Riks Džoiners
Vārds nedēļai
2016. gada 15. nedēļa
Nākamais pants mūsu studijās – Atklāsmes grāmata 1:17:
„Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris, bet Viņš man uzlika Savu labo roku, sacīdams: nebīsties! Es esmu Pirmais un Pēdējais, un Dzīvais..”
Tajā laikā, kad Jānis saņēma šo atklāsmi, viņš bija vienīgais apustulis, kurš bija palicis dzīvs. Tādēļ viņš staigāja ar To Kungu ilgāk nekā citi. Jēzum pats tuvākais apustulis Jānis uzlika savu galvu uz Glābēja krūtīm, un viņi tā sēdēja savu pēdējo vakariņu laikā. Bet pat neskatoties uz šo apbrīnojamo faktu, Jānis, ieraugot To Kungu godībā, nokrita pie Viņa kājām kā miris!
Pats galvenais garīgo maldu un maldu mācību avots šodienas draudzēs ir Dieva bijības trūkums. Viņš ir liels Dievs un ar Viņu nedrīkst jokot. Psalmi 111:10, Salamana pamācības 9:10 un Salamana pamācības 1:7 skan: «Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums.». Tādēļ bijība Tā Kunga priekšā ir gudrības un atziņas pamats.
Pamats tur uz sevis visu ēku. Ja paņem nost fundamentu, tad visa ēka sabruks. Tādā veidā tādas fundamentālas doktrīnas kā bijība Tā Kunga priekšā, mēs nekad neatstājam.
Daži mūsdienu tulkojumi Rakstus tā ir atšķaidījuši jeb sagrozījuši, mēģinot būt politkorekti vai bailēs aizvainot lasītāju tā vietā, lai stingri turētos pie Dieva Vārda. Daži vārda «bijība» tulkojumi no ebreju vai grieķu valodas, to mīkstina līdz «cieņai». Ja jūs pameklēsiet šos vārdus oriģinālos, tad atradīsiet, ka precīzāks vārda «bijība» tulkojums būs «šausmas». Jānis pārdzīvoja tieši to, kad ieraudzīja To Kungu. Kad tu krīti pie zemes, kā miris, tam par iemeslu nav vienkārši viegla baiļu forma.
Tas Kungs tāpat gribēja vērsties pie savas tautas, kā mīlošs līgavainis pie savas līgavas. Tādēļ apustulis Pāvils rakstīja, ka mums ir jāredz: «Dieva laipnību un bardzību» (Rom. 11:22). Lai pazītu Dievu tādu, kāds Viņš ir, mums ir jāredz gan viņa laipnība, gan bardzība. Laiks un vieta ir gan vienam, gan otram, bet Jāņa atklāsmē, Viņš atklājas kā Dievs, kas noved pie drebēšanas un šausmām. Ja mēs to nevaram ievietot savās galvās, tad mums nav vajadzīgā Dieva bijības pamata, un mēs Viņu nepazīstam tādu, kāds Viņš ir.
Viņš vēlas dot atklāsmi par Sevi Saviem kalpiem, un mums ir jāpieņem šī atklāsme no visas sirds. Kā mēs ieraudzīsim, tieši tāds Viņš arī atklāsies draudzes laika periodā. Tas ir gudrības un saprāta pamats, bet bez stipra pamata nevar uzcelt neko nozīmīgu, neriskējot, ka tas sagrūs. Maigāka un mierīgāka atklāsme par Viņu dota Atklāsmes grāmatas beigās, un mēs pareizi sapratīsim, kad šī atklāsme būs balstīta uz tīru un svētu Dieva bijību.
Dievs ir mūsu mīlošais Debesu Tēvs, un katrs var ierāpties Viņam klēpī un sajust Viņa dziļās mīlestības maigo pieskārienu. Mums tas ir vajadzīgs, bet mums tāpat ir jāatceras par to, ka Viņš iedveš drebuļus, Visuvarenais Dievs. Tie, kas redz tikai Viņa labestību, maigi izsakoties, pa pusei maldās. Bet tie, kas redz tikai Viņa bardzību, arī pa pusei maldās. Lai paliktu uz dzīvības ceļa, ir jāsaprot un jāstaigā līdzsvarā starp šiem abiem..
MorningStar Ministries
Uz krievu valodu tulkojusi Diāna Kirsanova
No krievu valodas latviski tulkojusi Ilze Platace
Avots: www.outpouring.ru
