Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 29. daļa
Pagājušajā nedēļā mēs sākām runāt par to, kā mēs varam vērtēt pēc ārienes, un šāds vērtējums var būt kļūdains. Es dalījos ar pravietisko pārdzīvojumu, kas man bija daudzus gadus atpakaļ, kur man parādīja Dieva cilvēku, kas bija paveicis daudz darbus priekš Tā Kunga. Tāpat man parādīja bezpajumtnieku, kas gāja pa ielu. Viņa vārds bija Andželo. Viņa ceļā gadījās kaķēns, un viņš to rupji nogrūda malā. Tas Kungs pēc tam man pajautāja, ar kuru no šiem cilvēkiem Viņš bija vairāk apmierināts. Es, protams, domāju, ka runa būs par puisi, kas darīja darbus priekš Viņa. Taču Tas Kungs atbildēja, ka Viņš bija vairāk apmierināts par Andželo, jo viņš izlietoja visu sev doto žēlastību, lai sevi atturētu un kaķēnu vienkārši pagrūstu. Bet cilvēks, kas tik daudz bija darbojies Tam Kungam, izlietoja tikai daļu no viņam dotās žēlastības.
Šis princips, kad cilvēki var pielikt maksimālas pūles, lai izlietotu visu viņiem doto žēlastību, var būt svarīgs, kad mēs vērtējam citus cilvēkus un viņu rīcību. No otras puses, ja lietojam nepareizi šo principu, varam iekrist maldos. Piemēram, iedomājieties, ka Andželo bija uzticēta vairāk žēlastības nekā otram puisim un tas otrais izlietoja visu sev doto žēlastību? Būtībā mums nav jāvērtē pēc ārējā, virspusēji.
Dosim citu piemēru. Farizeji bija visniknākie Tā Kunga ienaidnieki, kad Viņš atnāca uz zemes. Un tomēr Tas Kungs lūdza Tēvu piedot tiem, kas Viņu sita krustā, jo tie nezina, ko dara. Iedomājaties, ka farizejiem nebija dots pārvarēt stingro reliģisko sistēmu, kurā viņi bija audzināti, tādēļ Tas Kungs gribēja viņiem piedot. Un iedomājieties, ka viņiem tomēr bija dota žēlastība, lai izietu no sistēmas robežām, bet viņi izdarīja izvēli par labu tam, lai nestaigātu šajā žēlastībā, kas viņiem tika dota, bet vienalga Dieva mīlestība ir tik liela, ka Viņš gribēja tiem piedot neskatoties ne uz ko.
Mēs esam aicināti tiesāt rīcību un uzvedību, bet ne vienmēr motīvus. Es personīgi domāju, ka mēs varam iekāpt ļoti bīstamā teritorijā, ja domājam, ka mums ir pietiekoši gudrības un izšķiršanas spēju, lai spriestu par citu cilvēku motīviem, ja nav skaidri pierādījumi šiem motīviem, bet balstoties vienkārši uz minējumiem un pieņēmumiem. Šī iemesla dēļ mums ir jāatceras, ka mūsu cīņa nav pret miesu un asinīm, mēs cīnāmies pret grēku, cenšoties atbrīvot visus cilvēkus no tā ķetnām neatkarīgi no tā, vai mēs uzskatām viņus par šīs žēlastības cienīgiem vai nē.
Tiesas dienā daudz kas nostāsies savās vietās, kad visas sirdis būs atvērtas. Bet es vēl neesmu sastapis nevienu pat no pašu garīgāko cilvēku vidus, kas uzskatītu sevi par spējīgu precīzi spriest par cilvēku motīviem un sirdīm. Tie, ka uzskatīja, ka viņiem ir pietiekoši gudrības un izšķiršanas, lai to darītu, izrādījās vērsti uz stingrību, kas parādīja pārējiem maz žēlastības, bet tas ir pretrunā ar to ceļu, pa kuru gāja Jēzus.
Mums ir teikts, ka mēs pļausim, ko esam sējuši un tādēļ, ja mēs gribam saņemt žēlastību, tad tā ir jāsēj ikreiz, kad mums ir uz to dota izdevība. Ja vēlamies saņemt žēlastību, tad tā katru reizi ir jāsēj. Patiesībā, Dieva žēlastība tiek parādīta tad, kad mēs patiesā nožēlā apzināmies kļūdas, tās nosaucot par grēkiem (kādas tās arī ir), atzīstam tās un vainu par tām nenoveļam uz kādu citu.
Tas Kungs nepiedod, kad mēs atvainojamies un atrodam sev attaisnojumu. Viņš piedod grēku, kuru esam nožēlojuši. Šī iemesla dēļ par grēku ir jārunā atklāti un tieši. Lai sagatavotu ceļu Tam Kungam, vajadzēja sludināt grēku nožēlu, un mums, lai saņemtu no Viņa glābšanu, ir nepieciešams nožēlot grēkus. Mums ir stingri jāstājas pretī tam, ko Dieva Vārds skaidri nosauc par grēku, bet motīvus un iemeslus, kas stāv aiz grēka, nevajag tiesāt. Visā mēs stāvam pretī grēkam tā dēļ, lai saistītajiem palīdzētu no sevis nosviest važas.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
