Irina Belova Smorža

21. diena

 MĀCĪTĀJ! ES ATVEDU PIE TEVIS MANU DĒLU…

Marka 9: 17- 18:

„…"Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja."”

Neviens stāsts Bībelē nav nejaušs. Tie visi ir aktuāli arī šodien. Problēmas, ar kādām saskārās cilvēki pirms 2000 gadu, izskatās, ka neatšķīrās no tām, ar ko cenšamies cīnīties šodien.

Ieskatīsimies Evaņģēlijos. Tas ir laiks, kad Jēzus, Dieva Dēls, piedzima uz zemes kā Cilvēks, lai nomirtu PAR mums, un augšāmceltos PRIEKŠ mums. Viņš mums atstāja Testamentu (Derību). Un šo Derību, kam piemīt spēks uz glābšanu no paaudzes paaudzē, Dievs – Tēvs ir noslēdzis ar cilvēku Sava Dēla asinīs. Tāpēc, mūsu bērni var būt, un tiem ir jābūt, brīviem un veseliem. Un tā no paaudzes paaudzē. Visos laikos.

Došu dažas Rakstu vietas no Evaņģēlijiem.

Mateja 15: 22; 25:

„Un redzi, viena kānaāniešu sieva, kas nāca no tām pašām robežām, brēca un sacīja: "Ak, Kungs, Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu ļauns gars nežēlīgi moka."”

Bet tā nāca, metās Viņa priekšā zemē un sacīja:"Kungs, palīdzi MAN!"

Marka 9: 17- 18:

„"Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars. Un, kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja."”

…No šīm vietām mēs redzam, ka katrs no vecākiem atrodas izmisuma stāvoklī. Kānaāniešu sieva kliedza bezspēcībā uz Jēzu. Ar to ir grūti dzīvot: neredzami dēmoniski spēki moka viņas bērnu, un viņa ir bezspēcīga kaut ko izdarīt. Viņa nevarēja tos izdzīt, viņa nevarēja tos nožņaugt, viņa nevarēja izdzēst dēmonus ķirurģiskā ceļā… Viņa sastapās ar neredzamām būtnēm, bet viņā nebija tā spēka, kas spētu pretoties šai tumsas valstībai. Viņa bija izmisumā.

…Izmisumā pēc palīdzības sauca arī tēvs, kam dēls cieta no epilepsijas kopš bērnības. Ir pagājuši vairāk kā 2000 gadu, bet medicīna vēl līdz šim laikam tā arī nezina šīs problēmas risinājumu, jo tā nav risināma fiziskā līmenī. Nevar ķirurģiski izgriezt epilepsiju, diabētu, AIDS. Protams, var izgriezt vēža audzēju. Taču tas nenozīmē, ka vēzis pametīs ķermeni. Problēma jārisina garīgā dimensijā. Garīgā pasaule pārvalda fizisko. Un garīgajā pasaulē darbojas savi varas un pakļaušanās likumi.

…Visi tie dēmoniskie spēki, ar ko bija sasieti bērni, varēja tikt izdzīti tikai ar spēku no augšienes. Tas ir Svētā Gara spēks, kas atradās Jēzū. Ar šo spēku tika darīti brīnumi, par kuriem mēs lasām Bībelē. Tas ir Paša Dieva spēks, un nav nekā lielāka, kā šis bezgalīgais, varenais spēks. Ar šo spēku Dievs augšāmcēla Jēzu no mirušiem. Tas ir Dzīvības Gara spēks, un tas pakļauj Sev visu. (sk. Filipiešiem 2: 21).

Un tā, katrs no vecākiem bija izmisuma stāvoklī. Bet viņi redzēja dziedināšanas brīnumus, ko darīja Jēzus. Stāv Rakstīts:

Lūkas 6: 19:

„Un visi ļaudis mēģināja Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa, un Viņš visus darīja veselus.”

Taču katram no viņiem nācās atbrīvot savu ticību vēl pirms viņi ieraudzīja savus bērnus veselus.

Ebrejiem 11: 6:

„Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā.” 

…Kānaāniešu sieva patika Dievam, jo viņa savā ticībā neatkāpās.

Mateja 15: 28:

„Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi." Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā.” 

…Zēna, kas cieta no epilepsijas, tēvs, ar asarām sauca uz Dievu: „palīdzi manai neticībai!” Jo saprata, ka vajag, „ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā”. 

Marka 9: 23:

„Bet Jēzus uz to sacīja: "Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic."”

Kad gars, kas bija zēnu mocījis, izgāja no viņa pēc Jēzus pavēles, bērns izskatījās miris un dauzi nodomāja, ka viņš ir miris. Bērna tēvam nācās uzticēties Jēzum un noturēties ticībā.

Marka 9: 27:

„Bet Jēzus to ņēma pie rokas un piecēla, un tas uzcēlās.”

Jēzus pacels arī jūsu bērnu pāri pār problēmu. Atbrīvos un atjaunos dzīvei. Nebaidieties, tikai ticiet. Ja jūsu bērni ir nomāktības gūstā, un jums pat nav kam atklāties, jo situāciju novērtējat kā lāstu pār jūsu ģimeni: psihiska nomāktība, narkotiskas atkarības, … dalieties lūgšanā ar Dievu, un Viņš izdzirdēs jūsu lūgšanu. Viņš ir gatavs atbildēt kā Debesu Tēvs. Tikai Viņam ir atbilde. Atrodiet Bībelē Dieva vārdu, kas garantē atbrīvošanos jūsu bērnam. Dievs ir uzticams. Viņš vienmēr izdara to, ko saka Savā Vārdā.

Jesajas 49: 25:

„”Tomēr," tā saka Tas Kungs, "arī paša stiprākā gūstekņus viņam var atņemt, un savu laupījumu viņš var atkal zaudēt: Es pats cīnīšos ar taviem pretiniekiem, un Es pats izglābšu tavus bērnus.””

No Dāvida Alsobruka grāmatas “Kā efektīvi lūgties par savien neglābtajiem radiem un tuviniekiem”.

…Kad es individuāli lūdzos par cilvēkiem, kāda jauka lēdija pieskrēja pie manis, visa vienās asarās. – Vai jūs esat “Un tavs nams…” autors? – viņa uztraukta jautāja. Es atbildēju: -Jā, un viņa metās pie manis, apskaujot no visa spēka.

“Pēc astoņām dienām – viņa raudāja – mans dēls, kam 38 gadi, atnāca pie Dieva, atrodoties viens savā istabā. Viņš bija psihiatriskajā slimnīcā, kur viņa pilnīgās disfunkcijas ārstēšana izrādījās nerezultatīva. Viņš nekad nevarēja dabūt darbu ilgstošam laika posmam, vai uzturēt jebkādas personīgās attiecības. Bet, ieguvusi šo grāmatu, es ierakstīju viņa vārdu pēdējā lappusē, un stāvēju aizlūgšanā par viņa glābšanu. Es zināju, ka Dievs strādā pie mana dēla. Pēc astoņām Dienām, Dievs, burtiski, Pats ienāca viņa istabā, pieskārās viņa prātam, izglāba viņa dvēseli, un pilnībā viņu izmainīja. Ārsti bija šokēti. Pavisam drīz viņam vairs nevajadzēja aprūpi, viņu palaida mājās, viņam izdevās dabūt darbu, kur viņš strādā visus šos mēnešus, un viņš visus mīl. Viņš ir pilnīgi jauns cilvēks!”

…Dievs ir Dievs, kas sargā Derību… Saskaņā ar Dieva Vārdu, jūsu tuvinieki var būt, un tiks izglābti!”

MANA LŪGŠANA: Man Dievs! Es lūgšanā nesu pie Tevis manu bērnu. Tu esi Dievs, kas sargā Savu Derību ar mani. Un šī Derība ir Tava Dēla Asinīs. Tavā Vārdā ir apsolījums par maniem bērniem – par to, ka viņi ir svētībā, nevis zem lāsta. Es atbrīvoju savu ticību un pieņemu patiesību sava bērna dzīvē. Es saku: svētīts ir mans miesas auglis. Es piesaucu Jēzus Asins aizsardzību pār maniem pēcnācējiem. Es pateicos Tev, mans Dievs, par Tavu uzticību! Āmen!

22. diena

NEATMETIET SAVU PAĻĀVĪBU …1. daļa.

 

Ebrejiem 10: 35:

„Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!” (krievu valodā -neatstājiet paļāvību savu – tulk. piez.)

Pārbaudījumi atnāk pie visiem. Gan pie kristiešiem, gan pie nekristiešiem. Pie cilvēkiem ar maigu raksturu, un pie cilvēkiem ar cietu raksturu. Pie nabagiem, un pie bagātiem. Pie labi izglītotiem, un neizglītotiem. Pie prezidentiem un sētniekiem… Pie visiem cilvēkiem. Jautājums ir apstāklī, uz ko cilvēks paļausies grūtos un nenoteiktos laikos?

Cilvēki, kam nav attiecību ar Dievu, meklē palīdzību pie cilvēkiem. Viņi cenšas atrisināt savas problēmas ar viņiem saprotamiem veidiem. Viņi meklē naudu, ja ir sastapušies ar netaisnību, vai varmācību. Viņi meklē kvalificētu ārstu, vai dārgus medicīnas preparātus, ja sastopas ar smagu slimību… un citu variantu, šīs pasaules problēmu risināšanai, viņiem nav. Pie kā meklēt mierinājumu, ja tevi skāris neatgriezenisks zaudējums? Kurp doties ar bērnu uz rokām, kam ir leikēmija, un tu jau esi dzirdējis spriedumu: “Mēs izdarījām visu iespējamo”?  Kur rast spēkus turpināt dzīvot, pēc briesmīgas vardarbības piedzīvojuma? Kā iziet no bezizejas? Kā atrast izeju tur, kur tās nav?

Cilvēki, kas zina Dievu, pēc palīdzības vēršas pie Dieva. Viņiem Viņš ir patvērums un aizsardzība bēdu dienā. Viņš ir viņu paļāvība jebkurā laikā. Viņa roka nav īsāka, lai glābtu. Un auss arī nav aizkritusi, lai viņus dzirdētu (Jesajas 59: 1).

Viņš ir tuvu. Viņš zina par visām jūsu vajadzībām un grib tās piepildīt. Cik labi MĒS zinām to, ka Viņš zina par visām mūsu vajadzībām, un ka Viņš grib tās apmierināt?

Jūs varat teikt, ka visas iespējamās nepatikšanas un diagnozes jau ir atnākušas un piepildījušās uz jums. Iespējams, tā tas izskatās šobrīd. Bet redzamais ir pietiekami laicīgs. Tā saka Dieva Vārds (kas ir mūžīgs). Viņš dara mūs spējīgus ticēt. Dzīvojiet paļāvībā uz to, ka Kungs izvedīs jūs no visiem šiem apstākļiem. Viņa žēlastība un Viņa spēka pietiks visiem. Jūs tikai vēl neesat paspējis iepazīt patiesību par savu atbrīvošanu. Lāsti ir sagrauti Golgātā. Lāstu jēdzienā ietilpst tieši visas nepatikšanas un diagnozes, kas jums nedod mieru. Bet Dievs ieaicina jūs mierā, atdusā.

Jesajas 30: 15:

„Jo tā saka Dievs Tas Kungs, Israēla Svētais: "Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku.”

Jēzus teica: Es Esmu durvis. Mums ir jāieiet, un jāiziet, un jāatrod ganības. Mums ir jāatrod šī ieeja, caur kuru Viņa godība ielejas mūsu zemes apstākļos. Tās ir durvis, kad Vārds kļūst par miesu mūsu apstākļos, kam tik ļoti bija vajadzīga Dieva pārdabiskā iejaukšanās.

Meklējiet un atradīsiet. Klauvējiet un jums atvērs. Mums vienmēr atvērs. Tur, kur jau ir atvērts, vairs neaizvērsies. Kad mēs meklējam, atnāk atklāsmes. No Gara garā. Šis process uz visiem laikiem mūs maina. Un mēs domājam, ka Dievs vienkārši žēlastīgi ir likvidējis neatrisināmu problēmu. Mēs pārveidojamies Viņa gaišajā tēlā, un meklējam Viņa vaigu. Viss pakļaujas Viņam, kad Viņš mūsos ieņem pirmo vietu. Un Viņš valda. Ar spēku, kas pakļauj Sev visu. Atnāk glābšana, dziedināšana, miers, atdusa, prieks… un tad mēs redzam, ka Dievam nekas nav par grūtu. Tāpēc, ka tumsa nekad nevar apņemt gaismu. Un mums šķita, ka esam tumsā un nav izejas…Klauvējiet… Meklējiet… Jūs pavisam drīz atklāsiet: lūk, šīs durvis; lūk – izeja!

Pēc tam atnāk jauni apstākļi, kas noved jūs pie izejas meklējumiem. Un atkal – ceļš, kādu vēl neesat gājis. Nebaidieties. Jūs neiesiet vienatnē. Jūsu Kungs jūs nekad neatstās un nepametīs. Jums ir jāatbrīvo sava paļāvība… Paļāvība. Miers. Atklāsme. Izeja… Atkal apstākļi… atkal paļāvība… Miers… un atkal atklāsme. Slava Dievam!

No Bila Džonsona grāmatas “Pārveidota prāta pārdabiskā vara”

8. nodaļas “Izturēt nezināmo – stingri stāvēt nenoteiktības laikā”.

“…Viena no visgrūtākajām mācībām, kas jāiemācās kristietim, ir tā, ka jāiemācās uzticēties un slavēt Dievu,  laikā starp apsolījumu un apsolījuma piepildīšanos.

…Kāpēc mums ir jāiztur, jānoturas nenoteiktības laikā? Tas ir noslēpums, bet Bībele zina un dod atbildi, kad apraksta pilsētu, kas ir garīgs tēls ticīgu cilvēku sabiedrībai, jeb Ciānai (sk. Jesajas 62). Jesajas 60: 18 teikts: “…bet tu sauksi savus mūrus par savu pestīšanu un savus vārtus par savu slavu.” Atklāsmes grāmatā mēs redzam no jauna šos vārtus, kas nosaukti par “godību”, un atklājam, ka tie darināti no Pērles (sk. Atklāsmes 21: 21). Aizdomājieties uz mirkli. Kā veidojas pērle? Caur satricinājumu un konfliktu. Austeres gliemežnīcā nokļūst smilšu grauds. Lai aizsargātu sevi no satricinājuma un sāpēm, austere sāpju avotu pārklāj ar sevi, kārtu pēc kārtas, un veidojas pērle. Slavas, godības un problēmas savienojums Bībelē nav nejaušība. Ja mēs esam iestrēguši konfliktā, vai grūtā situācijā, un pie tam, vienalga, slavējam Dievu, mēs dodam Viņam Slavēšanas Upuri! Tas nozīmē, ka mēs šādi reaģējam, kā rezultātā rodas kaut kas brīnišķīgs. Šajā brīdī veidojas vārti, ieeja, caur kuru mūsu situācijā var ienākt Godības Ķēniņš! (sk. Psalmi 24).

Daudziem cilvēkiem nav šādas ieejas tāpēc, ka viņi neslavē Dievu tādās situācijās, kas izskatās bezcerīgi. Viņi iestrēgst tajās, un sev jautā: “Kā Dievs var apsolīt, ka Viņš dziedina visas slimības, bet tajā pašā laikā, man ir ķermenī problēmas!”

…Dāvids mums ir atstājis labu piemēru, kad viņš pavēlēja savām izjūtām un prātam nonākt vienotībā ar Dieva patiesību. Viņš rakstīja:

Psalmi 103: 1- 2:

„Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu! Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!””

Ja tu šobrīd atrodies šādā nenoteiktības laikā… tiecies pastāvīgi uz tuvām attiecībām ar Dievu, pat laikā, kad… nav atbilžu uz taviem jautājumiem. Esiet pateicīgi par iespēju trenēt uzstājību un neatlaidību. Un esiet pārliecināts: labāki laiki vairs nav aiz klaniem!

Ebrejiem 10: 35:

„Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!” 

MANA LŪGŠANA: Teici To Kungu, mana dvēsele! Tas Kungs ir mana paļāvība un mana aizsardzība! Es paļaušos uz Viņu, uzticēšos Viņam, un slavēšu Viņu ikkatrā laikā. Es vienmēr meklēšu Viņu ar visu savu sirdi, lai nezaudētu tuvību un pārliecību par neredzamo. Svētais Kungs! Stiprini mani! Āmen!

 

 

 

 

23. diena

 

NEATMETIET SAVU PAĻĀVĪBU …2. daļa.

Ebrejiem 10: 35:

„Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi (krievu valodā – paļāvību),  jo tai seko liela alga!

No Bila Džonsona grāmatas “Pārveidota prāta pārdabiskā vara” 8. nodaļas “Izturēt nezināmo – stingri stāvēt nenoteiktības laikā”.

 

Dziedināšana, glābšana, atjaunošana, nodrošināšana, prieks – šīs lietas jau jums ir iedotas. Tā ir dāvana. Tās nevar tikt atceltas, vai paņemtas nost. Par tām jau bija samaksāts ar Jēzus Kristus Upuri Krustā.

… Ja tu, atrodies konflikta vidū, ja tev ir apsolījums, kas vēl nav īstenojies, vai problēma izskatās neatrisināma, tad tu, it kā, pacelies pāri apstākļiem, un ar to pašu paziņo, ka tu uzticies Dievam, Kurš vienmēr ir labsirdīgs, neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt.

…Kāpēc slimības, iegribas un citi sātana instrumenti pastāvīgi moka cilvēci? Esmu pārliecināts, ka mēs varētu izvairīties no daudz kā tāda, ko redzam šodien, ja mēs būtu vairāk informēti par garīgām cīņām. Kas nepieciešams, lai dziedinātu nedziedināmo, un darītu neiespējamo? Ir jāsaprot garīgā cīņa tādā līmenī, ko mēs vēl neesam piedzīvojuši.

Mēs varam stāvēt problēmas priekšā un nezināt, kur ir atslēga uz tās risinājumu. Taču tas vēl nenozīmē, ka šī problēma nav atrisināma. Mēs varam smelt spēkus pilnā pārliecībā sirdī, ka Dievs vienmēr ir labs, un ka Viņa griba uz dziedināšanos un atjaunošanos nav mainījusies, neatkarīgi no tā, ko MĒS redzam.

… Bieži es dzirdu, kā cilvēki saka: “Man gribētos ticēt, ka Dievs vēl joprojām dziedina cilvēkus, bet mana vecmāmiņa nomira pirms divām nedēļām. Neskatoties uz to, ka mēs lūdzāmies, viņa netika dziedināta”. Vai arī: “Es gribētu ticēt, ka Dievs mani mīl, bet es izgāju cauri šausmīgai nodevībai un piedzīvoju šķiršanos. Ja Dievs mani  mīlētu, tad nepieļautu, lai es tik ļoti ciešu.” Dziļas, pat iesakņojušās pārdzīvotās ciešanas, atdala cilvēku no Dieva tāpēc, ka viņiem ir jautājumi, un nav atbilžu.

Jautājumi atrisināti Dieva Valstībā, bet atbilžu trūkumam nav jāpārrauj, jāgrauj mūsu sirds saikne ar Dievu… iziet cauri grūtībām, nenocietinot sirdi, neizvirzot pretenzijas pret Dievu, tas ievedīs mūs tajā, ko Dievs ir apsolījis.”

Psalmi 23: 4:

 „Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.”

Psalmi 34: 23:

„Tas Kungs izglābj Savu kalpu dvēseli, un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas.”

Pat, ja jūs ejat cauri nāves ielejai, nepametiet savu paļāvību (cerības drosmi) tāpēc, ka jūs tur nepaliksiet. Turpiniet ticēt Dievam. Tie, kas paļaujas, vienmēr uztur saikni ar To, uz Ko viņi paļaujas. Tā ir dzīvības nepieciešamība – paļauties. Tā ir nepieciešamība – būt tuvībā ar Viņu, lai jebkurā brīdī pieņemtu palīdzību un sajustu sevi aizsargātu. Kad mazi bērni meklē aizsardzību pie vecākiem (kad ir bail un sāpīgi), viņi piespiežas pie mammas vai tēta. Viņi cieši apķeras vecākiem ap kaklu un nelaiž vaļā, kamēr nejūtas mierā un drošībā. Mēs nedrīkstam “izslīdēt” no šīs tuvības ar Dievu. Pat, ja jūs nejūtat Viņu blakus. Pat, ja jūs neredzat nekādas izmaiņas ap sevi.

Mums ir jāiemācās dzīvot ticībā, nevis redzamajā.

2. Korintiešiem 4: 18:

„Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs.” 

Stāv rakstīts – mans taisnais no ticības dzīvos (Habakuka 2: 4; Romiešiem 1: 17; Galatiešiem 3: 11; Ebrejiem 10: 38). Mums ir vajadzīgs ticības spēks. Ticība kļūst stiprāka, kad mēs meklējam Tā Kunga vaigu (seju). Kad pavadām laiku Vārdā, atrodamies Vārdā, uzzinām Dievu no Vārda, Viņš atbild mums ar uzmanību. Attiecības ar Dievu ar laiku kļūst ciešākas līdz tādai pakāpei, ka reālā rāmji vienkārši izzūd. Un tad jau vairs nav tik sarežģīti “pārvilkt” ar savu ticību no neesošā uz esošo visus Dieva apsolījumus. Notiek Dieva brīnumi. Jebkurā situācijā mēs nekad nepaliksim sakauti, ja vien ticam Viņa aizsardzībai, ja paļaujamies uz Viņu, un atrodamies tuvās attiecībās ar Viņu.

Ja mūsu attiecības nav pietiekami tuvas, ja mēs vēršamies pie Viņa kā pie Vārda ne tik bieži, tad ticība vājinās. Mēs aizmirstam, kāds Viņš ir. Mēs aizmirstam par Viņa visuvarenību. Un ticības vietā ienāk bailes. Dvēsele zaudē mieru. Cilvēks jūtas bezpalīdzīgs, neaizsargāts laikā, kad Dieva Vārds saka: “Vienmēr meklējiet Manu vaigu”. Un Viņš vienmēr ļauj mums Sevi atrast, lai sniegtu palīdzību īstā laikā. Jo nav cita Dieva, kas spētu izglābt. (sk. Daniēla 3: 29).

Nepametiet paļāvību uz Dzīvo Dievu. Lai ko tas jums maksātu. Lai cik smaga būtu jūsu situācija, lai kā izskatītos diagnoze medicīnas rāmjos… Neapstājieties tuvības ar Visuvarošo Dievu meklējumos. Svētais Gars vienmēr ir ar jums. Nepagurdami meklējiet Viņa straumes. Tur, kur ir Viņš – tur ir dziedinošās, Viņa žēlastības straumes, kas iekļūst cilvēciskajā būtībā, iznīcina nepārejošu audzēju, izdzen visādas slimības no ķermeņa, izdziedina sirdis no rūgtuma un nocietināšanās.

Kad rodas neatrisināmas problēmas – paļaujieties; kad paziņo neārstējamu diagnozi – paļaujieties; kad viss izskatās izpostīts un nepiepildāms – paļaujieties. Tāda paļaušanās noslēdzas ar brīnumiem.

Smita Viglzvorta apgalvojums

Liela ticība – tas ir lielu kauju produkts; lielas liecības – tas ir lielu pārbaudījumu rezultāts; lieli triumfi var atnākt vien pēc lieliem pārdzīvojumiem.

91. Psalms Bībelē satur visus aizsardzības apsolījumus tiem, kas nostājušies Visuaugstākā patvērumā, tiem, kas izvēlējušies Kungu par savu paļāvību visos dzīves apstākļos.

Psalmi 91: 9- 10:

„Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks…”

Un tālāk mēs varam saprast, no kādām nelaimēm Dievs atbrīvo mūs, un pasargā, par atbildi uz mūsu paļāvību.

Ebrejiem 10: 35:

„Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!”

MANA LŪGŠANA: Dārgais Kungs! Esmu izvēlējies Tevi par savu patvērumu un aizsargu. Es lieku uz Tevi visu savu paļāvību. Un zinu, ka netikšu apkaunots. Tu sargā mani no jebkāda ļaunuma visas manas dzīves dienas. Un ejot cauri smagiem apstākļiem, es ticu, ka Tu mani neatstāsi un nepametīsi. Tu izved mani aiz rokas no nāves dzīvībā, no slimības – dziedināšanā (veselībā), no parādiem – uzplaukumā… Paldies, Jēzu! Āmen!