Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 39. daļa
Šajā nedēļā mēs turpināsim apskatīt dažu ievērojamu kristiešu dzīvi.
Brālis Lorenss
Brālis Lorenss, dzimis Nikolass Hermans, piedzima 1614. gadā Lorēnas apvidū Francijā. Jaunībā nabadzība viņu piespieda iet armijā un cīnīties Trīsdesmitgadu karā. Reiz ziemā, vērojot kailu koku, viņam bija brīnišķīgs sarunas piedzīvojums, kura rezultātā viņš pieversās ticībai. Viņš sajutās miris, līdzīgi kā tas koks, bet viņš turējās pie cerības, ka Dievam ir dzīve priekš viņa. Kamēr viņš to pārdomāja, viņa dvēseli piepildīja atziņa par Dieva uzticību un mīlestību. Pēc viņa vārdiem, šis pārdzīvojums deva viņam pārdabīgu skaidrību dabīgajā.
Karā viņu ievainoja un pēc tam viņš atrada kambarsulaiņa vietu. Vēlāk viņš kļuva par mūku Parīzē baskāju Karmelītu ordenī, pieņemot vārdu „Augšāmcelšanās Lorenss”. Viņam nebija atbilstošas izglītības, lai ieņemtu augstu amatu, un viņš dzīves lielāko daļu pavadīja ordeņa sienās, nodarbojoties ar visparastāko darbu, strādājot virtuvē un labojot sandales.
Tā laika reliģiskajās aprindās pārsvarā bija pārliecība, ka ir nepieciešams ciest un strādāt pie formulām, lai izpatiktu Dievam un atrastu Viņa žēlastību. Tieši tas pašā sākumā Lorensu mudināja pievienoties klosterim. Viņš sajuta, ka ir jācieš par savām kļūdām. Taču ar laiku viņa „pārdabiskā skaidrība” noveda viņu līdz vienkāršai pielūgsmei visā, ko vien viņš darīja, pat visikdienišķākajās nodarbēs. Un rezultāts bija viena no visizcilākajām dzīvēm mierā un priekā, kas mums ir apsolīts Dieva Valstībā.
Lorenss pats atzina, ka viņam bija vajadzīgi gari gadi, kad viņš bija centīgi veltījies smagai un nogurdinošai kalpošanai. Un tomēr viņa patstāvība un pacietība tika atalgota. Pamazām viņš sāka piedzīvot Viņa klātbūtni un ieraudzīt Tā Kunga slavu visos savos darbos un ikdienas nodarbībās. Savas zemās pozīcijas dēļ viņš bija pakļauts katorgas darbam, bet parunājot ar viņu varēja saprast, ka viņš ir laimīgāks par pašu karali. Tādā veidā viņš uztvēra jebkuru darbu, izturoties pret to kā pret svētdarbību, veicot šo darbu it kā Tam Kungam.
Brālis Lorenss kļuva tik pazīstams pateicoties savam absolūtajam mieram un priekam, ka visu kārtu cilvēki sāka nākt pie viņa, meklējot garīgo vadību. Gudrība, kas no viņa nāca sarunājoties ar cilvēkiem un vēstulēs, kļuva par pamatu grāmatai „Dieva klātbūtnes prakse”. Viņa abats Džozefs de Bjufords sastādīja šo grāmatu no Lorenca vēstulēm un atmiņām par sarunām ar viņu jau pēc tam, kad 1691.gadā viņš nomira. Tā kļuva populāra gan katoļu, gan protestantu vidū, ietekmējot tādus spīdekļus kā Džonu Vesliju un A.Tozeru.
Daži brāļa Lorenca izteicieni
«Man darba laiks ne ar ko neatšķiras no lūgšanu laika; un virtuves troksnī un drūzmā, kur vairāki cilvēki vienlaicīgi prasa dažādas lietas, es pārdzīvoju Dievu ne mazākā mērā, kā tad, kad stāvu uz ceļiem, piedaloties Svētajā Vakarēdienā.»
«Vienīgais draudzes ceļš uz pilnību Kristū ir ticība».
«Cilvēkam, kuram ir cerība, ir daudz kas iespējams. Bet cilvēkam, kam ir ticība, ir iespējams vēl vairāk. Bet tam, kam ir mīlestība, iespējams vēl vairāk. Bet cilvēkam, kam ir visas trīs, nav nekas neiespējams».
«Sausuma laikā mums ir jāmācās uzticamība. Tieši sausvēja laikā Dievs pakļauj pārbaudei mūsu mīlestību pret Viņu. Mums vajadzētu izmantot šāda laika priekšrocības, lai praktizētu savu nelokāmību un pakļāvību Viņam».
«Mūsu attīrīšanās nav tik ļoti atkarīga no darbības veida nomaiņas, kā no tā, lai darītu kaut ko Dievam, nevis sev».
«To Kungu ietekmē ne tik daudz mūsu darbības apmēri, kā mīlestība, ar kādu mēs to izpildām».
«Lai būtu pārliecināti, ka mēs pildām Dieva gribu, mums ir jāattīsta ticību, cerību un mīlestību».
Brālis Lorencs mācīja, ka pastāvīga Dieva klātbūtnes apziņa ir nepieciešama, lai izveidotu ieradumu pastāvīgi sarunāties ar Viņu. Viņš lūdza palīdzību katru reizi, kad tā viņam bija nepieciešama, un pēc pieredzas zināja, ka Dievs vienmēr izrādījās spējīgs viņam šo palīdzību sniegt. Brāļa Lorenca garīgās dzīves pamatā bija ticība, kas viņam atklāja Kristus paaugstināto stāvokli.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova.
No krievu valodas tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
