Riks Džoiners
Lielais uzdevums.
Vārds nedēļai 25. daļa.
2014.gada 25. nedēļa
Kā mēs runājām, Kristus miesai nevar būt Kristus prāts un tā nevar To pilnībā pārstāvēt, kamēr nav tā savienojusies, ka katrs loceklis ieņem savu vietu. Kamēr mēs esam sadalīti, mēs cietīsim neveiksmi izpratnē par Viņu, kāds Viņš ir un priekšstatā par to, kāds Viņš ir.
Kristus kā cilvēka uz zemes pēdējā naktī, pēdējā naktī, kamēr Viņš aizlūdza kā Cilvēka Dēls, ne vienu reizi vien lūdza par Savu ļaužu vienotību:
”Lai visi ir viens, itin kā tu, Tēvs, manī, un es tevī, lai arī viņi ir mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis.” (Jāņa 17:21).
Kad Kristus Miesa kļūs vienota, visa pasaule atzīs, ka Viņš patiesi bija Tēva sūtīts. Mēs varam ar to rēķināties, jo, ja nu uz kāda lūgšanām Dievs atbildēs, tad tas būs Jēzus. Ja mēs gribam būt vienībā ar Viņu, tad mums šī lūgšana ir jālūdz pastāvīgi, veltot sevi tam, lai ieraudzītu to īstenotu, visādā veidā strādājot pie Viņa ļaužu vienotības.
Šī vienotība nav vienkārši doktrīnas vienotība. Tas ir daudz vairāk par doktrīnu. Jēzus lūdz par to, lai mēs būtu viens, kā Viņš un Tēvs ir viens. Doktrināra vienotība var likties neiespējama, un cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam nekas nav neiespējams. Viņš atbildēs uz Sava Dēla lūgšanu. Ja mums ir kaut nedaudz gudrības, mums pilnībā jānododas Viņa ļaužu vienotībai.
Un tomēr runa ir par dažādā vienotību, nevis par līdzību. Viens no nopietniem traucējumiem vienotībai bija centieni pārāk daudz ko unificēt. No Izraēla tika prasīts apvienoties tikai divās lietās - Jahves pielūgšanā tā, kā Viņš to vēlējās un bija norādījis priekšrakstos, kā arī aizsargājot vienam otru, kad vienai ciltij uzbruka. Varbūt arī mums vajadzētu tā apvienoties.
Tas nenozīmē, ka mēs kaut kādā veidā izejam uz kompromisu un pakļaujam riskam savu pārliecību vai doktrīnas. Mums patiesība ir jāciena tā, lai nekad nepakļautu savu pārliecību kompromisa riskam. Taču mums nav jāiet uz kompromisu, lai kļūtu par vienu vienotu. Droši vien morāviešu devīze ir pati gudrākā: „Pamata lietās ir jābūt vienotībai, bet visā pārējā jābūt brīvībai, bet visā žēlsirdībai”.
Tādēļ, ka mēs zinām pa daļai (skat. 1.Kor.13:9), nevienam nav pilnīgas ainas. Lai iegūtu pilnīgu ainu, mums ir jāmācās salikt kopā dažādas miesas daļas. Tās var nesavienoties ideāli, bet kļūstot pieaugošākiem daļu savienošanā, tās savienosies arvien labāk un labāk.
Un tā, kādas ir kristīgā pasaules uzskata pamata komponentes? Pamatus mēs apskatīsim nākošajā nedēļā, bet pēc tam turpināsim konkretizēt tā kontrastus ar citiem pasaules uzskatu veidiem.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
