Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 5. daļa.
Nenobriedušiem un nenostirpinātiem ir tieksme redzēt un rīkoties galējībās, bez kompromisiem. Piekrītot, ka eksistē bezkompromisa patiesības. Ja jūs redzat tās un tajās staigājat, tad uzvedīsieties ekstrēmi salīdzinājumā ar citiem. Tomēr tas, kurš neredz neko citu, izņemot galējības, parasti maldās vairāk par visiem. Dzīvības ceļš parasti iet tieši starp galējībām.
Grāvji dzīves abās pusēs gandrīz vienmēr ir vai nu bauslība, vai bezlikumība. Daži cilvēki gandrīz vienmēr noved katru patiesību līdz šīm galējībām. Daudzi no tiem, kas krituši vienā no šiem grāvjiem, pēc tam šauj pāri strīpai, attopoties grāvī, kas atrodas ceļa otrā pusē. Dzīves ceļš ir šaurs. Maz ir tādu, kas to atrod un ir spējīgs uz tā noturēties. Šis mācības galvenais mērķis ir noturēties uz dzīvības ceļa. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka, ja domāsim par sevi labāk kā vajadzētu, uzskatot, ka tikai mēs zinām patiesību un nevaram krist, tad vairāk par visiem riskējam patiesībā nokrist.
Vēstulē Galatiešiem mums ir teikts, ka mēs pļausim to, ko būsim sējuši. Ja gribam pļaut žēlastību, tad to arī vajag sēt. Ja gribam iegūt labvēlību, tad jāsēj labvēlīga attieksme. Šajā sakarā, aicinu stingri nolemt demonstrēt žēlastību tiem, kas, iespējams, redz lietas citādāk, jo īpaši attiecībā uz tiem jautājumiem, par kuriem tagad runāsim. Pieņemsim lēmumu vienmēr ar pazemību būt atvērtiem izlabošanai. Tas nenozīmē, ka ja kāds nav ar mums vienisprātis, tad mēs automātiski mainām savu viedokli. Bet, aicinu palikt atvērtiem un iepazīties ar to viedokli, lai pārbaudītu, vai tajā nav patiesības, kas mums ir jāpieņem. Tas ir nepieciešami, ja vēlaties palikt uz dzīvības ceļa.
Briesmīgākās šķelšanās Kristus Miesā notiek starp tiem, kas par 99% piekrīt, bet nepiekrīt par 1%, un tādēl šķeļas. Tas ir ekstrēmisms – maldu sakne. Šī sakne ir rezultāts nepietiekamam briedumam, nestabilitātei un nepārliecinātībai par sevi. Tomēr es uzskatu sevi par nepietiekami gudru, lai tiesātu citu cilvēku motīvus, bez acīmredzamiem pierādījumiem. Ja man būtu nācies dzīvē piedzīvot to, ko piedzīvo viņi, es varētu būt nonācis daudz sliktākā stāvoklī, kā ir viņi. Tāpēc esmu stingri nolēmis sēt žēlastību, kad vien spēju, pie tam, neatkāpjoties no savas pārliecības, ja nav pietiekami skaidra bībeliska apstiprinājuma par nepieciešamību viņus mainīt.
Vēstulē Filipiešiem 1: 9-10 mums ir pamata patiesība, kas nepieciešama patiesības izšķiršanai:
„Un to es lūdzu, lai jūsu mīlestība vienumēr, pāri plūzdama, pieaugtu visā atziņā un izjūtā, ka jūs svarīgāko pārbaudāt, lai Kristus dienā būtu tīri un nevainojami”
Mēs neko un nevienu nespēsim izmainīt pareizi bez mīlestības. Mīlestība ir pamats „atziņai” un „izjūtai” (angļu variantā- „visāda veida atšķiršanā”). Mīlestība uz cilvēku ir daudz svarīgāka par viņa dzīves pazīšanu un spriedumiem, izejot no šīm zināšanām. Es varu nepiekrist viņa doktrīnām, vai viedoklim, bet ja es viņu patiesi nemīlu, tad nevaru paziņot, ka saprotu, kāpēc viņš tic tieši tā. Kāpēc tas ir tik svarīgi?
Mēs esam aicināti mīlēt savus ienaidniekus. Ja mēs sniegsim viņiem žēlastību un mīlestību tajā, kam viņi tic „pa savam” , tad tas mums palīdzēs mīlēt viņus. Tā mēs sāksim pa īstam viņus saprast. Angļu vārds „saprast” – understand – nāk no izteiciena „stand under” – stāvēt zem kāda viedokļa. Mēs esam aicināti veidot mācekļus visās tautās, un mēs nespēsim kādam kaut ko iemācīt, ja mēs viņu nesapratīsim.
MorningStar Ministries
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2014-02-12-6965
