Riks Džoiners
Lielais uzdevums
Vārds nedēļai 11. daļa.
2014.gada 11 nedēļa.
Kāpēc koinonia ir tik svarīga, kad runa ir par Lielo Uzdevumu? Viens no iemesliem, kādēļ mēs nevaram izpildīt Lielo Uzdevumu, ir mūsu tendence vienkārši „atgriezt cilvēkus pie Kristus”, tā vietā, lai darītu tos par mācekļiem.. Lielais Uzdevums ir uzdevums darīt par mācekļiem. Ja tas nenotiek, tad uzdevums netiek izpildīts.
Tas Kungs ir skaidri noteicis, kas ir māceklis. Patiesu māceklību ir grūti atrast mūsdienu kristietībā. Viens no iemesliem ir tas, ka patiesa māceklība nav iespējama bez koinonia. Pagājušajā nedēļā mēs lasījām 1.Jāņa vēstuli 1:7 «Bet ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaisma, tad mums ir sadraudzība (grieķu val. koinonia) savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem».
Kā jau mēs pārspriedām, šī Rakstu vieta ļauj skaidri saprast, ka mēs vienkārši nevaram palikt gaismā bez koinonia. Tam tāpat ir būtiska nozīme mūsu šķīstīšanā. Es bieži jokodamies, bet patiesi saku, ka mēs vienkārši nevaram pieaugt Kristu tā, kā esam aicināti, ja nebūtu visu sarūgtinošo un kaitinošo draudzes dzīves faktoru. Sarūgtinājumi, dusmas, brūces un vilšanās ir tikai maza daļa no tā, kādam ir jābūt šim ceļam, bet tie ir būtiski svarīgi mūsu attīstībai. Protams, koinoniapraktiskā izpratnē ir daudz vairāk pozitīvu momentu, bet grūtības mums palīdz kļūt pieaugušiem.
Tāpat kā draudzes dzīves idealizācija, tā arī atteikšanās no draudzes, aizvedīs mūs tālu no dzīvības ceļa. Patiesa draudzes dzīve, koinonia, var kļūt gan par vienu no brīnišķīgākiem pārdzīvojumiem, gan par vienu no pašiem grūtākajiem, kas ir patiesi jebkura veida attiecībām, ieskaitot laulības. Tas Kungs mācīja līdzībā par Sējēju, ka daudzi aizies, kad sāksies pārbaudījumu laiks. Daudzi aiziet no draudzes, bet daudzi aiziet pat no ģimenēm, kad sākas pārbaudījumi. Nekad nevar izturēt pārbaudījumus, no tiem aizejot.
Laulības šķiršana saistīta ar šķelšanos draudzes dzīvē un otrādi. Tas pats līdzeklis, kas dziedina vienu, dziedinās arī otru. Krusts ir vertikāls stabs, kas attēlo mūsu saites ar Dievu, un horizontāls, kas attēlo saikni vienam ar otru. Paņemt krustu nozīmē, ka mūsu dzīvē ir gan viens, gan otrs. Protams, mūsu saikne ar Dievu aizēno saiknes vienam ar otru svarīgumu un tai vienmēr ir jābūt pirmajā vietā. Bet ja mums tā ir un ir pirmajā vietā, tad arī otrā būs. Kā Jānis rakstīja: mēs nevaram mīlēt Dievu, ko neesam redzējuši, ja nemīlam savu brāli, ko esam redzējuši (skat.1.Jāņa 4:20-21)
Un tā, ko tad mēs varam darīt, lai attīstītu koinonia draudzes dzīvē? Pirmais un pats svarīgākais, mums vairāk par visu ir jāmeklē Tā Kunga klātbūtne. Kāda jēga ir pašam iespaidīgākajam templim, ja tur nav Dieva? Bet pēc tam mums ir jācenšas un jāmeklē attiecības, bet nevis vienkārši gaidīt, kamēr kāds meklēs attiecības ar mums. Barnabam bija jāiet un jāmeklē Pāvils. Bet tad katram no tiem vajadzēja aiziet uz vajadzīgo vietu, lai viņiem būtu iespēja ieiet savā beidzamajā aicinājumā.
Tajās dienās bija nepieciešamas lielas pūles, lai to izdarītu. Barnaba laikam uz Tarsu gāja vairākus mēnešus, bet pēc tam atpakaļ uz Antiohiju. Šodien ir grūti atrast tos, kas brauktu uz draudzi, kas atrodas tālāk kā pusstundas brauciena attālumā. Dārguma pazīme ir tā, ka tas ir rets un to ir grūti atrast. Koinonia ir viens no lielākajiem dārgumiem, kuru var iegūt šajā dzīvē. Tas nav nekas lēts un to nav vienkārši atrast. Bet to atradīs tie, kas to pietiekoši augstu vērtē, lai nepamestu meklējumus. Pilsēta, kuru Dievs ceļ, kuru Ābrahāms meklēja un meklē visi patiesie ceļinieki, tiek celta uz Jēzus ar koinonia (jeb izmantojot koinonia, tulka piezīme).
Tā Kunga klātbūtnes meklējumi ir daudz lielāki, kā Viņa svētību meklējumi, ko tik stipri akcentē mūsdienu draudzes mācība. Viņš svētī daudz vietas un lietas, kur nemājo. Kad Viņš runā, ka tur, kur divi vai trīs sapulcējas Manā vārdā, tur Es esmu viņu vidū (skat. Mat. 18:20), tad vārds „sapulcējušies” nenozīmē vienkārši, ka viņi atrodas vienā telpā. Runa iet par kopā savāktām, samontētām daļām, kā riteni saliek no dažādām daļām. Tādēļ mums ir teikts, lai neatstājam savas sapulces (skat. Ebr. 10:25). Tas nav vienkārši brīdinājums, lai neizlaistu sapulces, bet par to, lai būtu samontēti kopā, kā esam aicināti
Lai uzceltu draudzi, kur patiesi ir draudzes dzīve, koinonia, mums ir jādara tas, kas apzināti veicinās savstarpējo apmaiņu (sadraudzību) starp draudzes locekļiem. Tas var ietvert sevī mazās grupas, draudzes kopējās pusdienas, misijas braucienus un dažādus citus pasākumus. Taču sapulcēm, kas patiešām ved uz koinonia, jākoncentrējas uz Tā Kunga klātbūtni. Viss pārējais var palīdzēt tam pietuvoties, bet sapulces pašas par sevi pasākuma dēļ nespēj to aizsniegt.
Katrā garīgā tieksmē, meklējumā mums ir jāsaprot šo principu: starp vietu, kur mēs saņemam Dieva apsolījumu un Apsolīto Zemi jeb apsolījuma piepildījumu gandrīz vienmēr ir tuksnesis, kurš ir tieši pretstats tam, kas mums bija apsolīts. Tuksnesis ir vajadzīgs, lai mūs sagatavotu Apsolītajai zemei. Nešaubieties, ja sākot meklēt koinonia , sāks notikt pretējais, kad visur attiecībās sāksies problēmas. Tā ir tikai zīme, ka jūs patiesi esat uz pareizā ceļa.
MorningStar Ministries
No krievu valodas tulkojusi Ilze Plakane
www.outrouring.ru
