Riks Džoiners
Lielais uzdevums
Vārds nedēļai 45. daļa
2014.gada 45. nedēļa
Mēs jau formātā „Vārds nedēļai” apspriedām, ka draudze vispirms ir aicināta būt par ģimeni, bet tikai pēc tam par organizāciju. Taču mums ir vajadzīga organizācija, jo katra veiksmīgai ģimenei ir organizācija un struktūra.
Visi droši vien ir redzējuši ģimenes, kur bērns valda pār visiem, saceļot histēriju kamēr neizdara tā, kā viņš grib. Tas ir rezultāts tam, ka tēvs un/vai māte nav tie, par ko viņi ir aicināti būt. Ja vadībā ir vakuums, variet būt pārliecināti, ka šo vakuumu aizpildīs dumpinieki, patvaļnieki, pašizvirzītie. Tas izārdīja daudzas ģimenes tāpat kā daudzas draudzes un organizācijas.
Līderība ir vajadzīga jebkurā organizācijā, kas vēlas saglabāt veselumu, augt vai virzīties uz priekšu. Ģimenē acīmredzot līderiem ir jābūt vecākiem. Draudzē līderība nav tik acīmredzama, ja vien tā patiesībā nav draudze, bet franšīze, kas sevi uzskata par draudzi, un tad līderus nozīmē no centrālā biroja. Bet vai tā to darīja Apustuļu Darbu grāmatā, kas ir draudzes veidošanās vēsture? Ir vērts atzīmēt, ka pēc tam, kad Pāvils pieveda cilvēkus pie Tā Kunga un nodibināja draudzi, visbiežāk pagāja mēneši, līdz viņš atgriezās, lai nozīmētu līderus. Viņš deva tiem pietiekoši laika, lai attīstītu koinoniju, pirms apstiprināja ekklesiju. Pa to laiku droši vien varēja atšķirt patiesos līderus.
Katrā patiesā draudzē, kuru ceļ Tas Kungs, Jēzus būs tās Galva. Viņa galvenums izpaudīsies caur tiem, kurus viņš ir aicinājis un svaidījis šim mērķim. Kad Viņš iegāja Jeruzālemē pirms krustā sišanas, Viņš teica: „Jo es jums saku: Jūs mani no šā laika neredzēsiet, tiekams jūs sacīsit: Slavēts, kas nāk tā Kunga vārda!” (skat. Mat. 23:39). Pēc Viņa krustā sišanas mums Viņš ir jāredz tajos, kurus Viņš ir sūtījis, ja vēlamies Viņu redzēt.
Es atpazīšu, ka kāds ir skolotājs no Efeziešu 4 nevis pēc tā, cik viņš ir zinošs vai mutīgs, bet no tā, ka redzu viņā savu Skolotāju Jēzu. Es atpazīšu patiesu ganu no Efeziešu 4. nevis pēc viņa izglītības vai viņa iejūtības, vai gudrajiem padomiem, bet tad, kad redzēšu savu Ganu Jēzu viņā. Tas pats attiecas arī uz Viņa līderiem. Es atpazīšu, vai līderim ir bijusi patiesa iesvētīšana ar roku uzlikšanu, kad redzēšu savu Līderi viņā.
Visvairāk skeptiski ir jāizturas pret tiem, kas pārāk stipri paļaujas uz tituliem, vai pat uz to, kas viņus svētīja ar roku uzlikšanu, uzskatot to par savas oficiālās atzīšanas pamatu. Kristus miesā ir sava vieta pozīcijas izpratnei un atzīšanai, bet tie, kas pārāk spēcīgi pieprasa atzinību, ir tie, kurus Tas Kungs nav sūtījis un ar kuriem ir jābūt sevišķi uzmanīgiem. Ir teikts, ka Īzabele sevi nosauca par pravieti (skat. Atkl. 2: 20).
Diemžēl tagad, lai kur arī tu neskatītos, visur ir apustuļi. Tagad gandrīz visi uzrāda tiesības uz šo titulu. Ja netrāpīsit uz apustuli, tad uz bīskapu vai pravieti noteikti. Šāda neapdomība novedusi pie nopietnas mūsu garīgo dāvanu vērtības zuduma un liek šīs lielās un svarīgās pozīcijas apsmieklā. Tas Kungs slavēja Efezas draudzi, tādēļ, ka: «tu nevari panest ļaunus cilvēkus, un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav un esi atradis tos par melkuļiem» (skat. Atkl.2: 2). Mums vajag patiesu gudrību un Kristus miesā atkal atjaunosies briedums.
Un tomēr vienīgais, lai draudzē būtu patiesa vara, ir iemācīties sekot tiem, kas seko Kristum, paliek Viņā un parāda Viņu. Atpazīt patiesu garīgu līderi var tad, ja mēs redzam mūsu Līderi viņā, un atsakāmies sekot lētiem pakaļdarinājumiem.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
