Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 50. daļa
Jans Amoss Komenskis (Jan Amos Komensky)
(1592-1671)
Jans Amoss Komenskis ir ierindojams to personu pirmajā pieciniekā, kas visvairāk ir ietekmējušas mūsdienu pasauli. Daži pat apgalvo, ka viņam ir jābūt pirmajam šajā sarakstā. Komenskis, kuru uzskata par mūsdienu izglītības tēvu, bija pirmais, kurš efektīgi atbalstīja visu bērnu izglītību, ne tikai aristokrātu bērnu. Ar šo vīziju viņš nodibināja skolu un izglītības filozofiju, kas kļuva par pamatu mūsdienu izglītībai.
Neraugoties uz to, ka izglītība ļoti gājusi uz priekšu, tikai dažas skolas var lepoties ar tādas efektivitātes un teicamu sekmju sasniegumiem, kā Komenska skola. Iemesls ir tas, ka daudzi pedagogi un izglītības sistēmas ir aizgājušas no Komenska izglītības filozofijas pamatelementiem. Mūsdienās tie dara pretējo tam, uz ko viņa vīzijā vajadzēja būt uzceltai izglītībai. Un tā, kāda ir viņa filozofijas būtība?
Komenskis bija dedzīgs kristietis un husīts (Jana Husa mācības sekotājs. Viņš tiek uzskatīts par Morāvijas brāļu bīskapu. Red. Piezīme). Viņa izglītības filozofijas būtība bija tā, ka visu zināšanu centrs ir Kristus, jo «Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā» (Skat. Kol. 1:16-17). Komenskis sevi veltīja tam, lai audzinātu spēcīgus kristiešus, lai sagatavotu paaudzi, kas piepildīs Lielo Uzdevumu.
Un tomēr, ja kāds pilnīgi izslēgtu Komenska izglītības filozofijas garīgos aspektus, bet atstātu pārējās būtiskās lietas, tad izglītības efektivitātē vienalga varētu novērot radikālu sekmības pieaugumu. Jans Amoss Komenskis, iespējams, bija pirmais mūsdienu pedagogs teorētiķis, bet viņš tāpat bija savā jomā patiess ģēnijs. Vājāki prāti, kas mēģināja uzlabot viņa sistēmu, tikai pavājināja patiesas izglītības sistēmu. Ja atgrieztu tikai izglītības praktiskos principus, par kuriem viņš mācīja, tad tajā izglītības sistēmā, kuru mēs šodien pazīstam, notiktu revolūcija. Vēl jo vairāk, ja pievienotu Kristocentrisma principus, tad izglītības efektivitāte izaugtu ģeometriskā progresijā, atbrīvojot gaismu, par kuru kristieši ir aicināti būt.
Komenskis sevi uzskatīja par mācītāju un skolotāju, patiesu misionāru, jo zināja savu misiju, paliekot tai uzticīgs. Viņa misijai bija tāds cēls mērķis – ietekmēt no savas mazās platformas visu pasauli, esot mazas vajāto bēgļu draudzes mācītājs. Tāpat kā citas lielo apustuļu balsis Komenskis atstāja vēsturē lieliskas pēdas visiem, kas dzīvo pēc viņa.
Būtība bija Komenska vīzijā un viņa spējā to izteikt vārdos. Viņa palīdzību meklēja gan Zviedrijas karalis, gan Osmaņu impērijas sultāns. Lielais dzejnieks Miltons viņu atveda uz Londonu, lai Komenskis palīdzētu viņam nodibināt koledžu, un tāpat ir pierādījumi, ka viņš bija aicināts kļūt par pirmo nesen atvērtās Harvardas Universitātes rektoru amerikāņu kolonijās.
Komenskis palīdzēja Miltonam atvērt koledžu Londonā, bet viņu darbu apstādināja tādēļ, ka Lielbritānijā sākās pilsoņu karš. Osmāņu sultānam Komenskis paskaidroja, ka viņš ir kristietis, un viņa izglītība ir veltīta tam, lai pievestu visus studentus pie Kristus. Bet sultāns vienalga vēlējās, lai viņš atbrauktu. Taču Komenskis atteica gan sultāna, gan Harvardas ielūgumus, jo nevarēja pamest savu draudzi vajāšanu laikā. Bet Zviedrijā gan viņš varēja reorganizēt tautas izglītības sistēmu.
Komenskis ticēja, ka baznīca, nevis valdība nes izglītības mantiju. Tā kā izglītība ir izglītošana, viņš saskatīja izglītībā galveno ceļu kā draudze var būt pasaules gaisma. Viņš centās sagatavot paaudzi, kas izpildīs Lielo Uzdevumu – darot par mācekļiem visas tautas. Viņš saredzēja baznīcā galveno skolu, kas noved pie galvenajām zināšanām –Radītāja iepazīšanu. Tādēļ viņš saskatīja skolās draudzi, kas tomēr pulcējas darba dienās.
Komenski kā teologu Džordžs Edvins apraksta kā «mistiķi, kas tic pravietojumiem, sapņiem un atklāsmēm». Viens no pravietojumiem, kuram Komenskis sevi veltīja, bija Jana Husa pravietojums, kad viņu sadedzināja. Huss teica, ka viņa vēsts būs sēkla, kas iekritīs zemē un mirs, bet no jauna uzdīgs un nesīs daudz augļus. Bet Komenskis paziņoja, ka viņam ir atklāsme par to, ka sēkla, par kuru runāja Huss, uzdīgs pēc simts gadiem (pēc tam, kad viņš, Komenskis saņēma šo atklāsmi). Tas bija pārsteidzošs vārds, jo ne daudzus var iedvesmot kāds notikums, kurš norisināsies tikai pēc simts gadiem, bet Komenskim viss apgriezās otrādi: tas aizdedzināja viņa vīziju par izglītību vēl vairāk, lai gatavotu paaudzi, kas ieraudzīs šīs sēklas atdzimšanu.
Gandrīz tieši pēc simts gadiem, Husa mācības sēkla atkal uzdīga, kad grāfs Nikolajs Ludvigs fon Cincendorfs Drēzdenes bibliotēkā nejauši uzdūrās Komenska pierakstiem. Tas noveda līdz «Morāvijas vasarsvētkiem» Cincendorfa vārdā. Šis notikums lika pamatu mūsdienu misijām, un vienai no pašām ietekmīgākajām Dieva kustībām no pirmā gadsimta laikiem.
Komenskis mīlēja Dievu, un viņu interesēja tā garīgais aspekts, kā Viņš uzrunā Savu tautu sapņos, redzējumos un atklāsmēs. Viņš tāpat mīlēja Dieva radību un veids, kā Viņš runāja caur tо. Viņš nosauca dabu par otru Dieva grāmatu, ar to atspoguļojot to, ko teica apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem par Dieva radību
Komenskis tāpat attīstīja ilustrāciju lietošanu grāmatās, un arī mīlēja un attīstīja zinātnes, ticot, ka patiesa zinātne ved pie Radītāja.
Komenskis bija viens no tiem, kas visvairāk no lielajām vēsturiskajām personībām bija līdzīgs Kristum, sevišķi tajā jomā, kas attiecas uz pacietību – problēmā, kur mums visiem vēl ir grūtības. Kad Trīsdesmit gadu karā nogalināja viņa mīļoto sievu un bērnu, viņš teica, ka Tēvs ir ļāvis tam notikt, lai viņš varētu saprast, cik Viņam bija grūti ļaut Savam Dēlam iet uz krustu. Kad tika iznīcinātas viņa grāmatas un manuskripti, viņš atzīmēja, ka Tēvam ir labāk zināms, ka tad, kad viņš tās uzrakstīs no jauna, viņam izdosies vēl labāk. Viņš nopublicēja apmēram divsimt grāmatas.
Komenskis bija skolotājs visai pasaulei. Viņš padarīja mācības par cilvēka pašu augstāko mērķi. Mēs varam viņam pateikties par to, ka izglītība tagad ir kļuvusi par cilvēka pamattiesībām, bet viņš tāpat atstāja vīziju draudzei. Lai kļūtu par pasaules gaismu, draudzei ir jākļūst par skolu, kas ir aicināta par to būt, vedot pasauli pie patiesu zināšanu Vienīgā Avota.
Viņa vīzijas būtība – atklāt Kristu un piepildīt Lielo Uzdevumu – vēl arvien nav sasniegta. Varbūt tagad ir tas laiks, kad šai sēklai ir jāuzdīgst?
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova
No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
