Riks Džoiners
Lielais uzdevums
Vārds nedēļai 51. daļa
2014.gada 51. nedēļa
Šonedēļ turpināsim apskatīt Rakstu vietas, kur Tas Kungs dod definīcijas, kas ir māceklis, un kas viņam ir jādara.
"Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem.” (Jāņa 15:8)
Mācekļi ne vien nes augļus, viņi atnes daudz augļu. Jēzus ir Dzīvība, un, ja mēs paliekam viņā, tad dzīvība caur mums vairosies.
“Māceklis nav augstāks par savu mācītāju; bet, kad tas ir pilnīgs, tad tas būs kā viņa mācītājs.” (Lūka 6:40)
Mācekļa galvenais mērķis ir kļūt tādam, kā mācītājam; mūsu, kā Kristus mācekļa galvenais mērķis, ir kļūt līdzīgiem Kristum. Mēs visi esam aicināti būt tādi, kā Viņš, darīt darbus, kurus Viņš darīja. Vai šis mērķis ir mūsu acu priekšā katru dienu? Māceklim- jā. Vai var būt svarīgāks mērķis par šo?
“Māceklis nav augstāks par savu mācītāju, nedz kalps par savu kungu. Māceklim pietiek, ja tas top kā viņa mācītājs un kalps kā viņa kungs; ja tie nama kungu saukuši par Belcebulu, tad jo vairāk viņa saimi.?” (Mat. 10: 24- 25)
Šie panti no jauna atgādina, ka māceklim ir jākļūst, kā mācītājam. Un tāpat paskaidro, kas māceklim šī iemesla dēļ būs jāpiedzīvo, ka viņu vajās tāpat kā arī To Kungu.
Evaņģēlijos, ir redzams, ka nav bijis tā, ka Jēzus kaut ko pateiktu vai darītu kādu brīnumu un reliģiozie konservatori tajā pašā laikā Viņu nekritizēja. Daži domā, ka, ja mūsdienu kašķa meklētāji un kritiķi ieraudzītu brīnumu, tad noteikti noticētu. Bet Bībele mums nedod šādu piemēru. Jo spēcīgāki bija Jēzus brīnumi, jo Viņš sastapa nopietnāku opozīciju un apvainojumus. Tas pats notiek šodien ar patiesiem mācekļiem, kas iet pa Viņa ceļu. Un opozīcijai nevajadzētu jums atņemt drosmi, bet drīzāk uzmundrināt, jo mēs darām Tā Kunga darbu. Jo spēcīgāka opozīcija, jo nopietnāks ir darbs, kuru jūs darāt.
Kad Džons Veslijs reiz piedzīvoja trīs dienas bez uzbrukumiem, viņš sāka lūgt un meklēt To Kungu, jo domāja, ka kaut kādā veidā ir novirzījies no ceļa. Dievs atļauj mūsu dzīvē parādīties opozīcijai, lai iztīrītu savus mācekļus, un noskaidrotu tos, kas varētu pretendēt uz to, lai aizstāvētu Tā Kunga godu un Viņa patiesību, bet patiesībā ir mūsdienu farizeji, kas stājas Viņam pretī.
"Ja kāds nāk pie Manis un neienīst (burtiski „neiemīl mazāk”) savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis. Kas nenes savu krustu un neseko Man, tas nevar būt Mans māceklis.” (Lūka 14: 26- 27)
Nepareizs tulkojums liek domā, ka mums ir jāienīst savas ģimenes. Tomēr, tas ir skaidrs paziņojums par to, ka nedrīkst radiniekus mīlēt vairāk nekā To Kungu. Ja tas ir vajadzīgs, mums ir pat jāpieņem izdzīšana no ģimenes, bet nevajag pārtraukt sekot Kristum. Mums ir jābūt gataviem drīzāk atdot savu dzīvību, nekā atkāpties no Viņa patiesības.
Māceklis katru dienu ņem savu krustu. Tas nozīmē, ka mēs katru dienu mirstam visam, kas varētu novirzīt vai aizvest no sekošanas Tam Kungam. Un tas ir patiesās dzīvības ceļš. No kā lai baidās miris cilvēks? Mirušais nebaidās atstumtības, neveiksmes vai apsmieklu. Neviens nevar būt brīvāks par to, kas miris pasaulei.
Ja jūs uzzinātu, ka šodien mirsiet, vai jūsu pēdējās stundas nebūtu veltītas dzīvē pašam svarīgākam? Paņemt katru dienu savu krustu nozīmē katru dienu mirt. Un tam ir jānofokusē dzīve uz galveno, lai mēs varētu dzīvot ar lielu degsmi, nevis otrādi.
“Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.” (Lūka 14: 33)
Vai šī Rakstu vieta nesaka, ka mums viss ir jāatdod, lai kļūtu par mācekļiem? Jā. Mēs esam kalpi un ne īpašnieki. Viss, kas mums pieder, nav mūsējais, bet Viņa Māceklim tam ir jākļūst par realitāti un nevis vienkārši doktrīnu vai apliecinājumu.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
