Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 38. daļa
Daži no pašiem ietekmīgākajiem cilvēkiem, kas kādreiz ir dzīvojuši uz zemes, dzīvos pašreizējā laikmeta beigās. Daudzi no viņiem dzīvo tagad un gatavojas savam mērķim. 45 gadu laikā man tika parādīts, kā tautas tiks satricinātas, un kā tiek sagatavots ceļš Tā Kunga atnākšanai. Tie ir tie, par kuriem pravietoja Enoks. Dažiem cilvēkiem būs neredzēts dziļums un skatījums. Citi tieši pretēji ar zemu izglītības līmeni un atziņas dziļumu, bet lielu ticību un drosmi. Viena no pazīmēm, kas viņus visus raksturos ir tā, ka viņi visi būs dažādi. Viņiem Debesis būs lielāka realitāte nekā zeme.
Tas, kas atšķir lielus praviešus no maziem, nav vienkārši viņu pravietojumu garums. Tas ir vēstures un kārtējo notikumu izpratnes dziļums. Daudzi domā, ka viņu lielās zināšanas ir tiem dotas pārdabiski. Dažos gadījumos tas tā, protams, ir, bet visdrīzāk ne tik lielā mērā, kā daudzi iedomājas. Darbojoties tajā, ko mēs saucam par „dabīgo”, var iegūt tikpat daudz no Dieva, kā pārdabiski. Mēs to redzam pašu praviešu dzīvēs. Daniels, viens no lielākajiem visu laiku praviešiem, daudz ieguva studējot savu priekšgājēju, tādu kā Jeremija, darbus. Par Danielu un viņa draugiem ir teikts, ka viņiem piemita gudrība, zināšanas un sapratne visās lietās. Tā arī bija varena platforma viņu pravietiskajai dzīvei un redzējumiem.
Apustulis Pāvils bija cilvēks ar tādām zināšanām, ka Agripa viņam teica, ka viņš ir traks no lielajām zināšanām (skat. Ap.d.. 26). Izskatās, ka citi apustuļi nebija tik izglītoti. Katram vienam no mums ir sava daļa, un Radītājs, kas tik ļoti mīl dažādību, ka veido katru sniegpārsliņu unikālu, mūs radīja dažādus. Tā ir svarīga pazīme tam, kas mums ir jāredz, kad studējam ievērojamo cilvēku dzīves – visi viņi bija dažādi. Neviens no viņiem nebija kopija. Mēs neesam aicināti būt kopijas.
Nākošajās nedēļās es pastāstīšu daudzus ekstraordinārus notikumus no kristiešu dzīvēm no pirmā gadsimta līdz mūsu dienām. Viena no lietām, kuru mēs sasniegsim, skatoties uz viņiem, ir tā, ka no dažādības veidojas kopēja aina, vismaz sāk veidoties. Kā mums ir teikts 1.Korintiešu 13, mēs redzam un zinām pa daļai. Lai iegūtu kopēju ainu, mums ir jāsaliek dažādas daļas kopā. Mēs to mācāmies no vēstures, lai saņemtu skaidrāku perspektīvi mūsu pašu dzīvēm un laikam. Mēs gribam ieraudzīt, kā dažādas lietas viena otru papildina.
Viena pēdējā piezīme par mācību stundām, kuras mēs ieguvām no vēstures, ir nopietna un bieži mānīga pozīcija; ņemt daļēju informāciju par cilvēku vai notikumiem un izdarīt lielus un galējus secinājumus. Mēs varam kaut ko padzirdēt par kādu un domāt, ka „mēs kādu pazīstam tāpat kā viņš”. Nē, mēs nepazīstam. Cilvēki ir dažādi. Tas pats raksturojums vai notikums, kas kādam deva noteiktu efektu, var pilnībā atšķirties attiecībā pret citu cilvēku. Mēs to varam redzēt no vēstures. Lai iegūtu maksimālu ieguvumu no jebkādām zināšanām, ir jāpaliek pazemīgiem. Tas nozīmē stāvokli, kad pieņem mācību un izpratni, ka mēs redzam tikai daļēji.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
