iznāk no mums (varbūt miesīgs) un es nodomāju: „Es neesmu izdarījusi neko sliktu, kāpēc man pirmajai ir jāstiepj roka?”
Dieva ieročiem nav nekā kopīga ar miesīgu prātu, taču tie ir neticami spēcīgi pārdabiskajā sfērā. Mēs varam nekad nesaprast, vai neapzināties, šo ieroču ietekmi, kas mums ir Viņa valstībā. Mums vienkārši vajag tiem pakļauties.
Mēs aizbraucām pie tās sievietes uz māju, es piegāju pie durvīm un piezvanīju. Pirmkārt, viņa bija satriekta, ieraugot mani uz sava sliekšņa. Otrkārt, kad pasniedzu viņai puķu pušķi. Es nesapratu, un, izskatījās, ka arī viņa nesaprata, taču neatkarīgi no nesaprašanas, vai saprašanas, efekts bija brīnums. Viņa zaudēja runas spējas un samulsusi man teica: „Paldies”, un es aizbraucu.
Viņas sirdi izkausēja vienkāršs puķu pušķis, sūtīts no Dieva Valstības, kas atbrīvoja šo dvēseli – viņa atkal kļuva par draudzeni.
Ābrahāms ticēja Dieva apsolījumiem par piedošanu, kas ir mīlestības puse, kas, savukārt, met izaicinājumu ienaidniekam – viņš to nespēj saprast. Redziet, es spēju aiziet pie šīs sievietes un viņai pateikt: „Es piedodu tev par apmelojumiem pret mani”, es spēju! Tādā veidā, lai nodemonstrētu spēcīgo Dieva beznosacījuma mīlestības ieroci un Viņa piedošanas spēku, Viņš palūdza mani aiznest viņai ziedus.
Vienkārši piezīme: tajā laikā, es nebiju pilnībā vienisprātis par ideju pasniegt viņai ziedus. Es domāju, ka no tā nebūs nekāda labuma. Bet es mīlu Dievu un izdarīju to, ko lūdza Viņš. Es domāju, ka vismaz nodemonstrēšu savu mīlestību pret Viņu, paklausot pat tad, kad es nesapratu.
Melīgu argumentu iznīcināšana.
Atcerējos vēl kādu gadījumu, kas notika kādu laiku atpakaļ: es sarunājos ar kādu džentlmeni, kas bija dziļi ievainots un apbēdināts. Un atkal, es nekādi nespēju spriest kopā ar viņu. Es nesapratu, kādas domas lika viņam tā reaģēt, kā reaģēja viņš. Es biju, burtiski, nesaprašanā no tiem vārdiem, ko viņš runāja un, kas lika viņam pieņemt melīgus argumentus, kaut arī viņš bija ticīgs cilvēks.
Un tā, es jautāju Svētajam Garam: „Kas ar viņu notiek?” Pēkšņi es ieraudzīju dēmoniskas būtnes ēnu viņam uz pleca, zirnekļa lielumā. „O! Kāpēc es par to neiedomājos?!” Es zināju, kas notiek, un lūdzoties sev zem deguna, es aizliedzu šim nešķīstajam garam. Viņš atstāja šo cilvēku, un tūlīt pat notika pārmaiņas. Pēc tam viņš saņēma kalpošanu no Dieva.
Ienaidnieks atrodas apakšā, kad mēs zinām Dieva apsolījumus, un zinām, ko Viņš vēlas. Pēc tam, mēs uzzinām, kādas spēlītes spēlē ienaidnieks, un mēs viņu uzvaram. Jo Dievs ir daudz spēcīgāks, Viņš ir Spēks. Un tā tas ir!
Velns grib mūs iesaistīt savā spēlē, lai mēs ejam viņa ceļu. Un bieži mēs esam uzķērušies uz šī āķa. Mēs centāmies miesīgi dabiskajā sfērā, ko mēs zinām laikā, kad karš notiek citā apgabalā. Ja mēs cīnīsimies tādā veidā, tad mums nav izredžu un sātans zina ko dara, viņš ļoti cenšas, lai noturētu mūs cīniņā dabiskajā sfērā.
Viņš tikai vinnē, ja šī stratēģija darbojas. Šajā laikā mums ir nepieciešama gudrība un Viņa taktika vareno Dieva ieroču pieņemšanā, kādu sātanam nav, un mēs ieraudzīsim rezultātu pārdabiskajā. Cietokšņi un melīgi argumenti kūst no Dieva ieročiem, ko viņi nekādi nespēj saprast.
Jūs esat spēcīgāks.
Burtiski šajās dienās, mans vīrs iznāca no istabas drūms. Viņam bija tāda sejas izteiksme, tāpēc es jautāju: „Kas par lietu?” „Saspiests nervs…” viņš atbildēja. Pēkšņi es sapratu, ka tas ir ienaidnieks un spēju redzēt sīku ēnu no kaut kā pārdabiska, tas centās nodarīt viņam sāpes. Es zināju, ka man bija jātiek ar ienaidnieku galā, es sāku viņam pavēlēt atstāt manu vīru Jēzus vārdā. Bet sāpes nerimās. Tad mēs kopīgi palūdzām Dievam dziedinošo spēku un Stīvs turpināja cīnīties un lūgties. Dažas minūtes vēlāk notika klikšķis un sāpes pazuda.
Jūs esat spēcīgāks par velnu. Jūs! Jums vienkārši vajag cīnīties ar pareizajiem ieročiem.
Lūkas evaņģēlijā 11: 21 – 22 Jēzus saka: „Kad stiprais apbruņojies sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā, bet, kad kāds par viņu stiprāks nāk un to uzvar, tad tas paņem viņa bruņas, uz kurām tas paļāvās, un izdala viņam atņemto laupījumu.” Sātans neuztraucas, kamēr jūs nezināt savu patieso spēku, līdz tam laikam, kamēr jūs cīnāties savā veidā, un ar šīs pasaules ieročiem.
Iedomājieties banku, kas pilna ar dārgumiem, kas glabājas aiz septiņām atslēgām. Pēkšņi, durvis atsprāgst vaļā un ienāk divas mazas vecmāmiņas. Dabiski vecmāmiņas pašas par sevi neizskatās draudīgas, taču ne tad, kad šīs divas vecmāmiņas tur rokās AK – 47 (automātiskais ierocis); tad viņas izskatās daudz biedējošākas. Pēkšņi, banka atrodas viņu rīcībā, un viņas kļūst šo dārgumu īpašnieces.
Kad jums ir pareizie ieroči, tie piespiedīs ienaidnieku apstāties. Tā kā tas ir gara sfērā. Ja mēs cīnīsimies ar cilvēciskiem ieročiem, mēs saņemsim cilvēcisku rezultātu – varas rezultātu, kas mums ir mūsu dabiskajā būtībā. Mums tas ir jāpārtrauc! Mums ir jāpārstāj domāt ar cilvēcisko prātu un lūgties manipulējošām lūgšanām, un jāsāk cīņa tā, it kā mēs patiesībā jau būtu uzvarējuši.
Lūkas evaņģēlijā 11: 23 Jēzus turpina: „Kas nav ar Mani, tas ir pret Mani; un, kas ar Mani nesakrāj, tas izkaisa.” Mēs kļūstam par izkaisītājiem priekš Dieva Valstības, kad lietojam miesīgus ieročus. Varu jums teikt, ka nevēlos būt izkaisītāja Mana Tēva Valstībai – kas tāds nedrīkst būt! Tāpēc es mācīšos, kā Viņam palīdzēt.
Es grasos izzināt Viņa ceļus, un iegūt pārliecību savu vareno ieroču pielietošanā. Es gribu mīlēt bez nosacījumiem, pakļauties, neapspriežot, un izmantot autoritāti, ko Viņš man devis! Es gribu, lai mana gaisma spīd, un vēlos kļūt efektīvs cīkstonis par Viņa Valstību tāpēc, ka es Viņu mīlu.
Mēs esam Debesu Valstības neticami svētīti, dzīvojot šajās dienās. Zeme mostas savas realitātes apziņai. Kā mēs pieņemam mūsu Tēvu un Viņa spēku, mēs pēkšņi, apzināmies, ka redzam situāciju ar Viņa acīm. Cīnoties daudzu gadu garumā, pēkšņi uzvaram vienā mirklī. Caur mūsu Dievu, mēs ieraudzīsim ātru atbrīvošanu, ātru izaugsmi un pārdabisko.
Tas ir tas, par ko Dievs saka: „Un vēl saka Tas Kungs: "Es tevi paklausīju žēlastības laikā un tev palīdzēju pestīšanas dienā; Es tevi pasargāšu un celšu tevi tautai par derību, lai atjaunotu kārtību zemē, lai ikviens saņemtu savu izpostīto mantas tiesu un lai sacītu cietumniekiem: nāciet laukā! - bet tiem, kas sēd tumsā: nāciet gaismā! - Tie atradīs ganības jau ceļmalā un visās augstās tukšās vietās.” (Jesajas 49: 8 – 9).
Ar Dieva palīdzību: „patiesības vārdā, Dieva spēkā; ar taisnības ieročiem pa labi un kreisi” (2. Korintiešiem 6: 7) un kā „nakts drīz būs pagājusi, diena ir tuvu: tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.” (Romiešiem 13: 12).
Victoria Boyson
victoriaboyson.com
P.S. Viktorija Boisone satika Jēzu septiņu gadu vecumā. Trīspadsmit gadu vecumā viņa sāka pielūgsmes kalpošanu, lai pastāstītu citiem par Jēzu. Viņa kopā ar vīru Stīvu kalpoja kā mācītāji Vidējos Rietumos, bet 1999. gadā Dievs viņiem teica, lai viņi pāriet uz kalpošanu pie Frensisa Frendžipeina, kas ir ļoti pazemīgs savā attīstībā kā kristietis, un kā pravietis.
Viktorija ir spēcīga pravietiska balss šai paaudzei un ir līdzdibinātāja „Pravietiskajai Kalpošanai”. Izejot no tā, Hjūstonā viņa ir aicināta modināt un sagatavot Kristus Līgavu pēdējā laika ražai, un lūdz Viņa Draudzi pārņemt kaislīgas attiecības ar viņu Debesu Tēvu. Viņa ir grāmatu „Jūsu Likteņa dzimšana” un „Viņa kaislīgais izrāviens” autore.
No angļu valodas tulkoja Ksjuša Rodina.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2014-01-24-6905
