Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 6. daļa.
Kad Tas Kungs izjuta līdzcietību uz avīm, kas bija bez gana, Viņš kļuva par viņu Ganu. Kad Viņš izjuta līdzcietību uz tiem, kas dzīvoja tumsā, Viņš kļuva par viņu Mācītāju. Visa patiesā garīgā vara pamatojas mīlestībā. Mēs uzzināsim mūsu aicinājuma un norīkojuma vietu, kad Dieva mīlestība liesies pāri mūsu siržu malām.
Dievs mūs radīja vēl pirms pasaules sākuma, tieši tāpēc Viņš ir ielicis mūsu sirdīs vēlēšanās. Jēzus mācīja, ka dzīvais ūdens izlejas no dziļumiem, jeb no sirds. Tāpēc mūsu mērķis – kā dēļ mēs bijām radīti – ir savienota ar visdziļākajām mūsu sirds vēlmēm. Pieskarties šīm vēlmēm ir ārkārtīgi nepieciešami, lai atvērtos dzīvā ūdens avots, ko Viņš ir ievietojis mūsos. Kad tas atvērsies, tad tas plūdīs bez apstājas.
Regulāri cilvēki lūdz mani viņus mācīt. Es augstu novērtēju šos viņu lūgumus, un uzskatu par pagodinājumu, kad pie manis ar tiem vēršas. Tomēr, es nekad nepieņemu šo lomu, ja vien Dievs nedod man īpašu mīlestību uz cilvēku. Dzīvajam ūdenim, ko viņam atdošu, ir jānāk no sirds dziļumiem, citādi lielākais, ko spēšu viņam iedot, ir principi. Principi var būt noderīgi, taču Lielā Rīkojuma māceklība ir kas daudz lielāks.
Mīlot stipri mūsu bērnus, mēs varam būt laimīgi, kad viņi sasniedz lielākus panākumus, kā mēs. Mēs par to no sirds lūdzamies. Tieši tāpat ir jābūt ar garīgajiem bērniem, un pat vairāk par to. Ja es esmu kļuvis par mācītāju kādam, tad es no tiesas vēlos, lai viņi iet tālāk un sasniedz vairāk, kā es. Bet, ja es pamācu tikai tāpēc, ka tas ir mans darbs, tad es esamu tikai algotnis.
Tas pats ir attiecināms arī uz tautām – mācekļiem. Mēs uzzinām, ka Dievs mūs tāpēc ir aicinājis, ja mums būs Viņa mīlestība uz šo tautu. Tomēr, mums ir jāsaprot, kā Viņa mīlestība pārspēj cilvēcīgo mīlestību. Kur ir atšķirība, un kā to izšķirt? Ja mēs uzdodam šādus jautājumus, tas nozīmē, ka, visticamāk, mēs vēl neesam piedzīvojuši Viņa, caur mums plūstošo, mīlestību. Viņa mīlestība atšķiras no cilvēciskās līdzjūtības, cilvēcīgās pieķeršanās, vai attieksmes. Kaut arī es ļoti gribu būt „spalvas haizivs”, tomēr nezinu, kā to ietērpt vārdos. Mums tas ir jāpiedzīvo pašiem.
Kā mēs varam to piedzīvot? Jāsāk lūgt par to. Jāņa evaņģēlija 17. nodaļā Kungs Jēzus lūdzas, lai Tēva mīlestība pret Viņu būtu mūsos. Varam būt pārliecināti, ka Dieva Dēla lūgšanas bija atbildētas. Tāpēc mēs zinām, ka būs Kristus sekotāji, kas staigās pa zemi, kas mīl Viņu ar to pašu Tēva mīlestību. Mums vajag pastāvīgi lūgt Tēvu padarīt mūs par vienu no viņiem.
Mīlestība ir garīgas varas pamatojums, tāpēc mīlestība ir saistīta ar svaidījumu. Man ir viens no mīļākajiem stāstiem, kas to apstiprina. Tas ir par manu draugu, kas matemātikā, maigi izsakoties, nebija spēcīgs. Viņš ienīda matemātiku līdz 7. klasei. Un tad viņa dzīvē parādījās skolotāja, kas dievināja matemātiku. Viņas mīlestība uz matemātiku bija lipīga, ka visi skolnieki no viņas aplipa ar šo mīlestību. Mans draugs izkļuva no divniekiem šajā priekšmetā un kļuva par teicamnieku. Līdz pat šai dienai, viņam patīk nodarboties ar grūtiem matemātiskiem aprēķiniem sava prieka pēc. Šī skolotāja bija svaidīta! Svaidīti skolotāji ne tikai nodod tālāk informāciju par savu priekšmetu. Viņi nodod tālāk mīlestību uz savu priekšmetu tāpēc, ka viņi pasniedz dzīvu ūdeni no savas sirds.
Rick Joyner "Morningstar Ministries"
Diānas Kirsanovas tulkojums
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
