Riks Džoiners
Kristieša brīnišķīgā dzīve
Vārds nedēļai 51. daļa
Grāfs Ludvigs fon Cincendorfs (Nikolaus Ludwig von Zinzendorf)
(1700 – 1760)
Vēsturnieki sauca grāfu Cincendorfu par «bagātu jaunu valdnieku, kurš pateica jā». Piedzimis bagātā ģimenē, kas atradās varas pozīcijā, viņš bija vienā no Eiropas vislielākajiem karaliskajiem galmiem. Un tomēr uzskatīja pašu mazāko draudžu mācītājus par svarīgākām figūrām, jo viņi nodarbojās ar mūžības jautājumiem. Šī iemesla dēļ viņa augstākā vīzija bija kļūt par mācītāju.
Jaunais grāfs beigu beigās atstāja savus pienākumus galmā, lai kļūtu par nelielas bēgļu grupiņas līderi. Neskatoties uz to, ka neviens galminieks nekad neko tādu nebija darījis, Cincendorfs bija nelokāms. Viņš karsti mīlēja To Kungu un visu, kas ir saistīts ar To, un viņu maz uztrauca pasaulīgās lietas.
Likās, ka viņš ir aizgājis ne pa to ceļu, ja gribēja ietekmēt visu pasauli, bet Cincendorfs un viņa saujiņa bēgļu pasauli ietekmēja tā, kā retais to varēja. Viņi lika pamatus mūsdienu misijas kustībai, kas aizskāra visas tautas. Pēc daudziem gadiem, kad lielo baptistu misionāru Viljamu Keriju nosauca par «mūsdienu misijas tēvu», viņš protestēja, norādot uz Cincendorfu, kurš pēc viņa vārdiem vairāk ir pelnījis šo titulu.
Cincendorfa sirds tiecās pēc Tā Kunga jau no agras bērnības. Ir vērts pieminēt vienu epizodi no viņa lūgšanu dzīves, kad viņam bija astoņi gadi. Zviedru karavīri, kas iebruka Ziemeļvācijā, ielauzās viņa mājās, kur jaunais grāfs lūdza. Taču viņi no zēna sajuta tādu varenu Tā Kunga tuvumu, ka uzmanīgi aizgāja. Pēc daudziem gadiem viņa veltīšanās lūgšana varēs aizdedzināt diennakts lūgšanu sapulces (lūgšanu ķēdes, red. piezīme), kas ilga simts gadus. Vēsturē pati varenākā lūgšanu sapulce.
Mūsdienu misijas kustība sākās, kad grāfs Cincendorfs Drēzdenes bibliotēkā uzgāja Jana Amosa Komenska rakstus. Viņš tikko bija pavadījis kādu laiku, lai atrisinātu strīdus starp Morāvijas bēgļiem, kuriem viņš bija devis naktsmājas savā īpašumā. Lai izvairītos no tālākiem strīdiem, viņš iedibināja raudzes pamatnoteikumus. Un viņu šokēja tas fakts, ka pirms simts gadiem Komenskis ieviesa tieši tādus pašus noteikumus starp bēgļiem no tā paša Morāvijas apgabala.
Tas piesaistīja grāfa uzmanību. Un pēc tam viņš izlasīja Jana Husa pravietojumu par to, ka reformācijas sēkla kritīs zemē un nomirs, lai no jauna atdzimtu un nestu daudz augļu. Komenskis rakstīja, ka tas notiks pēc simts gadiem. Bet Cincendorfu fascinēja tas, ka viņš to lasīja tieši pēc simts gadiem pēc tam, kad Komenskis par to uzrakstīja. Viņa sirdī iedegās uguns. Viņš steidzīgi brauca atpakaļ, lai ar to padalītos ar bēgļiem.
Maz kas tā var aizdedzināt cilvēku, kā sava aicinājuma redzējums Dieva plānā. Bēgļus tā ietekmēja Cincendorfa vārdi, ka sajūtot to, uz ko viņi ir iepriekš nolemti, tika aizskalotas visas viņu atšķirības un strīdi. Tas noveda pie visas draudzes lūgšanu sapulces, kur Svētais Gars nonāca pār viņiem kā Vasarsvētku dienā Apustuļu darbos. Viņiem tika dotas uguns mēles, lai sludinātu evaņģēliju, un tādā veidā sākās viena no lielākajām Dieva kustībām kopš pirmo apustuļu laikiem.
Cincendorfam tāpat patika mūzika un pielūgsme. Viņš uzrakstīja lielu daudzumu varenu garīgu dziesmu, un mūsdienās ir grūti atrast dziesmu grāmatu, kurās nebūtu ietverta virkne viņa dziesmu. Trīskārši savīta pielūgsmes, lūgšanu un misijas virve izveidoja ļoti stipru trosi un atraisīja kustību, kas tik spēcīgi ietekmēja baznīcu un tautas.
Kad Džons Veslijs bija apmeklējis Cincendorfa īpašumus, kur tas viss notika, viņš rakstīja, ka tas bija ļoti tuvu Jaunajai Jeruzālemei. Veslijs un Džordžs Vaitfilds, kurus morāvieši ietekmēja tik pat spēcīgi, bija divas kvēlojošas pagales, kas aizdedzināja pirmo Lielo Atmodu Apvienotajā karalistē un Amerikas kolonijās.
Grāfs Cincendorfs sāka ar spēku un arī pabeidza labi. Saskaņā ar dažām liecībām viņš iztērēja savu iespaidīgo īpašumu evaņģēlija izplatīšanai. Un kas ir vēl svarīgāk, viņš izlietoja savu dzīvi kalpojot Glābējam. Rezultātā daudzi un daudzi cilvēki saņēma Viņa glābšanu. Tā kustība, kas aizdegās ar viņa palīdzību, iespējams, izdarīja vairāk, kā jebkas, lai sagatavotu ceļu Tā Kunga atnākšanai. Mūsdienās Cincendorfs daudziem ir piemērs tam, ko katrs var sasniegt, ja ar pilnu apņēmību sevi veltī sekošanai Ķēniņam. Viņa darbs dzīvo šodien, bet sēkla, kuru viņš palīdzēja izaudzināt, turpina augt un nes daudz augļus
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova
No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
