Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 7. daļa.
Pagājušajā nedēļā mēs apspriedām to, kā Jēzus lūdza, lai Tēva mīlestība uz Viņu būtu mūsos. Ja man būtu laiks, tad domāju, ka es varētu bībeliski pierādīt, ka Tēva mīlestība pret Dēlu un Dēla mīlestība pret Tēvu ir varenākais spēks visā radībā, kas iemiesota Svētajā Garā. Pats varenākais pārdzīvojums, dzīves pilnība vai svētlaime, kādu mēs varam piedzīvot, ir šī mīlestība. Kad mēs pieskaramies šai mīlestībai, tā pārņem mūs ar patiesu mīlestību pret visiem un visu, pat pret mūsu ienaidniekiem. Šī mīlestība ir augstākā tiekšanās, augstākais dārgums, kādu mēs jebkad varam atrast.
Vairāk kā divdesmit piecus gadus es lūdzu šo mīlestību. Es to vēl neesmu saņēmis, taču neesmu noskaņots pārstāt to lūgt. Es ticu, ka Tēvs atbild uz šo lūgšanu, strādājot pie tā, lai mani uz to sagatavotu. Kā rakstīju un bieži esmu teicis: „Viss, kas notiek pārāk ātri un viegli, parasti ir nenozīmīgs”. Tā ir veselīga bībeliska patiesība. Mēs to redzam tajā, kā tika sagatavoti lieli Dieva vēsnieki un kalpotāji Rakstos un vēsturē.
Neskatoties uz to, ka es vēl neesmu saņēmis šo mīlestību, man tika dots izjust tās garšu. Uz īsu laiku es biju tik pārpildīts ar Dieva mīlestību, ka mīlēju visu, kas nokļuva manā redzeslokā, mīlēju tik dziļi, ka itin viegli atdotu savu dzīvi par to. Es redzēju koku, suni, kaķi, zivtiņu, un mīlēju tā, kā nekad agrāk. Es pat biju pārpildīts ar mīlestību pret nedzīviem priekšmetiem, tādiem kā krēsls. Līdz tam, kā es iepazinu Kristu, es biju izmēģinājis visas narkotikas, bet nekad netiku piedzīvojis neko, kas kaut attālināti atgādinātu šo pārpildīšanās ar Dieva mīlestību brīnumu.
Es tai pieķēros. Es kaismīgi alkstu pēc nākamās šīs mīlestības devas. Pats brīnišķīgākais – līdz šī laikmeta beigām, Dievam būs tauta, kam būs daudz vairāk, kā laicīgi pārdzīvojumi, līdzīgi daudziem – tā staigās Viņa mīlestībā.
Jā, šie pārdzīvojumi var izklausīties brīnumaini, un tādi tie arī bija, nozīmīgi pārspējot visu, ko man ir nācies piedzīvot. Tomēr, bija ļoti sarežģīti dzīvot un funkcionēt tādā stāvoklī. Es nebiju pietiekami nobriedis, spēcīgs un gudrs tam, un Dievam nācās to noņemt. Un tomēr, tagad es zinu, ka nav nekā lieliskāka par Dieva mīlestību. Tā ir visaugstākā tiekšanās.
Tāpat saprotu, ka mana tiekšanās uz šo mīlestību var būt egoistiska, un tāda tā arī ir līdz kaut kādai pakāpei. Nekas ar to nav salīdzināms. Tomēr patiesā mīlestība nemeklē tikai izjūtas, tā pārvērš jūtas labos darbos. Es domāju, šis pārdzīvojums ir vajadzīgs, lai ieraudzītu ar Dieva acīm, un sajustu ar Viņa sirdi. Dievs uz mums skatās ne tikai tāpēc, lai mūs mīlētu, bet lai palīdzētu mums. Ja ticība bez darbiem ir nedzīva, tad mīlestība bez darbiem arī ir nedzīva. Kā reiz teicis Haidijs Beikers: „Mīlestība nav līdzīga nekam”.
Jēzus staigāja šajā mīlestībā, un Raksti saka, ka Jēzus staigāja darot labus darbus un iznīcinot velna darbus. Ikviens, kas staigā Dieva mīlestībā rīkosies tieši tāpat, nevis „kaifos” mīlestībā, vārtoties pa grīdu, baudot brīnšķīgas izjūtas.
Tāpat saprotu, iemesls, kāpēc es tik ilgi lūdzos par šo mīlestību, un esmu saņēmis vien pārīti pārdzīvojumu, ir tāds, ka man ir vairāk trūkumu, kā vairumam, kas ir jānovāc pirms, es spēšu tajā staigāt. Iespējams, jums vajadzēs daudz mazāk laika. Taču, ja jums tas aizņems vairāk laika, tas nāks jums par labu. Cik dziļi mūsos ir iesakņojies velns, tik dziļi Dievs mūs var aizpildīt ar Sevi, kad ļaunums būs izdeldēts.
Tāpat patiesi ir arī tas, ka mēs pakāpeniski augam mīlestībā, no tā, ka paliekam uz dzīvības ceļa. Tādā gadījumā mīlestība daudz efektīvāk pārvēršas praktiskos soļos. Sīkāk mēs to apspriedīsim nākamajās nedēļās. Ja esam patiesi Kristus mācekļi, tad šai mīlestībai uz Viņu, uz Dievu, un vienam uz otru, vienmēr ir jābūt par galveno veltīšanos mūsu dzīvē. Mūsu, kā cilvēka pirmās pakāpes nozīme ir – mīlēt Dievu, un pēc tam – citam citu. Tas būs galvenais kritērijs, pēc kura mūs tiesās, vai esam bijuši veiksmīgi tajā, vai nē.
Rick Joyner "Morningstar Ministries"
Diānas Kirsanovas tulkojums
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
