Riks Džoiners
Lielais uzdevums.
Vārds nedēļai 29. daļa.
2014.gada 29. nedēļa
Kad mēs pieņemam krustu, tad mēs to darām apzinoties savus grēkus un atklāsmi par to, ka krusts ir vienīgais līdzeklis. Tikai caur krusta izpirkšanu mēs varam salīdzināties ar Dievu.
Tie, kas runā par to, ka kristietība ir uzpūtīga un augstprātīga reliģija, jo apgalvojot, Jēzus ir vienīgais ceļš, lai salīdzinātos ar Dievu, patiesībā paši ir uzpūtīgi un augstprātīgi lepni. Kas var būt vēl ļaunāks par šo iedomības un lepnības izpausmi, kā apgalvojums , ka mēs paši varam izlīdzināties ar Dievu, ka mums nav vajadzīgs Dieva Dēls, kurš atnāca, lai mūs izpirktu un cieta mūsu grēku dēļ? Lepnība noveda līdz sātana pirmajai krišanai un tieši lepnība tur mūs Krišanas varā. Pazemojoties un atdzīstot vajadzību pēc krusta, mēs sākam saņemt atbrīvošanu no grēka varas.
Lai gan mēs varam piedzimt no augšienes vienā acumirklī un kļūt par jauniem radījumiem Kristū, bet mūsu dabas pārveidošana no grēcīgās- atjaunotajā, tas ir process. Ir paruna, ka suslikus var ātri izdzīt, bet lai piepildītu viņu alas, ir nepieciešamas daudz vairāk laika. Mēs varam tikt izglābti no grēka ātri, bet, lai izmainītu uzvedības modeļus, vecās dabas paradumus, būs vajadzīgs laiks. Tā ir viena daļa no darba pie savas glābšanas. Izraēls vienā naktī tika atbrīvots no Ēģiptes verdzības, bet bija nepieciešami daudzi gadi, lai dabūtu Ēģipti ārā no cilvēkiem.
Šī iemesla dēļ mēs liekam grēku nožēlas pamatus, kā mums ir teikts Ebrejiem 6:1. Pamats ir tas, uz kura tiek celts viss pārējais. Pamats ir tas, ar ko mēs staigājam katru dienu un tādēļ mums ir jāglabā pazemīga un grēku nožēlas pilna sirds, lai ietu ar Kristu. Tas nenozīmē, ka mums visu laiku ir jādzīvo sirdsapziņā ar vainas vai grēka apziņu, bet drīzāk, ka mēs vienmēr esam atvērti, ja mums aizrāda par jebkura veida nepareizu uzvedību vai grēku, kas parādās mūsu dzīvē.
Līdzko mēs nožēlojām grēku, mums ir jātic, ka ir diezgan ar krusta spēku, lai samaksātu cenu par šo grēku. Tas nozīmē, ka mēs neturpināsim nodarboties ar paššaustīšanos par to. Paššaustīšanās ir krusta apvainošana. Kad mēs ar to nodarbojamies, tad iedomājamies, ka ar krustu nav diezgan un mums ir jāsamaksā vēl kaut las par šo grēku. Patiesa grēku nožēla pie krusta mūs tāpat atbrīvo no sirdsapziņas pārmetumiem..
Pilnīga atbrīvošanās no grēka prasa to, lai mēs pilnībā atbrīvotos no fokusēšanās uz grēku. Tā vietā mēs fokusējamies uz Tā Kunga slavu. Uzmanības koncentrēšanās uz mūsu grēcīgo dabu nav ceļš, lai no tā tiktu vaļā. Vienmēr ir jābūt uzmanīgiem, kad Svētais Gars mūs atmasko. Ja mēs gribam atbrīvoties no grēka, nevajag turpināt skatīties uz grēku, jāskatās uz Kristu.
Pie tam vienmēr atradīsies tie, kas kritīs galējībās. Kā Pēteris rakstīja attiecībā pret Pāvila mācību 2.Pētera 3:16: «Tā viņš visās vēstulēs runā par šīm lietām. Tanīs ir dažs kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu.». Daži cilvēki māca, ka ja mēs esam Kristū, mums vairs nav vajadzīga grēku nožēla. Citi pat runā, ka sākot no tā laika, kad atnāca Kristus, Dievs vairs netiesā, šī mācība nesaskan ar ļoti lielu Jaunās Derības daļu un pat apgāž paša Jēzus mācību par pasaules galu. Katru mācību daži ievedīs galējībā, bet dzīvības ceļš parasti ir pa visu.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
