Riks Džoiners
Lielais Rīkojums
Vārds nedēļai 8. daļa.
Kristīgās disciplīnas, tādas kā Rakstu lasīšana ikdienā, lūgšana, pielūgsme, liecības utt ir ļoti svarīgas veselīgai, līdzsvarotai kristīgajai dzīvei. Mums nekad nav jāatstāj novārtā šīs disciplīnas, taču pašas par sevi tās nav pietiekošas. Rakstos mēs redzam, ka pārdzīvojumi, inkaunteri (satikšanās) ar Dievu un, pat eņģeļiem, ir mainījuši cilvēkus daudz radikālāk, un ir veicinājuši viņu strauju virzību uz to, kam viņi paredzēti, daudz vairāk, kā jebkāds mācību daudzums.
Daudzi muļķi nedara neko, un tik vien gaida līdzīgas tikšanās. Nedrīkst atstāt novārtā mācību un citus bāzes disciplīnas veidus tāpēc, ka tie mūs gatavo uz tikšanās reizēm, inkaunteriem, taču pašas tikšanās mums arī ir vajadzīgas. Padomājiet par to, lai sāktu par to lūgties, bet īpaši lūdzieties par to, lai piedzīvotu Dieva mīlestību. Mēs nekad nekļūsim par tiem, uz ko esam aicināti, neizpildīsim līdz galam to, uz ko esam aicināti, bez Viņa mīlestības.
Dzīves ceļā mēs sastopamies ar daudziem slazdiem un bezizejām. Daži no tiem ir veduši mani maldināšanā uz kādu laiku. Neskatoties uz to, ka man bija darīšana ar slazdiem, kas aizvadīja mani prom no ceļa, es daudz esmu iemācījies no šīs pieredzes. Šīs mācības vēl vairāk izgaismojās pār mani caur pravietiskiem pārdzīvojumiem, par kuriem rakstīju pēdējā savā grāmatā „Ceļš”. Nākošajā grāmatā es par to uzrakstīšu daudz vairāk, un arī „Vārdā nedēļai” iekļaušu dažas no šīm atklāsmēm. Jums nevajadzēs krist tajos pašos tīklos, ja mācīsieties no manas pieredzes, tieši tāpat, kā es izvairījos no daudzām lamatām, mācoties no citiem.
Dzīves ceļam ir jābūt garam un grūtam ceļojumam. Tas paredzēts ne tikai tam, lai padarītu mūs par labākiem cilvēkiem uz zemes, bet arī tāpat izveidot no mums tos, kas būs cienīgi kļūt par ķēniņiem Visumā – Dieva dēliem un meitām, kas valdīs kopā ar Viņu. Tas ir augstākais aicinājums un lielākā iespēja no visām. Ja tas būtu viegli, tad katrs ar to nodarbotos. Taču pēc būtības tam nav jābūt kaut kam vieglam. Šis aicinājums pieprasa tādu mērķtiecību, veltīšanos, ilgstošu pacietību un upurus, ka pat eņģeļi teiks, ka šie cilvēki ir cienīgi būt par soģiem. Ir ļoti svarīgi ieraudzīt, augstākā aicinājuma Kristū, balvu, taču nepietiek ar egoistiskām ambīcijām, lai noturētos uz šī ceļa. Tikai Kristus mīlestība, kā arī Tēva mīlestība pret Viņu, noturēs mūs uz ceļa. 1. vēstulē Korintiešiem 13: 8 mēs lasām: „Mīlestība nekad nebeidzas”. To var tulkot kā, „Mīlestība nekad nepamet”. Tikai Dieva mīlestība, mīlestība no Dieva, kādu Viņš ir izlējis mūsu sirdīs (sk.Rom. 5:5), nekad nepametīs. Šī iemesla dēļ, mūsu tiekšanās galvenajam mērķim ir jābūt mīlestībai.
Tagad pāriesim pie taktikas. Kā tas ir, staigāt šajā mīlestībā? Ja gribam izpildīt Lielo Rīkojumu darīt mācekļus, mums ir jābūt vīzijai par to. Mēs nevaram nodot tālāk to, ko neesam saņēmuši. Kā mums ir teikts vēstules Efeziešiem 1. nodaļā, visas radības mērķis ir visu savienot zem vienas galvas – Kristus. Šī iemesla dēļ Apustulis Pāvils izteica apgalvojumu, kas, iespējams, ir visdziļākais, paziņojot pašu galveno patiesas kalpošanas mērķi, te, Kolosiešiem 1: 28-29
Viņu mēs sludinām, paskubinādami ikvienu cilvēku un mācīdami ikvienu cilvēku visā gudrībā, lai ikvienu cilvēku darītu pilnīgu Kristū. Par to arī es cīnos, strādādams Viņa varā, kas manī darbojas ar spēku.
Padomājiet par to, kā tas ir – būt veltījušamies tam, lai darītu pilnīgu katru Kristū. Praksē, es domāju, Pāvils meklēja to, lai atsšķirtu, kur atrodas katrs cilvēks savās attiecībās ar Kristu, lai palīdzētu viņam savienošanās „zem Kristus galvas” vai „kļūšanas pilnīgam Kristū”, ceļā. Ja cilvēks nezināja Viņu, Pāvils viņu iepazīstināja ar viņa Glābēju. Un, ja zināja, tad Pāvils meklēja izšķiršanas spēju uz to, cik šis cilvēks ir nobriedis Kristū, lai palīdzētu viņam spert nākamo soli un vēl vairāk pieaugt Viņā. It visā Pāvils meklēja to, lai nodotu tālāk un redzētu Kristu, kas veidojas Viņa cilvēkos, nevis tikai censties iespiest cilvēkus noteiktā formā.
Rick Joyner "Morningstar Ministries"
Diānas Kirsanovas tulkojums
No krievu valodas tulkojusi Inga Krūmiņa
