Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 7. daļa
2015. gada 7. nedēļa
Pirmais solis mūsu skrējienā pretī Dieva aicinājumam Kristū ir noticēt Tā Kunga izpirkšanas upurim pie krusta par mūsu grēkiem un atzīt Viņu par savu Kungu un Glābēju. Kad mēs redzam Jēzu kā Kristu, kuru Dievs ir sūtījis, notiek viens no varenākajiem brīnumiem – mēs saņemam jaunpiedzimšanu.
Piedzimšanu no augšienes droši vien nav iespējams saprast, kamēr to pats nepiedzīvo pie sevis. Tā ir tik radikāla transformācija, it kā tu sāc pilnībā jaunu dzīvi. Viss mūsu dzīvē kļūst jauns, izņemot apstākļus. Mēs varam vēl arvien strādāt tai pašā darbā, būt tajās pašās attiecībās, mums ir tas pats parāds par kredītu. Taču, mēs tik ļoti maināmies, ka skatāmies uz visiem un visu savādāk. Tas ir tik grandiozs brīnums, ka Atklāsmes grāmata mums parāda, ka mēs mūžīgi slavēsim Dieva Jēru, kura izpirkšanas upuris ne tikai samaksāja par mūsu grēkiem, bet arī deva mums satricinoši jaunu sākumu.
Jaunpiedzimšana ir tik brīnišķīga, un ir skaidrs, kādēļ tik daudz cilvēku vēlas uz visu savu atlikušo dzīvi apstāties šajā etapā. Un daudzi tā arī dara. Taču piedzimšana tāpat kā fiziskajā plānā ir tikai sākums mūsu augšanai un veidošanai par to, kam mums ir jābūt. Mums ir jāvirzās uz briedumu.
Iespējams, ka pats lielākais šķērslis jaunajiem ticīgajiem ceļā uz māceklību ir viņu attiecības. Varbūt mēs arī esam piedzimuši no augšienes, bet tuviniekiem, kas to nav pārdzīvojuši, būs grūti saprast šo stāvokli. Viņiem būs grūti sadzīvot ar mums, kas esam izmainījušies. Ļoti bieži šie cilvēki izdarīs visu, ko varēs, lai traucētu mums mainīties.
Bet patiesībā, tas stimulē tos, kas piedalīsies skrējienā, jo tādēļ ir nepieciešams atmest bailes cilvēku priekšā, vai tendenci censties attaisnot cilvēku cerības. Tas mums palīdzēs katru dienu pieaugt ticībā un vairāk nodoties Dievam. Tomēr, tikai nedaudzi patiesi virzās pa šo ceļu, un tādēļ nekad pa īstam nekļūst mācekļi atbilstoši Dieva definīcijai.
Protams, jaunpiedzimšanā un uzticībai krusta izpirkšanai un salīdzināšanai ir milzīgas priekšrocības. Un lai gan daudzi var nekad nesasniegt atbilstību Dieva mācekļa definīcijai, viņiem vienalga ir iespējas augt garīgi un morāli līdz noteiktam līmenim. Viņi var dzīvot tādu dzīvi, kas kopumā atnes slavu Tam Kungam, un tāpat atnes labumu un laimi viņu ģimenēm, kaimiņiem un draugiem. Daudzi no šādiem cilvēkiem patiesi ir zemes sāls.
Tā kā pozīcijas un balvas debesīs ir acīmredzamas, tad kādu vietu visā tajā ieņem tas, kurš bija piedzimis no augšienes, bet tā arī nekļuva par patiesu mācekli? Daudzi baznīcas vēsturē, kas sev uzdeva šo jautājumu, domāja, ka šie ļaudis augšām celsies uz zemes, lai kļūtu par daļu zemes atjaunošanā, lai tā kļūtu par paradīzi, kāda tā bija sākotnēji radīta, kam būs sava vieta atbilstoši daudziem Bībeles pravietojumiem. Kāds taču atradīsies uz zemes, un varbūt tie būs tie, kas augšām celsies, lai dzīvotu mūžīgi, bet dzīvotu zemes dzīvi. Taču, nodarbojoties ar minēšanu, veidojot pieņēmumus, mums ir jābūt uzmanīgiem, lai to visu nenovestu pie loģiskiem spriedumiem, ko Dievs ir atklājis tikai daļēji. Mēs uzzināsim atbildes uz tādiem jautājumiem, kad tas mums būs vajadzīgs.
Taču, mēs varam būt pārliecināti, ka ir augstākais aicinājums, «labāka augšāmcelšanās», kas ir milzīgākā iespēja, milzīgākā balva, kuru var sasniegt. Tā ir pērle – tāds dārgums, lai to iegūtu nav žēl pārdot visu, kas mums pieder. Tas ir tā vērts.
Ja mēs piedzīvosim neveiksmi, un nesasniegsim galējo augstāko aicinājumu, tad cik tālu mēs aiziesim mēģinājumos sasniegt Kristu? Nāk diena, kad burtiski visi ticīgie to ieraudzīs un uzsāks savu skrējienu, Tādēļ labāk ir jau sākt tagad. Vai mūsu muguru izraibinās to pēdu nospiedumi, kuri mūs ir apdzinuši? Un, kas ir vēl svarīgāks, Tas Kungs ir cienīgs, lai Viņa sekotāji tā viņam veltītu savas dzīves.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
