Jēzus nāk drīz

 Latviski По русский In English

Šķēršļi dziedināšanai


Šķēršļi dziedināšanai

Vai jūs slimojat Dieva Slavai?
Pāvila Dzelonis Miesā?
Kā būs ar darbu?

 

Kels Pīrss

 

Ja jums ir jautājumi

sakarā ar dziedināšanu,

vai arī jūs joprojām cīnāties

ar Bībeles liecību,

ka Dziedināšana – ir Šodienai,

tad šis izdevums tika radīts

tieši jums!


ŠĶĒRŠĻI DZIEDINĀŠANAI

 

Kela Pīrsa izdevums

 

Šķēršļi dziedināšanai traucē izpausties dziedināšanai miesā. Daudzi no mums bija audzināti un apmācīti ceļā, kas liek šaubīties par dziedināšanu – ceļam, kas nepieļauj dziedināšanai izpausties mūsu miesā. Dievs grib, lai mēs iemācītos novākt šos šķēršļus nost no ceļa.

 

Jā mēs gribam, lai dziedināšana izpaustos mūsu dzīvē, mums jāparūpējas par visām problēmām, kas traucē notikt dziedināšanai. Šie šķēršļi rada šaubas un neticību. Viņi rada bailes. Kad mēs šaubāmies par Dieva dziedināšanu, mums nevar būt dziedināšanas izpausme, kura tiek realizēta ar ticību, jo mūsu ticība ir zaudējusi varu. Mums jānodibina mūsu ticība, pamatojoties uz Dieva Vārdu un Dieva gribu, lai sāktu realizēt dziedināšanu mūsu miesā. Tas prasa no mums novākt no ceļa visus šos šķēršļus.

 

 

VAI DZIEDINĀŠANA IR DOMĀTA VISIEM?

 

Baznīca šaubās, „Vai dziedināšana ir domāta visiem?” Un ja nav vispār, tad kā mēs varam sludināt dziedināšanu visiem? Ja apstāties un padomāt par to, saprotiet, kā mēs varējām zināt, par ko lūgt, ja dziedināšana nav domāta visiem? Ja tā nav Dieva griba dziedināt personu, tad cīnīties par tās dziedināšanu būtu pret Dieva gribu. Dievs cenšas pārnest mūs no vietas, kur mums ir ticība „es ceru” pie „es zinu”. Tāpat kā mēs varam paskatīties uz grēku izpirkšanu un saņemt mūsu glābšanu no tās, tāpat mēs varam saņemt mūsu dziedināšanu no turienes. Ja viņas abas ir izpirkšanā, tad viņas abas ir domātas mums.

 

Vai mums ir jāšaubās par to, vai dziedināšana ir visiem vai nē? Ja tā ir izpirkšanā, tad tā ir visiem. Tad kāpēc mums jāšaubās par to, vai dziedināšana ir visiem vai nē, kopš tā laika, kad tā arī ir izpirkšanā? Glābšana un dziedināšana ir visiem, bet ne visi to izvēlas. Mēs varējām atdzimt vienu gadu agrāk nekā mēs atdzimām, bet mēs to neizvēlējāmies. Tāpēc mums jāsāk saprast, ka Dieva nodrošinājums dziedināšanai ir katram. Kad Jēzus samaksāja cenu, Viņš samaksāja to par visiem, nevis par dažiem. Viņš neizvēlas, kuru Viņš taisās dziedināt. Viņš ir veicis darbu, tas ir pabeigts. Mums jāsāk staigāt tajā.

 

Dievs necenšas izlemt, vai Viņš dziedinās mūs vai nē, Viņš ir izdarījis visu, ko Viņš taisījās izdarīt sakarā ar dziedināšanu. Mums jāsāk izvēlēties tas un staigāt tajā, lai slavētu Dievu. Lai slavētu Dievu par to, ko Dēls ir paveicis. Ja glābšana ir visiem, tad arī dziedināšana ir visiem. Tā lūk tam jābūt, un mums jāsāk domāt šādā veidā. Mums jāpamaina paradigma Kristus Miesā, lai sāktu staigāt krusta nodrošinājumā un izpaust to sevī. Dievs netaisās saukt mūs, glābt mūs, sūtīt pasaulē, lai sludinātu Evaņģēliju, un atstāt mūs bezcerīgā stāvoklī, ka mēs nevaram izdarīt to.

 

Ja Viņš taisās saukt visus Viņa varenajā armijā beidzamajās dienās, lai sāktu darīt darbu, tad mums jābūt dziedētiem un sagatavotiem tam. Draudze ir slima, jo mēs domājam, „Nu, dažiem tādiem ir jābūt.” Mēs redzam tik daudz slimību, un mēs domājam, ka tā ir norma, bet tam jābūt izņēmumam.

 

Slimība ir ienaidnieka lāsts, kurš iet pret Draudze. Jēzus atnāca, lai lauztu lāstu, lai atpirktu mūs.

 

 

„ES VIENKĀRŠI SLIMOJU DIEVA SLAVAI”

 

Saprotat, ja mēs slimojam Dieva slavai, tad kāpēc mēs vienkārši nepateiktu, „Jūs nepietiekami slimojat. Ja jūs vēlaties slavēt Dievu, un jūs slimojat Viņa slavai, tad jums jāslimo vairāk!” Bet tam nav nekādas jēgas. Kāpēc jums jāprasa man lūgt par jums, ja jūsu slimība ir Dieva slavināšanai? Iemesls, kura pēc mums jālūdz par jums, ir lai jūs varētu būt dziedēti un apgādāti, lai jūs varētu slavēt Tēvu par to, ko Dēls ir paveicis. Jēzus ir teicis, „Es atnācu, lai izpostītu sātana darbu.” Un Dievs nav slavēts ienaidnieka darbos. Viņš ir slavēts, kad ienaidnieka darbi ir izpostīti.

 

Mums jāstaigā spēkā, lai izpostītu šo darbu. Ja Jēzus atnāca, lai izpostītu slimību, tad mums nav jābūt tai. Viņš atnāca, lai atbrīvotu mūs no tās, kas ir Viņa griba.

 

 

„NU, DIEVS MAN ĻĀVA SLIMOT, LAI IEMĀCĪTU MAN KAUT KO”

 

Ja slimība būtu domāta tam, lai pieaugtu mūsu Dieva izzināšana, tad līdz šim laikam mums visiem vajadzētu būt garīgiem gigantiem. Es teikšu jums, slimībai nav jāpastiprina mūsu Dieva izzināšana. Ticība neatnāk, esot slimiem. Ticība nevar paaugstināties ne uz vienu pakāpi ar slimības palīdzību, jo ticība nāk ar dzirdēšanu, un dzirdēšana ar Vārdu.

 

Ticība nenāk caur slimību. Tā nāk tikai caur Tēva Vārdu, kurš realizē Savu gribu mūsos un manī. Kad Viņš to dara, viņš stiprina mūs; Viņš apgādā mūs, lai mēs varētu sākt darīt to, kas ir Tēva griba. Slimība traucē mums izpildīt Tēva gribu. Kā jūs varat pildīt Tēva gribu, kad jūs esat tik slimi, ka nevarat to darīt? Tāpēc Jēzus atnāca, lai iznīcinātu šo darbu – dot mums brīvību, lai izpildītu Uzdevumu. Vienīgā lieta, ko māca slimība, ir tas, ka mēs to negribam.

 

„MANA TANTE MARTA, VIŅA BIJA TIK SVĒTA, viņa saslima ar vēzi un nomira. Viņa lasīja Vārdu un viņa lūdza. Viņa darīja visu pareizi, bet viņa tika satriekta. TĀPĒC MAN NAV NE JAUSMAS PAR DZIEDINĀŠANU.”

 

Jūs nevarat izmantot tanti Martu vai vēl kādu citu savas ticības attīstībai. Ticība nenāk no tantes Martas. Ticība nāk no Dieva Vārda. Mēs nevaram izmantot šīs pasaules apstākļus neatkarībā no tā, kādi tie ir, Tēva gribas mērīšanai. Tēva gribai jāmēra apstākļi. Saprotat, jūs nevarat skatīties uz apstākļiem un censties noteikt, ko saka Vārds. Jums jāskatās uz Vārdu un jānosaka, kādiem jābūt apstākļiem. Mums ir tendence skatīties uz visām slimībām pasaulē, uz visām slimībām Baznīcā un domāt, ka tas ir normāli.

 

Tas nav normāli. Tā nav Tēva griba, ka mums jāslimo. Viņa griba ir tajā, lai mēs dzīvotu un nenomirtu un sludinātu Viņa gribu pasaulē.

 

 

„KAS TAD ATTIECĪBĀ UZ PĀVILA DZELONI MIESĀ”

 

            Jūs zināt, es sāku domāt, ka Pāvila dzelonis ir kļuvis par manu dzeloni miesā! Es esmu tik noguris dzirdēt, ka ļaudis atgriežas pie šiem vecajiem, tradicionālajiem domāšanas virzieniem. Viņi neiedziļinās patiesībā un nesaprot Vārda nodrošinājumu.

 

Mēs izmantojam šīs lietas, kā Pāvila dzelonis miesā, attaisnojumam, lai paskaidrotu to, kur mēs esam. Tas nav svarīgi, kur mēs atrodamies; svarīgi it tas, kur mēs dodamies. Tas nav tas, caur ko mēs izgājām. Mums jāsāk saprast, ka mums ir jāiziet, lai būtu atbrīvotiem no slimības.

 

Tātad, ar Pāvila dzeloni miesā ir domāts, ka Pāvils ir slimojis, un Dievs atteicās dziedināt viņu. Jūs zināt, ja mēs izmantojam to kā attaisnojumu sev pašiem, tas padara mūs par vergiem. Tas dod mums iemeslu, kāpēc mums ir jāslimo. „Ja tas notika ar Paulu, tas var notikt arī ar mani.”

 

Tā ir taisnība, ka Dievs ļāva dzelonim miesā nonākt uz Pāvilu, bet tas neatnāca no Dieva. Bībelē ir teikts, ka Sātana vēstnesim bija ļauts iesist viņam. Sitienu nodarīšana ir tas, kas atgriežas atkal un atkal. Tas atšķiras no slimības. Tas nāk pret jums no visiem stūriem.

 

Bībele nesaka, ka dzelonis Pāvila miesā bija slimība. Mums ir jāzina, ka šis izteiciens, „dzelonis miesā,” tika izmantots kaut kur vēl Bībelē un mums ir jāsalīdzina. Piemēram, pirms tam, kad Izraēlas bērni ienāca Kānaāna zemē, Dievs teica viņiem izdzīt zemes iedzīvotājus, kānaānus, jo ja viņi to neizdarītu, tie uzmāktos tai zemē, kurā dzīvo Izraēlas bērni. Tur ir teikts, ka tie kļūtu par dadžiem viņu acīs un par ērkšķiem viņu sānos. Šeit nav minēta slimība 4. Mozus grāmatā 33:55. Un arī dzelonis Paula miesā nebija slimība. Tas bija Sātana vēstnesis, kurš gāja pret Paulu, lai viņam iesistu.

 

Aplūkosim to, kas notika ar Pāvilu, kur viņš neietu, sātans visur radīja tam nemieru. Pāvils daudzas reizes tika iesēdināts cietumā, viņš pat cīnījās ar lauvām. Visos šajos rakstos par vajāšanām un nelaimēm, ne vienu reizi Pāvils nav minējis slimību.

 

 

„KAS IR ATTIECĪBĀ UZ PĀVILA AKLUMU?”

 

            Bībele saka, ka apustulis Pāvils zaudēja savu redzi ceļā uz Damasku, bet tajā pašā nodaļā ir teikts, ka Ananijs uzlika rokas uz Pāvila, un viņš bija dziedināts. Viņš saņēma savu redzi saskaņā ar Apustuļa darbiem 9:17-18. Tātad jebkurā gadījumā vēsturei par Pāvilu jāsaka Baznīcai, jums un man, ka Jēzus ir mūsu Dziedinātājs. Ka ja jūs uzliksiet rokas uz slimajiem, kā Ananijs uzlika rokas uz Pāvila, dziedināšana ietecēs un atbrīvošana atnāks.

 

            Pāvila aklums nav kaut kas, kas saka mums, ka Dievs nedziedina. Tas ir kaut kas, kas saka mums, ka Dievs dziedina, ka Viņš ir atbrīvojošs Dievs un ka Viņš sūtīja Jēzu nomirt krustā mūsu glābšanai un mūsu dziedināšanai. Tā ir realitāte, un Dievs grib, lai šī dziedināšanas realitāte būtu norma Baznīcā, nevis izņēmums. 

 

            Dievs grib, lai Baznīca Amerikā nonāk pie tās vietas, kur tā var sākt redzēt zīmes un brīnumus šeit, un nevis iet pie Trešās Pasaules nācijām, lai redzētu tās. Bet mums jānovāc no ceļa visi šie šķēršļi, kas liek mums nomaldīties. Mums jāizlīdzina ceļš, atbrīvojoties no visām šīm vecajām klišejām, kuras mēs izmantojam, kuras tika mums iemācītas.

 

Dziedināšanas Istabās mēs redzam, kā Dieva spēks dziedina slimos. Mēs redzam, kā Dieva Vārds un Tēva griba kļūst par realitāti dziedināšanā, un mēs staigājam tajā. Mums nav jāskatās uz Vārdu un jābrīnās, „Vai tas ir iespējams?” Tas ir satriecoši ne tikai dzirdēt, bet arī darīt un redzēt tā realitāti.

 

 

DAŽĪ NEĻĀVA VIŅU TICĪBAI BŪT UZCELTAI UZ DIEVA VĀRDA

 

            Romiešiem 10:17 ir teikts: „Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles.” Marka evaņģēlijā 6:5-6 ir teikts: „Un Viņš tur nevienu brīnumu nevarēja darīt, tik vien retiem vājiem Viņš rokas uzlika un tos dziedināja. Un Viņš brīnījās par viņu neticību.” Ievērojiet te, ka citātā nav teikts, ka Viņš nebūtu darījis nevienu brīnumu, tur ir teikts „Jēzus tur nevienu brīnumu nevarēja darīt.”

 

            Kad Jēzus uzlika rokas uz ļaudīm, kuri šaubījās un neticēja, jo viņiem nebija ticības, dziedināšana nebūtu ietecējusi, pat kad Jēzus uzlika rokas uz slimajiem. Viņi nebija dziedēti, jo viņiem nebija ticības. Un tas joprojām ir iemesls šodien. Ja ļaudīm nav ticības, ja viņi nevēlas izvēlēties Tēvu, ja viņi negrib iet pēc Vārda un lai tiem būtu ticība, kas ir uzcelta uz Vārda, tad viņiem nevar būt tā realitātes.

 

Bez ticības jūs pat nevarat būt atdzimti. Ja jums nav Vārda glābšanai, tad jums nav nekā, uz kā balstīt savu ticību. Tas neprasa daudz; jums var būt ticība sinepju sēklas izmērā. Taču, kad jūs ķeraties aiz viņas un jūs sējat to savā sirdī un sākat atzīt tās lietas, kuras tomēr nav tādas, kādas tās bija, tas sāk realizēt dziedināšanas pļauju.

Mums jābalsta sava ticība uz Dieva Vārda. Tik daudz cilvēku nāk, kas meklē dziedināšanu, un viņiem nav ticības vispār. Viņi meklē dziedināšanu, bet viņi nemeklē Vārdu, kas to realizēs. Tas ir tāpat kā ja fermeris teiktu, „Es gribu ražu, bet es nevēlos tērēt laiku uz sēkļu sēšanu,” tas būtu smieklīgi.

 

Mums ir daudz cilvēku, kas grib redzēt izpausmi tā, ko Dievs saka. Viņi meklē dziedināšanu un palaiž garām Dziedinātāju. Ja viņi grib saņemt dziedināšanu, viņiem jāsaņem Dziedinātājs. Viņiem jāsēj sēklas un jāsāk rīkoties neredzamajā karalistē, lai izmainītu redzamo karalisti.

 

„Sēkla” jeb Dieva Vārds dots jums, lai jūs pārveidotu izjaukto pasauli. Tas ir tas, ko Dievs piesauc Baznīcu darīt – vienkārši lai tai būtu rezultāts tā, ko Vārds piešķir. Mēs nevaram rīkoties redzamajā karalistē, lai izmainītu redzamo karalisti; mums jārīkojas neredzamajā karalistē, lai izmainītu to no garīgā skata punkta.

 

Kas ir reālāks – tas, ko jūs redzat vai Dievs, kas radīja to, ko jūs redzat? Ja Dievs radīja pasauli un visu tajā, tad vai tad pasaule un viss tajā nav saskaņā ar Dievu? Tātad, kur jūs iesiet, lai atrisinātu fiziskās problēmas? Jūs ejat pie Radītāja, kas radīja jūs, Jūs sākat būt Viņa Vārda, kas radīja jūs un mani un pasauli un visu tajā, virzīti.

 

Tātad – ja Dievs var radīt jūsu miesu, Viņš var arī izlabot to.

 

 

NEKLAUSIETIES IENAIDNIEKU

 

Daži cilvēki tic, ka sātans padarīja tos slimus, bet viņi nevar noticēt tam, ka Dievs tos dziedinās! Viņi nesaprot, ka jūs redzat slimību, bet jūs klausāties dziedināšanai. Pārāk daudziem ir šķērslis, jo viņi vadās tikai no tā, ko redz, viņiem jāsāk pārslēgties no tā, ko viņi redz, uz to, ko viņi dzird, jo tas, ko mēs dzirdam Dieva gribā, izmaina to, ko mēs redzam.

 

Jums sākumā jābūt ticībai (sākumā sēkla) pirms jums būs raža. Ja dziedināšana tas ir process, tad sākumā jūs sējat Dieva gribas sēklu, un tad sākat aplaistīt to ar jūsu atziņu un ticību neredzamajā karalistē, lai izmainītu redzamo karalisti. Tas ir tas, kas radīja to pirmkārt – tas, kas izmainīs to tagad, noliks to atpakaļ kārtībā.

Pārāk daudz ļaužu tamdēļ, ka viņi vadās no tā, ko redz, ir sasaistīti ar maldīgu iedomību. Viņi saņem savu dziedināšanu, un pēc tam, kad atnāk mājās, ienaidnieks seko tiem, lai nozagtu Vārdu, un viņi atkal cieš. Bībele saka, ka kad Vārds ir iesēts dziedināšanai, notiek dziedināšanas izpausme, sātans atnāk nozagt Vārdu.

 

Sātans vēlas zināt, ko jūs taisāties darīt sakarā ar šo vārdu dziedināšanai. Ja jūs saņēmāt dziedināšanas izpausmi, tad jūs iznīcinājāt viņa darbu. Viņam tas nepatīk. Ja ir kaut kas, ko sātans gribētu novērst, tas ir lai Tēvs būtu izslavēts Dēlā. Tad ko viņš dara? Viņš atnāk atkal, lai atnestu jums šīs ciešanas, šo simptomu, kurš jums bija pirms tam, lai jūs sāktu sekot tam, ko jūs redzat un jūtat. Viņš grib turēt jūs dabīgajā karalistē, jo tā ir tā vieta, kur viņš var uzveikt jūs. Kad jūs virzāties pārdabiskajā, viņš nevar uzveikt jūs, jo Bībele saka „varenāks ir Viņš, kas ir jūsos, nekā tas, kurš ir pasaulē. Sātans var uzveikt jūs tikai dabiskajā pasaulē, jo viņš atkal atnes simptomu, lai apskatītos, ko jūs darīsiet.   

 

Ja mēs skatāmies, kādi ir simptomi – ja mēs sekojam redzei un jūtām, tas radīs šaubas, neticību un bailes. Jēkaba vēstulē 1 ir teikts „ja jūs šaubāties jūsu sirdī, tad kā jūs varat gaidīt kaut ko saņemt no Kunga?” Mēs to saucam par maldīgo iedomību – kaut ko, kas nāk pret mums, lai izmainītu mūsu domāšanu.

 

Ja jūs bijāt dziedināti no problēmas ar pēdām, tad sātans nenāk un nenes galvassāpes, un atnes problēmu ar pēdām atkal. Viņš atnes simptomu atkal, jo viņš grib atjaunot savu darbu mūsos, kas ir slimība. Tātad, pirms mēs saņemam lūgšanu, mums jāpieņem lēmums – Vai es taisos iet kopā ar Dievu, lai kas arī notiktu? Vai es taisos ļaut ienaidniekam izmanīt to, ko Dievs dara?

 

Mums jānovāc visi šķēršļi. Jākļūst noteiktiem: „Tēvs, es taisos iet kopā ar Tevi un ar Tavu Vārdu, lai kas arī notiktu. Es netaisos ļaut gadījuma zīmēm diktēt man, kādam man jābūt.”

 

 

MĒLE

 

Bībelē ir teikts „ka ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos.” „Nāve un dzīvība stāv mēles varā.” Saprotat, pārāk bieži ļaudis sanāk kopā un saka, „Ak, jūs dzirdējāt par tādu un tādu? Viņam ir vēzis, un ārsta saka, ka viņš nomirs īsa laika periodā.” Mums jāizmaina tas, ko mēs sakām attiecībā uz citiem cilvēkiem un jāsāk izteikt Tēva griba. Ja kādam ir uzbrucis ienaidnieks, mūsu atziņai jābūt tādai, „Viņam uzbruka. Vienosimies par to, ka šis uzbrukums tiks pārtraukts. Ieliesim Tēva gribu viņā, lai viņš varētu sākt cīnīties, Mums jāpieiet pie viņa un jāpastāsta par to, ko Dievs taisās darīt, lai izmainītu to, ko ienaidnieks cenšas izdarīt pret viņu.” Neskarsimies klāt tam, ko pasaule runā par viņu.

 

Kad mēs ejam pie ārsta, viņš ir ierobežots ar dabisko karalisti. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram iet pie ārsta, viņš ir domāts tam, lai izdarītu to, ko viņš var izdarīt līdz tam, kamēr jūsu ticība ir pakāpeniski uzcelta tur, kur jums viņš vairs nav vajadzīgs. Kad jūsu ticība pamazām ir uzcelta pārdabiskajā karalistē, un Dieva Vārds un Dieva spēks sāk nest dziedināšanas izpausmi jūsu miesā un atbalstīt to tur, tad jums ārsts var būt vairs nevajadzīgs. Bet kamēr tas nenotiks, ejiet pie ārsta.

 

Te nav nekā slikta ārsta apmeklējumā. Ārsta apmeklējums īstenībā nemēra jūsu ticību, jo jūsu ticība netiek mērīta ar ārstu, tā tiek mērīta ar Dieva Vārdu. Ārsts darbojas dabiskajā karalistē. Dieva Vārds atnes pārdabiskās karalistes spēku mūsos. Īstenībā ja ārsts zinātu, ko jūs darījāt pārdabiskajā karalistē, tas būtu atvieglojis viņa darbu, un viņš iespējams izteiktu jums atzinību, jo ārsti zina, ka tie pacienti, kas saņem lūgšanas, izveseļojas ātrāk nekā tie, kas nesaņem.

 

Marka evaņģēlijā 11:23 ir teikts, „Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.”

 

Dievs saka, ka ja mēs šaubāmies, ja mēs ticam, ka tas, ko mēs sakām, notiks, tad mums tas notiks. Tā ir operēšana pārdabiskajā karalistē, neredzamajā. Mums jāsāk darboties neredzamajā, un jāsāk novākt slimību kalnu prom no mūsu sirds un nešaubīties savā sirdī, bet ticēt, ka tas, ko mēs sakām, notiks. 


 

Komentāri (0)  |  2011-07-05 04:28  |  Skatīts: 3518x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
- Pievienot komentāru:

Vārds:

Komentārs:

Drošības kods:

Atpakaļ