Nensija Teilore Vornere
“Abba, Tēvs!”
Dāvids Psalmā 31: 2 rakstīja: „Pie Tevis, Kungs, es patveros…” Mums vajag saprast, ka uzticēšanās Viņam mērāma ne tikai ar siltām jūtām, vai kad dziedam himnas draudzē svētdienā, bet tad, kad izdarām izvēli visas nedēļas garumā. Šī izvēle, kad to darīsim, lielā mērā nosaka mūsu sirds iekšējo pozīciju.
Reizēm es lūdzos tikai ar diviem vārdiem: „ Abba, Tēvs!”. Lai saprastu, ko nozīmē šie vārdi, domāju vajag iedomāties mazu bērnu, kas atrodas tēva rokās. Šis bērns nebaidās, ka viņa tēvs var viņu nomest zemē. Viņš absolūti atrodas drošībā sava tēva rokās.
„Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba, Tēvs!” Galatiešiem 4: 6
Lūgšanā mēs koncentrējam savu uzmanību uz Dievu, kas Viņš ir, ar to pašu mēs ļaujam uzticībai ienākt mūsu sirdī. Ebrejiem 11: 6 saka, ka bez ticības Dievam nevar patikt, „Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā”.Kad šie vārdi ir manās domās, es piesūcinos ar šo Vārdu, un dodu tiem iespēju ieslīgt manā iekšējā būtībā.
„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un, ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” Ebrejiem 11: 6
Cits pants, Salamana Pamācības 8: 17 mums saka, ka Dievs mīl tos, kas mīl Viņu. Kad mēs lūdzamies, mēs atrodamies šajā mīlestībā. Šis pats pants mums arī saka, ka tie, kas meklē Viņu, Viņu atradīs. Kad ar patiesu sirds vēlmi mēs nākam pie Dieva, mēs atrodam, ka Dievs ir Dievs, kas mūs mīl, un Kuru es varu iepazīt. Es varu zināt Viņa domas, es varu uzzināt Viņa gribu un Viņa virzienu manai dzīvei.
„Es mīlu tos, kas mani mīl, un tie, kas mani laikus meklē, mani arī atrod.” Salamana Pamācības 8: 17
Dievišķā vadība ir ne tikai tas, ka šodien es nolemju lūgt Dievu par kaut ko, lai saņemtu no Viņa atbildi. Tas ir nepārtraukts dzīves veids, kurā mēs nododam sevi Dievam, gribam izzināt Viņu un Viņa ceļus, un tas kļūst arvien vieglāk priekš mums tāpēc, ka Svētais Gars dod risinājumus ne tikai ikdienas dzīvē, bet arī lielu lēmumu pieņemšanā.
„Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs... (un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst.)” Jesajas 58: 11
DROŠA VIETA VAR BŪT TIKAI DIEVA GRIBAS CENTRĀ.
Atceros, pirms dažiem gadiem, mums kaimiņos bija banka, kam bija daudz durvju, un tās pastāvīgi bija nobloķētas. Kad es piegāju, pirmās durvis atbloķējās, lai es varētu ieiet hallē. Ienākot hallē, atbloķējās otrās durvis, dodot man atļauju ieiet bankā. Pēc tam es devos pie kasiera, kas sēdēja aiz bruņu stikla. Tādā pašā veidā es devos no bankas projām.
Kādu dienu es sapratu, ka nevēlos iet uz banku noņemt naudu, es labāk baudītu patīkamu braucienu un klausītos slavēšanu ceļā uz banku, kas atrodas no manis tālu, bet kurā nebūtu tik daudz bloķētu durvju, un vēl, lai tur katram klientam dotu ledenes.
Tā bija skaista, saulaina diena, un es izlēmu doties uz turieni. Taču, tiklīdz nolēmu braukt uz to banku, es sajutu, ka mani aptur Svētais Gars. Tas lika man saprast, ka man jāiet uz šo banku, ka esmu turp vienmēr gājusi, kas ir tuvāk manai mājai. Es nesapratu, bet paklausīju.
Tajā pašā dienā, es dzirdēju ziņās, ka ir bijusi apšaude, kas notikusi luksofora krutojumā uz tā paša ceļa, pa kuru bija jābrauc man tajā laikā, ja es būtu devusies uz banku, kur deva ledenes. Dievs tajā brīdī runāja ar mani: „Droša vieta var būt tikai Dieva gribas centrā”. Šī izpratne atnesa man lielu atklāsmi un aizsardzību daudzās situācijās, jo es katru reizi atcerējos šos Dieva vārdus. Esmu ļoti priecīga, ka ieklausījos Svētajā Garā un Viņam paklausīju!
PAKLAUSĪBA VIŅA RĪKOJUMAM.
Paklausība nāk no dzīves veida, kad kļūstam jūtīgi uz Dievu un Viņa klātbūtni, pēc kāda laika, ko esam pavadījuši kopā ar Viņu, un, pakļaušanās Viņam, praksei. Es sapratu, ka, jo vairāk es pakļaujos un esmu paklausīga Viņam, jo vairāk es zinu, ka ticības platforma, uz kuras es ātrāk uzticēšos, ir uzcelta.
Es atceros laiku, kad biju Ganā, un Dievs teica man iet un apsēsties zem konkrēta koka noteiktā laikā. Es pakļāvos, un tieši tas, ko Dievs man parādīja, kas notiks, notika, un – vēl daudz kas cits! Kalpošanas durvis atvērās daudzām draudzēm, kad es gāju no ciemata uz ciematu. Cik esmu pateicīga, ka apsēdos zem tā koka, kad man to darīt pavēlēja Dievs! Ir attiecības, ko es augstu vērtēju, un tās ir atnākušas tieši tajā paklausības brīdī.
Raksti mums saka, ka mums nav jābūt kā mūļiem, ko vajag vilkt pareizajā virzienā. Tā vietā mums ir jāskatās uz Dievu un jāļauj Viņam mūs vadīt.
„Neesiet kā zirgi, kā mūļi, kam nav saprašanas, kam iemaukti un laužņi jāliek mutē, kad viņi negrib nākt pie tevis.” Psalmi 32: 9
Vai esat bijis kaut kādās attiecībās ar kādu? Kad pienāk tāds tuvības līmenis, ka varat, tikai paskatoties acīs, zināt par to, ko viņi vēlas, ko viņi domā, kā viņi jūtas? Tas ir tāds attiecību līmenis, kādu Dievs vēlas, lai mums tāds būtu ar Viņu, kur iekšējā Dieva zināšana sāk valdīt jūsu dzīvi, vadot mūs mūsu izvēlē.
Paskatieties, ko saka Raksti: „Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci.” Psalmi 32: 8
Ļoti precīzi! Raksti ir galvenais veids, kādā Dievs mūs vada, dodot mums instrukcijas, gudrību un virzienu caur Savu Vārdu.
„Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” Psalmi 119: 105
Dieva miers pārvalda mūsu dzīvi. Protams, var būt plusi un mīnusi, un dažas nerisinātas jūtas pārejas periodā. Un tomēr, ir miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, lai mēs iemācītos atpazīt, kā mēs staigājam kopā ar Dievu (sk. Kolosiešiem 3: 15; Filipiešiem 4: 7).
KRISTUS FORMĒŠANA MŪSOS.
Tas fakts, ka mums rodas problēmas, nenozīmē, ka mēs atrodamies ārpus Dieva gribas, jo šajā pasaulē mums būs problēmas.
„To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis!” Jāņa 16: 33
Laikā, kad ne viss, kas notiek mūsu dzīvē, ir labi, Dievs vērš visu uz labu tiem, kas Viņu mīl.
„Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.” Romiešiem 8: 28
Tā ir Kristus formēšanās mūsos. Problēma kļūst risināma, kad mēs mācāmies pareizi reaģēt Dieva rokās.
„Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā.” Romiešiem 8: 29
Raksti skaidri saka, ka šķīstība ir lēmuma, ko mēs pieņemam, vadītājs.
„Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.” Salamana Pamācības 11: 3
Labos laikos, grūtos laikos – Dievs ir apsolījis vadīt Savu tautu pastāvīgi. Ne tikai sarežģītās situācijās, bet arī tajās, kur mēs domājam, mēs saprotam, ka mums ir vajadzīga Viņa vadība. Pievērsiet uzmanību vārdam „visas” nākošajā pantā:
„Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas takas.” Salamana Pamācības 3: 5-6
STAIGĀJOT UZTICĪBĀ UN TICĪBĀ.
Atceros Hetijas Hamondes sapni. Sapnī kāds viņai atnesa sarežģītu muzikālu iestudējumu. Kad viņa paskatījās uz šīs mūzikas sarežģītību, viņa nolūdzās: „Ak, Dievs, palīdzi man!” viņa uzlika pirkstus uz klavieru taustiņiem, un atskanēja skaista melodija. Šī mūzika kļuva viegla un viņai labi pazīstama, un viņa pie sevis nodomāja: „Es varēju to izdarīt”. Kad viņa sāka spēlēt pārliecinoši, pēkšņi kaut kas notika, atskanēja falšs, no kura viņa pamodās! Dievs viņai norādīja, ka tā bija sarežģīta mūzika, bet vienkārša tā kļuva, kad viņai bija vajadzīga Viņa palīdzība, bet kad viņa sāka domāt, ka pati spēs to nospēlēt, sākās falšs.
Mēs ne vienmēr varam saprast visu, kas notiek. Mēs ne vienmēr zinām, kā notiks lietas gala rezultātā! Bet mēs saprotam, ka Dievs mūs mīl. Viņam ir plāns visai mūsu dzīvei! Viņš ir visu zinošs un visu varošs. Viņš ir klātesošs; Viņš ir ne tikai Dievs vakardien vai rītdien – Viņš ir Dievs šodien. Un Viņš atalgo tos, kas Viņu meklē.
Kad mēs staigājam šķīstībā, pielietojam Viņa Vārdu mūsu dzīvē, tad mēs atzīstam mūsu atkarību un mūsu vajadzību izdzirdēt no Viņa, mēs stāvam ticībā šodien, rītdienu atdodot Viņa rokās.
Svarīgi ir tas, ka mēs stāvam ticībā un uzticībā tagad, tas ir – šodien. Kad mēs to darām no dienas dienā, mēs pieaugam garā, un turpinām uzticēties Dievam katru reizi, neatkarīgi no tā, cik ļoti liela, vai maza var būt problēma.
„Abba, Tēvs!” Šie lūgšanas vārdi var būt, laiku pa laikam, vienīgie vārdi. Taču tie ir jaudīga lūgšana, tāda, kas pozicionē mūs paļauties uz mūsu Tēvu. Šis lūgšanas kliedziens nav vienkārši vārdi, kas aprobežoti ar mūsu personīgajām domām, viedokli vai sapratni, bet drīzāk Viņa lieluma izpratne, un atziņa par to, Kas ir Dievs, Kam ir plāns priekš mums.
Ja jūs gribat, lūdzu, pievienojieties man lūgšanā, pēc Dieva Vārda:
„Liec man piedzīvot (krievu valodā – izdzirdēt – tulk. piez.) Tavu žēlastību jau no paša rīta, jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi!” (Psalmi 143: 8)
Nancy Taylor Warner
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa
Avots: https://outpouring.ru/news/2014-02-23-7004
