Atbrīvošana
Iesākumā Dievs radīja cilvēku. Viņš radīja to pēc sava tēla un līdzības un deva tam varu pār visu pasauli – ar vienu nosacījumu:„...bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1. Mozus. 2:17)
Tāds bija nosacījums, un tā neievērošana radīja nopietnas sekas.
Lucifera krišana
Lucifers tika radīts spēcīgs, bet, kad viņš tika izdzīts no debesīm savas lepnības dēļ, viņš zaudēja savu autoritāti. Viņam bija vara, bet nebija ietekmes sfēra, kur to varētu izmatot.
Mēs zinām, ka tam, kam nolemjam pakļauties, ir vara pār mums. Arī Sātans to zināja un centās kārdināt Ievu, lai tā pakļautos viņam nevis Dievam.
„Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem, ko Dievs Tas Kungs bija radījis. Tā teica sievai: "Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā?" (1. Mozus. 3:1)
Izklausās pazīstami? Sātans joprojām izmanto to pašu maldināšanas taktiku, lai šodien kārdinātu mani un tevi.
Brīdī, kad Ādams iekoda auglī, Sātans sagrāba varu.
„Mēs zinām, ka esam no Dieva, un visa pasaule ir grimusi ļaunumā.” (ļaunuma kontrolē) (1. Jāņa vēst. 5:19)
Tas nozīmē, ka katrs cilvēks piedzimstot ienāk Sātana pārvaldītā teritorijā un katram cilvēkam ir jāsaskaras ar nāvi – gan fizisko, gan garīgo.
Jēzus mūsu atbrīvotājs
Grēka sekas ir nāve, un katrs cilvēks ar to piedzimst. Izņemot Jēzu. Viņš piedzima jaunavai un nekad negrēkoja. Viņš ieradās uz zemes, bet nekad nenonāca Sātana varā.
„Es vairs daudz nerunāšu ar jums, jo nāk šīs pasaules valdnieks; pār Mani viņš gan nenieka nespēj.” (Jāņa ev. 14:30)
Jēzus vara pār Sātanu visspilgtāk parādījās veidā, kā Viņš ņēma varu pār dēmoniem.
„Un viņu sinagogā bija cilvēks ar nešķīstu garu, un tas brēca,
sacīdams: "Kas mums ar Tevi, Jēzu no Nacaretes? Vai Tu esi nācis mūs nomaitāt? Es Tevi pazīstu, kas Tu esi, Dieva Svētais."
Un Jēzus viņu apsauca, sacīdams: "Paliec klusu un izej no tā."
Un, to raustīdams un ar stipru balsi brēkdams, nešķīstais gars no tā izgāja.
Un tie visi iztrūcinājās, tā ka tie savā starpā sprieda, sacīdami: "Kas tas ir? Jauna mācība ar spēku! Pat nešķīstiem gariem Viņš pavēl, un tie Viņam paklausa." (Marka ev. 1:25 – 27)
Dziedināšana caur atbrīvošanu
Lūkas 13. nodaļā lasām, ka sieviete, kura bijusi sakropļota 18 gadus, atnāk pie Jēzus. Tā vietā, lai uzliktu rokas un sievieti dziedinātu, Viņš vispirms atbrīvoja viņu no nespēka gara. Tad Viņš uzlika viņai rokas, un viņa tapa dziedināta.
Ar šo mēs noprotam, ka dažu ļauno garu uzdevums ir izraisīt fiziskas problēmas mūsu ķermenī – nespēka garus.
Pīters Horobins /Peter Horrobin/ savā grāmatā „Dziedināšana caur atbrīvošanu” /Healing Through Deliverance/ raksta par atbrīvošanas nozīmīgumu dziedināšanas kalpošanā un par to, cik skumji, ka daudzi draudzē to šodien ir pametuši novārtā.
Jēzus Marka evaņģēlija beigās saka, ka Viņa vārdā mēs izdzīsim dēmonus. Mums ir uzticēta vara un ir dots uzdevums to darīt. (Marka 16: 17): „Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs,...”
Jēzus piešķirta autoritāte
„Un, pieaicinājis Savus divpadsmit mācekļus, Viņš tiem deva varu pār nešķīstiem gariem tos izdzīt un dziedināt visas sērgas un slimības.” (Mateja ev.. 10:1)
Es iedrošinu jūs izmantot autoritāti, kuru jums ir sniedzis Jēzus Kristus, kad nepieciešams atbrīvot sagūstītos. Ja jūs jūtat, ka neesat pietiekami labi sagatavots, lai īstenotu atbrīvošanas kalpošanu, jūs varat sazināties ar „Dziedināsanas istabu” kalpošanu ( (Kristiešu sadraudzības „Gaisma Pasaulei” administratora piezīme).
Mīlestību un svētību,
Jill Southern-Jones
NETS direktore
www.NeverEverTheSame.com
© No angļu valodas tulkojusi Nameda Ledjankina