Vladimirs Muntjans
„Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.”
Jēkaba 2: 17
Visi darbi, ko mēs varam darīt: mūsu žēlastība, labā rīcība, mūsu ziedojumi, mūsu centieni, tas viss nav svarīgi.
Ja mēs neglābjam cilvēkus, visi pārējie darbi zaudē jēgu, lai cik labi tie nebūtu. Cilvēku glābšanai ir jābūt primārajam darbam mūsu dzīvē.
Cilvēks var būt ļoti labs, darīt daudz labu darbu, bet citus cilvēkus neglābt. Patiesība ir tāda, ka visi labie darbi sākas tad, kad mēs sākam glābt cilvēkus.
Kādam kristietim tika jautāts: “Vai tu dari kaut ko labu?” Nedaudz padomājis, viņš atbildēja “Jā. Es nesmēķēju, nelietoju alkoholu, nelietoju narkotikas, nevienam nedaru pāri, eju uz dievkalpojumu”. Tad tie ir tie labie darbi? Nē, to visu mēs darām sev, šie darbi nodrošina mums pašiem labu, mierīgu dzīvi. Un, kā ir ar citiem? Tūkstoši, miljoni cilvēku gaida mūs. Atnākt pie viņiem ar atbildi – tas ir tas labais darbs, ko no mums sagaida Dievs. Dievs radīja mūs visus tam, lai mēs darītu labus darbus.
Viss ir savstarpēji saistīts. Ja cilvēks neliecina par Kristu, neveic savu galveno labo darbu, visi pārējie darbi pakāpeniski mirst. Cilvēks zaudē interesi uz kristīgu dzīvi un rezultātā kļūst par reliģiozu farizeju: ārēji viņš ir dzīvs, bet iekšēji – miris.
Visam mūsu dzīvē ir “jāiet uz riņķi” ap dvēseļu glābšanu. Tas ir pirmais un pats galvenais darbs uz zemes.
Garīgais centrs „Atdzimšana”
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://vo.org.ua/news/lichnij-evangelizm-i-dela
