Irina Belova Smorža

3. diena

 

TAD JUMS VISS PĀRĒJAIS TIKS IEDOTS

Mateja 6: 33

Meklējiet vispirms  Dieva valstību un Viņa taisnību, tad jums VISS pārējais  tiks iedots

        Visur, lai kur Jēzus ierastos, Viņš pasludināja, ka Debesu Valstība ir pietuvojusies. Un sākās brīnumi. Un visi redzēja, ka tā ir netālu no viņiem, jo aklie sāka redzēt, paralizētie cēlās kājās, apsēstie ieguva saprātu, mirušie atgriezās dzīvē…

Viņš nesa Valstību Sevī, rādīja Viņa spēku un īstenoja to uz zemes. Jēzus izlēja šo pārdabiskās žēlastības un dziedinošā spēka pārpilnību ar Tēva mīlestību.

Cilvēki pie Viņa meklēja atbildes uz problēmām, kas daudzus gadus bija bijušas neatrisināmas. Un nerisināmas vispār. Taču Dieva Valstība viņiem pietuvojās caur Jēzus pieskārienu, caur Viņa skatienu, caur Viņa, ar varas spēku, sacīto vārdu: “Topi šķīsts!”, “Celies!”, “Staigā!”, “Kļūsti redzīgs!”… Viņš bija tiešs kanāls starp Valstību un šo, vajadzībās iegrimušo, pasauli. Pie visiem, kam tuvojās Jēzus, tuvojās arī Dieva Valstība. Viņš nesa Valstību sevī. Un ar ķēnišķu dāsnumu apdāvināja cilvēci ar svētībām no Debesīm. Debesu Tēva Valstība vienkārši pārplūda caur Viņa klātbūtni, caur pieskārieniem, caur apģērbu…

Marka evaņģēlijā, (5. nodaļā) mēs lasām par sievieti, kas cieta no asinsnoplūdes. Šīs ciešanas ilga 12 gadus. Visi viņas problēmas risinājumu meklējumi noveda viņu vēl sliktākā stāvoklī. Uz šīs zemes atbildes nebija. Viņas ticības roka pieskārās Jēzus apģērbam un Dieva Valstība pietuvojās viņai. Asins tecēšana apstājās, un viņa saprata, ka ir dziedināta.

Lūkas evaņģēlijā (7. nodaļā) mēs lasām par māti, kas bija zaudējusi vienīgo dēlu. Viņš bija miris. Kas varēja atgriezt viņai viņas zēnu? Bet Dieva valstība pietuvojās viņai caur dēla augšāmcelšanos no mirušiem. Un dzīve atgriezās.

Mateja evaņģēlijā (8. nodaļā) mēs lasām par spitālīgo, kam pietuvojās Dieva Valstība caur acumirklīgu viņa ķermeņa attīrīšanos un dziedināšanos.

Jāņa evaņģēlijā (9. nodaļā) mēs lasām par cilvēku, kas bija piedzimis akls, pie kā pietuvojās Dieva Valstība tad, kas viņš kļuva redzīgs…

Tā ir ilustrāciju izlase tam, kā tuvojas Dieva Valstība. Tas vienmēr ir pārdabiski un unikāli. Tie vienmēr ir brīnumi un zīmes. Dziedināšanas un atbrīvošanās. Grēku nožēla un piedošana. Prieks un mīlestība. Dzīvība un augšāmcelšanās.

Ja jūs domājat, ka ar Kristus pacelšanos debesīs tas viss ir beidzies, tad jūs dziļi maldāties. Viņš Dieva Valstību neaiznesa Sev līdzi. Viņš to pietuvināja un atstāja uz zemes. Viņš nodeva mantojumu tiem, kas vēlējās to iegūt.

Mateja 10:1

Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības. 

Mateja 10: 7-8

Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. Dziediniet slimus, šķīstiet spitālīgus, uzmodiniet mirušus, izdzeniet ļaunus garus. Bez maksas jūs esat dabūjuši, bez maksas dodiet.

Lūkas 10: 1

Pēc tam Tas Kungs nozīmēja vēl septiņdesmit citus un izsūtīja tos pa divi un divi Savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kurp Viņš gribēja iet.

Un brīnumi turpinājās… Tie turpinās līdz pat šai dienai. Mēs esam tam liecinieki. Mugurkaula trūces izzūd, vēzis atkāpjas, depresija atbrīvo dvēseles, dēmoni iet ārā… dažkārt ar kliegšanu. Viss tas notiek kā Rakstos teikts. Tur, kur ieplūst Valstības likumi, materiālās pasaules iznīcinošais spēks, kurā darbojas slimības, bailes, nāve… apstājas, atkāpjas un dod vietu dzīvības likumam Kristū Jēzū (Romiešiem 8: 2). Cilvēki tiek atbrīvoti, tiek dziedināti, viņu dzīve piepildās ar jēgu. Dievs uz visiem laikiem mums ir atstājis Savu Vārdu, kas nemainīsies. Tāpēc, ka Dievs nemainās. Viņa mīlestība uz mums neizsīkst – tā ir bez nosacījumiem. Viņa dziedināšanas mums netiek atņemtas. Tas ir mūsu, Dieva bērnu, mantojums. Un Viņš mums ir devis ticību. Viņš ir padarījis mūs spējīgus ticēt Viņa Vārdam. Mēs ticam, ka viss Dieva Valstībā (un tur ir VISS, kas mums ir nepieciešams) ir mums pieejams. Mēs meklējam Dieva Valstību, un kā mēs atklājam patiesības par sevi, savu mantojumu, savu veselību… tas VISS no šīs Valstības tiek atbrīvots pavisam zīmīgā veidā. To VISU mēs atrodam Kristū Jēzū – Dieva Vārdā. Viņš atsaucas mums, un mēs varam saņemt to, dēļ kā sākām meklēt Viņa Valstību.

Mateja 7: 7

Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.

Dievs garantē, ka mēs atradīsim, ja meklēsim. Mums atvērs. Mums noteikti tiks atvērts. Dievs dod mums adresi un durvis, kur jāklauvē. Ir tikai vienas durvis uz Dieva Valstību. Un šīs durvis ir Jēzus Kristus. Jēzus ir Vārds. Vārds par dziedināšanu mūsu dzīvē atklājas ar dziedināšanos. Tas, kas ir rakstīts par jūsu bērnu glābšanu, atbrīvo jūsu ticību tam, ka Dieva apsolījumi pieder arī jūsu bērniem. Un, kad jūs uzzināt, ko saka Dieva Vārds par jūsu finansiālo stāvokli, tas atklājas jums kā Dieva Valstības mantojums. Tas ir pārdabiski un brīnišķīgi. To neizdomāju es. Tā gribēja Debesu Tēvs, Kas grib piepildīt visas mūsu vajadzības. Tam iemesls ir viens – Viņš mūs ļoti mīl. Bet iegūt Dieva Valstības apsolījumus bez Dieva nav iespējams. Jēzus ir Dieva Vārds, Viņš ir Kungs. Viss notiek caur Viņu. Ieiet savā mantojumā var tikai caur Viņu.

Jāņa 10: 9

ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības. 

Stāv rakstīts, ka Dieva Valstība nenāk redzamā veidā. Tāpat – tā nav ne ēdiens, ne dzēriens. Tāpēc, ja jūs līdz šim laikam meklējāt dziedināšanu caur tradicionālajām medicīnas metodēm, un pēc tam – caur netradicionālajām… bet tā arī neatradāt, nebēdājieties. Jūs vienkārši esat klauvējis pie nepareizajām durvīm. Vienīgi Jēzus ir tās durvis, caur kurām jūs ieiesiet savā dziedināšanā. Meklējiet savu dziedināšanu Dieva Vārdā. Un jums atvērsies Valstība. Un VISS pārējais tiks pielikts klāt. Jūsu laiks, ko būsiet pavadījis kopā ar Bībeli, nepaliks pavadīts veltīgi. Tā ir Viņa slava, kad Viņa bērni staigā patiesībā. Un patiesība ir tāda, ka ar Jēzus brūcēm jūs esat dziedināts. Patiesība ir tāda, ka jūsu bērni ir balva no Dieva, nevis vilšanās. Patiesība ir tāda, ka Dievs ir sagatavojis mums uzvaru ikvienā situācijā, ar ko jūs sastopaties uz šīs zemes. Viņš jau ir labvēlīgs dot mums Valstību. Ja jums pieder Valstība, jums pieder VISS.

Lūkas 12:32

Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību!

Tāpēc: dzenieties(meklējiet tulk. piez.) papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.  (Mateja 6: 33).

MANA LŪGŠANA: Pateicos Tev, Tēvs, par Tavu labvēlību pret mani! Es pieņemu savu mantojumu caur Jēzus Kristus izpērkošo upuri. Es apteicos, ka Tu esi ievedis mani Sava mīļotā Dēla valstībā (Kolosiešiem 1: 13). Vadi mani pa Savu brīnišķīgo atklāsmju par Tavu Valstību (Lūkas 13: 18; Mateja 13: 24; Marka 4: 26- 34) ceļu. Un es zinu, ka visu, kas man ir vajadzīgs, es Tevī atradīšu. Āmen!

4. diena

 

UN, KAS SĒTA LABĀ AUGSNĒ…

Marka 4:20

Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus.

        Vai esat pievērsis uzmanību tam, ka Bībelē bieži tiek aprakstīts vienkāršs lauku darbu process – sēja un pļauja? Jēzus mīlēja runāt līdzībās. “Sējējs izgāja sēt…” Mēs bieži sastopam šos Jēzus vārdus, kad lasām Evaņģēlijus. Tā ir skaidri uzskatāma ilustrācija tam, kā Dieva Vārds (sēkla) iekļūst mūsu dvēselē (zemē), tur atrodas, izaug un dod savus augļus. Ja mēs ļaujam Vārdam iesēties mūsos un cītīgi ļaujam tam izaugt, tad mēs esam laba augsne. Un noteikti atnesīsim augļus.  Auglis ir sēklas izaugšanas rezultāts, kas ir nobriedis labā augsnē. Tā ir dzīva zeme. Taču, kāpēc gan mēs ne vienmēr iegūstam gaidīto pļaujas rezultātu? Acīmredzams, ka lietas būtība nav tikai sēklā. Sēkla ir vesela, piepildīta ar dzīvību, un tiek sēta ikvienā augsnē. Arī pret sējēju nav pretenziju par ražu. Visa atbildība gulstas uz augsnes darbību.

Kad tu sēj sevī Dieva Vārdu, aug ticība. Ticība mums ir dzīvībai nepieciešama. Ar to mēs dzīvojam. Ticībā mēs tiekam izglābti, pagremdējamies kristībā ar Svēto Garu. Ticībā mēs pieņemam no Dieva atbildes uz savām lūgšanām. No neredzamā ceļas redzamais fiziskajā dimensijā. Ticībā mēs saņemam dziedināšanu.

Dieva Vārds arī ir nosaukts par zālēm visai mūsu miesai, jeb veselību visam ķermenim, pēc Bībeles sinodālā tulkojuma (sk. Salamana Pamācības 4: 22). Ja jūsu ķermenim ir vajadzīga dziedināšana, tam ir nepieciešams pieņemt īstas zāles – dziedinošo Dieva Vārdu. Un jūs pļausiet dziedināšanos. Ko iesēsiet, to nopļausiet.

No Glorijas Kouplendes grāmatas “Dieva griba tevis dziedināšana”.

1.Pētera 1: 23

kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda

Dieva Vārds ir nepūstoša sēkla. Dieva Vārds mūžīgi būs pilns dzīvības un spēka. Sātans nespēs to apturēt. Slimība nevar to uzvarēt. Tavā personīgajā dzīvē tikai tu pats vari patraucēt Vārdam būt spējīgam darboties.

Ticība dziedināšanai atnāk tieši tāpat, kā ticība uz glābšanu – no Dieva Vārda par dziedināšanu dzirdēšanas.

Romiešiem 10: 17

Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles – (latviešu valodā, krievu valodā – ticība no dzirdēšanas, dzirdēšana no Dieva Vārda. – tulk. piez.)

Šo sēklu nevar ne ar ko aizstāt – pat ar lūgšanu ne. Ticība atnāk Vārda dzirdēšanas rezultātā, un nekādā citā veidā tā nenāk. Klausoties Vārdu par dziedināšanu, tevī paceļas ticības spēks, lai varētu pieņemt savā ķermenī dziedinošo Dieva spēku.

Daudzi cenšas novākt dziedināšanās ražu, neiesējot sākumā sēklu. Līdz tam laikam, kamēr cilvēks, kas meklē dziedināšanos, nebūs pārliecinājies no Dieva Vārda, ka viņa dziedināšanās ir Dieva griba, viņš centīsies novākt ražu tur, kur nav bijusi iesēta sēkla… Kamēr fermeris nav iesējis sēklu, viņam nebūs pamatojuma ticībai. Lai kā viņš censtos noticēt, augsnē nebūs nekā tāda, kas varētu dot ražu.

…Kaut tevī būtu Dieva Vārda iesēta ticības sēkla attiecībā uz tevis dziedināšanu, un tad tu veiksmīgi novāksi dziedināšanās ražu.

Kad uznāk nelaime, tas ir pats labākais laiks, lai pieķertos Vārdam. Tikai tas iegūs ticības rezultātu, kas grūtajās minūtēs, krīzes situācijās, stingri turēsies pie sava Vārda apliecinājuma. Vārda apliecināšana novelk robežu starp akmeņaino un auglīgo augsni.

Tu esi laba augsne. Tev jārīkojas pēc Vārda vēl līdz tam, kad ieraudzīsi rezultātus.

Marka 4: 26-28

Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana. Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.

Iemetot sēklu zemē, jūs noteiktu laiku neredzat rezultātu no saviem darbiem. Bet tas nenozīmē, ka augsnē nekas nenotiek. Tāpat ir arī garīgajā pasaulē. Ja jūs esat ar ticību savā dzīvē pateicis: “Esmu dziedināts ar Jēzus brūcēm, saskaņā ar Dieva Vārdu no 1. Pētera vēstules 2: 24”, un neesat ieraudzījis tūlītēju brīnumu (audzējs neizzuda, kāja neizauga, acis nesāka redzēt…), tas nenozīmē, ka nekas nenotiek. Jūs nevarat redzēt to, kas ir noticis garīgajā pasaulē. Jūs varat vienīgi ticēt. Jo Dieva Vārds vienmēr dara savu darbu. Un šī darbība ir nosaukta par dzīvību. Vārds ir dzīvs un spēcīgs darboties. Ja jūs to zināt, tad nesakoncentrējieties uz to, ko redzat. Dzīvojiet ar ticību uz neredzamo. Jūsu ticības priekšā atkāpsies slimību kalni, nelaimju kalni, un pat nāve. Jā, pēc dabiskās lietu kārtības tā nemēdz būt. Bet ticībā – mēdz notikt.

Reiz dzirdēju Ričarda Robertsa (Orala Robertsa dēla) sprediķi, kurā viņš stāstīja par to ticību, kādu pielietoja viņa vectētiņš un vecmāmiņa, kad viesulis nopostīja ražu viņu laukā. Iesēt no jauna bija daudz par vēlu. Sējas laiks bija pagājis. Pavisam beidzies. Pret dabas spēkiem nevar stāties nekāds spēks, izņemot vienu – Dieva, kurš šo dabu veidojis, spēku. Vectētiņš izgājis no mājas, ieraudzījis traģisko situāciju, un kritis izmisumā… Bet vecmāmiņa neskatījās uz acīm redzamo situāciju. Viņa izvilka 100 dolārus no lādes un teica: “Pērc sēklas. Mēs ticēsim Dievam un sēsim no jauna”.  Un piesauca Tā Kunga vārdu. Tas bija neprāts no cilvēciskā viedokļa. Bet, ja zinām, ka Dievam nekas nav neiespējams, tad tas ir jautājuma pareizs risinājums. Par viņiem smējās visi. Bet, ražas vākšanas periodā kļuva redzams, ka vienīgā zeme, kas bija devusi labu ražu – bija Robertsu zeme.

Viņu ticība paveica neiespējamo. Un ticība nāk no Dieva Vārda. Dievs nevar neko izdarīt priekš jums, ja jūs esat nolicis pie malas Vārdu savā dzīvē. Tā jūs vienmēr būsiet bezpalīdzīgs, traģisku apstākļu, slimību, nespēka… priekšā. Cik gan bezspēcīgs jūs esat sātana un slimību acīs bez jūsos dzīvojoša Dieva Vārda, attiecībā uz jūsu dziedināšanu! Kļūstiet par labu un auglīgu augsni saviem dziedinošajiem Dieva vārdiem un esiet pastāvīgs. Jūs obligāti ieraudzīsiet to, ka tas izaug un kļūst redzams. Jo:

Marka 4: 20

…labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtkārtīgus.

MANA LŪGŠANA: Dārgais Kungs! Es vēlos būt laba augsne nepūstošajai Tava Vārda sēklai. Es ticu, ka mana Dieva Vārda izrunāšana attiecībā uz manis dziedināšanos (atbrīvošanos, attiecību ģimenē atjaunošanos) dara savu brīnumaino darbu un es ieraudzīšu augļus. Es sēju dziedinošos vārdus savā dzīvē, lai vāktu dziedināšanos un dzīvību. Ar ticību saku: “Esmu Jēzus brūcēs dziedināts, man ir piedots pēc Dieva žēlastības, esmu izpirkts ar Tā Kunga Asinīm!”Alelujā! Āmen!

 

5. diena

 

Psalmi 91: 10

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij

No Glorijas Kouplendes grāmatas “Gatavo sev šķirstu!”

…paplašinātajā Bībeles tulkojumā angļu valodā vārds “sērga” tiek noteikts kā “mēris, ļaundabīga un lipīga, vai infekcioza epidēmija, nāvi nesoša un iznīcinoša”. Vai tad tas nelīdzinās AIDS vai vēzim?

91. Psalms ir tik ļoti aktuāls!

Jūs teiksiet: “Ja drošība, dziedināšana un atbrīvošana ir manas glābšanās elements, kāpēc tad es to visu piedzīvoju?” Tāpēc, ka tas nenotiek automātiski. Bet parādās tikai tad, kad jūs par to konkrēti ticat Dievam.

Lūk, ko ar to gribu teikt. Vai atceraties savu piedzimšanu no augšienes? Jūs atklājāt Dieva Vārda apsolījumu: ja jūs nožēlosiet grēkus, un pasludināsiet Jēzu par savu Kungu, tad jums tiek piedoti grēki, un Dievs jūs no tumsas valstības ieved Sava mīļotā Dēla valstībā (Rom. 10: 9; Kolos. 1: 13). Un tā – jūs noticējāt, paklausījāt, atzināt Jēzu par Glābēju, un tūlīt pat tikāt glābts. Taču, netikāt dziedināts no gripas, vai ne tā? Nē. Dziedināšanai no gripas jums vajadzēja izdzirdēt Dieva Vārdu par dziedināšanu. Jūs nevarējāt iegūt Dievišķo veselību, kamēr nebijāt sācis konkrēti uzticēties Dievam šajā jautājumā. Kamēr nebijāt sācis stāvēt ticībā.

Tas tā ir patiesi it visā. Kamēr jūs neuzzināsiet, uz ko konkrēti jums ir tiesības, pateicoties Jēzus asinīm, jūs nevarēsiet to iegūt ticībā un ieraudzīt tā parādīšanos savā dzīvē. Lūk, kāpēc, priekš jums, ir tik svarīgi zināt Dieva apsolījumus par aizsardzību. Svētības jūs pieņemat ar ticību, un ticība nāk Vārda dzirdēšanas rezultātā. Nav iespējams ticēt kaut kam tādam, ko jūs nezināt.

Sērgai, diagnozes veidā, ir aizliegts tuvoties jūsu mājai. Nekādai sērgai nav tiesību ielauzties jūsu dzīvē, jūsu miteklī. Un, ja jūs neatvērsiet tai durvis, tā paliks aiz jūsu dzīves durvju sliekšņa. Sērga netuvosies. Taču, jums tam ir jātic (pirmkārt!) un jums nav tā jāielaiž (tas – otrkārt!).

Sērga fiziskajā ķermenī neparādīsies vienkārši tāpat, bez iemesla. Kā likums, hroniskajām saslimšanām savas saknes ir garīgajos iemeslos. Labs klimats sērgu attīstībai organismā ir nemiers, uztraukums, bailes, stresi, aizvainojumi, nepiedošana… Un tāpēc medicīna nevar pasargāt jūsu dvēseli no baiļu un aizvainojuma iekļūšanas jūsu organismā. Bet Dievs var. Viņa aizsardzība ir Viņa Vārds. Ja jūs apzināties, ka bailes atver poras slimību iekļūšanai, vai tad jūs pieļausiet savās domās bailes? Bailes atnāk, kad ticība nedarbojas. Neuzticēšanās Dievam atver durvis bailēm un uztraukumam. Cilvēks, kas tic Dievam, bauda mieru. Jo zina, ka Visuvarošais Dievs vienmēr viņu pasargās.

Psalmi 91: 4

Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.

Ja jūs ieklausāties tajā, par ko runā sabiedriskajā transportā, vai veikalos, tad jūs, noteikti, esat pamanījis, ka cilvēki dzīvo uztraukumā. Viņi runā par pasaules galu, domā par nākošajām kataklizmām. Daudzi dzīvo pagātnē, neredz neko labu savā pašreizējā dzīvē, un depresijas stāvoklis kā sērga, pārpilnībā indē viņu sirdis. No šīs pilnības runā mute.

Lūkas 6: 45

Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā.

Ja jūsu sirds piepildās ar Dieva Vārdu, jūs vienkārši nespēsiet uztraukties. Un Dieva Gars atnesīs mieru un prieku. Un jūsu ticība atbrīvo jūsu drošību, jo stāv rakstīts:

Psalmi 91: 1-6

Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā, tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!" Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida, nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.

Pirms dažiem gadiem, manam tēvocim, draudēja nopietna operācija. Situācija bija galēji draudīga. Viņam bija izveidojušās kuņģa čūlas, kas, saskārās viena ar otru un radīja asiņošanu. Radās aizsprostojums, un asinis nāca pa muti. Es sapratu, ka vienīgi Dievs var izvest no šīs situācijas. Manas ticības tajā laikā bija maz. Es vērsos pie savas mācītājas ar lūgumu atbalstīt mani lūgšanā. Es redzēju ne mazumu dziedināšanas brīnumu, ko Dievs bija darījis pēc viņas ticības. Es lūdzu un gavēju. Pilnīga gavēņa trešajā dienā es iegāju reanimācijas nodaļā, kur manu tēvoci gatavoja operācijai. Operācija bija nolikta nākamajā dienā.

Bija ziema. Sniga slapjš sniegs. Es gāju pa reanimācijas nodaļas gaiteni, aiz sevis atstājot slapjas pēdas: ūdens notecēja pa manu kažoku, cepuri… Izstieptā rokā es nesu svaidāmo eļļu un lakatiņu, pār kuru mēs kopā ar mācītāju bijām lūgušās (Apustuļu Darbi 19: 11-12). Šādā paskatā reanimācijas nodaļā nevienu neielaiž. Bet man nebija citas izejas – man bija jāatrod tēvocis un jālūdzas par viņu vēl līdz operācijas sākumam… Man garām veda slimos, gāja garām ārsti baltos halātos… Šķita, ka mani neviens neievēro. Kad atradu tēvoci, ar lūgšanu svaidīju viņu ar eļļu, un uzliku lakatiņu viņam kuņģa rajonā. Un tiklīdz pateicu: “Āmen!”, mani pamanīja un ar sašutumu izlika aiz reanimācijas nodaļas robežām. Tomēr nākamajā rītā mans tēvocis man piezvanīja un čukstot teica: “Man izdarīja rentgenu. Čūlu neatrada. Aizsprostojuma nav. Operācija ir atcelta”. Trīs dienas vēlāk viņu, ar slēdzienu: “Sadzijusi čūla”, no klīnikas izrakstīja. Viņa reakcija bija dīvaina. Viņš jau sāka pārdzīvot cita iemesla dēļ: “Kurš mani ar šādu slēdzienu ārstēs profilaktiski?” Profilakse nebija vajadzīga. Dievs ir Dziedinātājs. Un Viņš ideāli padara Savu darbu, t.i. “ļoti labi” (1. Mozus 1: 31).

Šis notikums bija vēl viens apstiprinājums mūsu ģimenei, ka Dievs ir mūsu Ārsts, un Viņa spēka vienmēr ir pietiekoši, lai izliktu jebkuru sērgu un čūlu aiz mūsu mājas robežām. Dievs ir uzticīgs Savam Vārdam, kas saka:

Psalmi 91: 10

Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij

MANA LŪGŠANA: Dārgais Kungs Jēzu! Es pateicos Tev par drošību man, un manam namam. Es saku Tev, Kungs: “Tu esi mans patvērums un mana klints, mana aizsardzība, mans Dievs, uz ko es paļaujos! Tu esi atbrīvojis mani  no iznīcinošas sērgas pirms 2000 gadiem. Tā ir patiesība. Es šodien zinu par to, ticu un tāpēc atrodos drošībā. Kungs, tu esi mans patvērums un Tas, uz Ko es paļaujos. Visuaugstāko es esmu izraudzījies sev par Aizsargu. Nekāds ļaunums man nenotiks, un sērga netuvosies manam miteklim”.

Jēzus Vārdā es piesaucu Dieva Asins aizsardzību pret jebkādu sērgu, vai jebkādu citu iznīcinātāju manā mājā. Es un mans nams ir drošībā. Dievs mūs sargā. Un es dzīvošu mierā. Āmen!