Riks Džoiners
Vārds nedēļai
2016. gada 7. nedēļa
Mēs turpinām savas studijas no Atklāsmes grāmatas 1: 5- 6:
«un no Jēzus Kristus, kas ir uzticīgais liecinieks, mirušo pirmdzimtais, zemes ķēniņu valdnieks. Viņam, kas mūs mīlējis, kas mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un kas mūs darījis par ķēniņiem, par priesteriem Dievam, Savam Tēvam, Viņam lai ir slava un vara mūžu mūžos! Āmen!».
Visā šajā atklāsmē Jēzus tiek aprakstīts kā «Jērs», kas nozīmē, ka tas būs Viņa galvenais tituls mūžīgi. Viņš ir ķēniņu Ķēniņš, augstāks par visām varām un valdniekiem, bet pilnīgi saprotami, ka viņa pats augstākais tituls ir „Dieva Jērs”. Viņa upuris mūsu izpirkšanai ir vislielākā Dieva atklāsme. Tas būs radības apbrīnai visu mūžību.
Saistībā ar Dieva mīlestību, kas mūs ir izpirkusi, Viņš mūs ir padarījis par «ķēniņiem un priesteriem». Šeit ir teikts, ka viņa tauta ir aicināta gan pilsoniskai, gan garīgai varai. Jēzū ir Ķēniņa vara, Dāvida tronis, kas savienots ar priesterību, tāpat kā Jēzus ir ķēniņu Ķēniņš un Augstais priesteris. Viņa miesas daļas uz zemes tādā pat veidā aicinātas garīgajai un administratīvajai varai.
Kristū nav sadalījuma starp baznīcu un valsti, bet ir starpība starp šī laika pilsonisko varu un Dieva Valstību. Daži tulkojumi rāda, ka Jēzus teica, ka Viņa valstība «nav no šīs pasaules», bet Viņš burtiski teica, ka tā nav no šī «laikmeta» - Viņa pilsoniskā vara nav līdzīga tai varai, kuru praktizē šajā laikmetā. Kristus vara ir augstāka par jebkuru varu un pārvaldi šajā laikmetā un nākamajā laikmetā (laikmetos).
Šis priekšmets prasa lielākus pētījumus, nekā mums šeit ir vietas, bet mēs esam aicināti ietekmēt visu kā sāls un gaisma. Mēs to darām, lietojot Jēzus vārda varu, bet mums nav visas Viņa varas, Viņa valstības pilnības, kamēr neatnāks Ķēniņš. Līdz tam laikam mēs gatavojam Viņam ceļu saskaņā ar Jesajas 40.
Baznīcas vēsturē ir daudz piemēru tam, kā baznīca nepareizi lieto garīgo un pilsonisko varu, bet tas tika pravietots Atklāsmes grāmatā. Redzot, kā tas tika pareģots un kā tas piepildās, mēs varam saprast, kā «grēka cilvēks» ieies Dieva templī, pasludinot sevi par Dievu un uzurpējot Kristus vietu. Caur to mēs varam saprast, ka antikrists būs ne vienkārši pret Kristu, bet meklēs kļūt par Viņa aizstājēju - viltojumu. Mēs varam redzēt, ka tas balstās nepareizā varas lietošanā.
Tādā veidā, «grēka cilvēks», «cilvēka grēka» pēdējā atklāsme, ir nobriedušā grēka būtība kritušajā cilvēkā. Tā ir atklāsme par to, kādi mēs visi kļūtu bez Kristus, padarot to par vienu no lielākajām atklāsmēm par Dieva neizmērojamo žēlastību. Tas tāpat parāda, cik stipri mums ir vajadzīga žēlastība, kas ir tikai Kristū.
Katra cilvēcīgā problēma ir domāšanas rezultāts, ka pār šo pasauli var valdīt bez Dieva. Atbilde ir, lai mēs atzīstam, ka mums ir vajadzīgs Dievs un ir jāatgriežas pie Viņa. Grēka cilvēks beigās var pakalpot labākajam, parādot cik stipri mums ir vajadzīgs Kristus un Viņa valstības atnākšana, lai Viņa prāts notiktu virs zemes kā debesīs.
Nu protams, mēs gribam šo atklāsmi pielietot mūsu personīgajai dzīvei un draudzei. Darot to, katrs no mums palīdz sagatavot ceļu Ķēniņam, kurš nāk.
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova
No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
