DIEVA TIESAS (6. daļa)
Isašara dēlu svaidījums: Dieva noteikto laiku zināšana.
Mīlu pravietojumus, taču, vēsturi mīlu, pat, vairāk. Kopš brīža, kad atnācu pie Dieva caur pārdabisku pārdzīvojumu, tūlīt pat nopietni sāku interesēties par pārdabisko. Kaut arī tam neticēju. Man patīk pārdabiskie, pravietiskie pārdzīvojumi un pravietiskās Gara dāvanas. Man patīk eshatoloģija ( priekšstats par "pašu beidzamo laiku" - atsevišķa cilvēka un pasaules galējo likteni - tulk. piez. ), pravietojumu izpēte par laiku beigām Rakstos, tomēr, šī interese nav kaislīga, bet, drīzāk, paliek perifēriska, neskatoties uz to, ka, šķiet, tieši par to pašlaik man visvairāk tiek uzdoti jautājumi.
Kad biju no jauniņais ticībā, man iedeva Hala Lindsija grāmatu „Bijusī varenā planēta Zeme” (The Late Great Planet Earth), un , pateicoties tai, manī uzradās sava veida mīlestība pret eshatoloģiju, kas ilga vairākus gadus. Esmu vienmēr bijis un esmu pateicīgs par šo grāmatu, kaut atzīšos, kad pētīju Rakstus, attiecībā uz dažiem minējumiem, tad nevarēju saprast, kā Hals nonācis pie tādiem slēdzieniem. Tāpat, atzīstu, ka šī iemesla pēc es augstu vērtēju arī grāmatu sēriju „ Atstātie” (Left Behind). Šī sērija likusi daudziem interesēties par to, ko gan saka Bībele par šiem laikiem. Noteikti, tas ir labi. Iespējams, es nepiekrītu visiem šiem viedokļiem, bet esmu priecīgs, ka šīs grāmatas radījušas interesi cilvēkos.
Kā jaunatgriezts ticīgais, pavadīju vairākus gadus, cenzdamies izstrādāt veselīgu bībelisko viedokli par pēdējo laiku pravietojumiem, to acīmredzamās nozīmes dēļ, ko Dievs devis uz laiku saprašanu. Tomēr, kad mana iemīlēšanās eshatoloģijā pārgāja, manā izpētē mani vadīja drīzāk pienākuma apziņa, nevis kaislība. Augstu vērtēju tos, kam pret to ir īpaša mīlestība un kam patīk klausīties tādos, bet mani pašu šī kaisle līdz tādai pakāpei neskāra, un, protams, es sevi neuzskatu par zinātāju šajā lietā. Katram ir sava loma, un neviens nevar darīt visu. Par cik Dievs teica, ka no mums plūdīs dzīvā ūdens straumes, tad es cenšos plūst tajā, kur atrodu dzīvību.
Nekad neesmu licis par mērķi redzēt sapņus, vīzijas un saņemt pravietojumus par tādām lietām, kā zemestrīces vai citas katastrofas. Es dotu priekšroku, nesaņemt tādus pravietojumus. Viss, ko esmu vēlējies redzēt pravietiskajā, redzēt, kā atnāk Dieva Valstība. Tomēr, uzskatu sevi par kalpu, un cenšos pieņemt ikvienu uzdevumu bez žēlabām, bet nākamās Valstības izpratne manī izsauc vairāk mīlestības, kā saprašana par pasaules galu.
Vairākus gadus atpakaļ, kļuvu ļoti noraizējies par to, ka Kristus miesai vajadzētu patiesu un īstu „Isašara dēlu” kalpošanu, šajos laikos, kas tuvojas. Tā ir „laiku saprašanas” kalpošana, un zināšanas par to, kas darāms Dieva bērniem, lai būtu tam gatavi. Man tika teikts, kas tas būs dots, ja būšu paklausīgs. Attiecībā uz to, kas prasīts no manis, man tika dota Rakstu vieta no 1. Mozus grāmatas 49: 14- 15- Jēkaba pravietojums par Isašaru:
„ Isašars ir kaulains ēzelis, viņš guļ starp aplokiem.
Viņš redz, cik labi ir dusēt savā zemē, cik tā jauka, jo viņš ir liecis savu muguru zem nastas un klausībā kalpojis kungiem.”
Man tika teikts, ka iešu cauri tādam laika periodam, kad man nāksies pamest savu patvērumu kalnā un nest nastu, īpaši - vadīšanas nastu. Tieši tad es uzņēmos atbildību atjaunot Heritage Grand Hotel и Conference Center (bijušo PLT īpašumu), kā arī palīdzēt kalpošanām, kam ir grūtības un kam ir vajadzīga atjaunošana. Zinu, ka nesu šo nastu, jo atjaunošana ir tā lielākā, Dieva sirds, daļa, un atjaunošanas gala mērķis Dieva Valstības atnākšanai ir „ visa atjaunošana”, kā teicis Pēteris Apustuļu Darbos 3: 21 ( tas ir angļu variantā; krieviski: līdz visa piepildīšanai; latviski : laikam, kad viss būs panākts). Man nācās iepazīt kā grūtības, tā prieku, lai vienmēr redzētu Viņa atpirkšanas mērķi it visā, kas notiek.
Šis ir tikai uzmetums tiem iemesliem, kāpēc daru to, ko daru. Es cenšos savā darbībā nevadīties no saviem uzskatiem vai nepatiku, bet nosaku tos ar to, esmu uz to aicināts, vai nē. Īsumā, es cenšos būt labs kalps. Es nezinu, cik ļoti esmu šajā lietā paaudzies, bet zinu, ka vēl joprojām neesmu saņēmis „Isašara dēlu” svaidījumu, lai zinātu laikus, un ko darīt Dieva tautai šajā laikā, izņemot vispārīgus vilcienus. Es zinu, ka tad, kad nāk klajā tādi pravietojumi par nākamām problēmām, kā pravietojums par mūsu rietumu piekrasti, tad visvairāk cilvēkiem palīdz laiku zināšana. Es vēl to neesmu saņēmis, bet turpināšu meklēt. Es uzskatu to par pašu svarīgāko, pravietiskā, aspektu, un mums tas būs ļoti vajadzīgs; un es nezinu nevienu, kam būtu šī dāvana, izņemot dažus, atsevišķus gadījumus.
Vai saņemšu šo svaidījumu es, vai kāds cits, man vienādi labi, bet zinu, ka tā būs viena no visvērtīgākajām dāvanām Kristus miesā priekš tā laika, kurā mēs ieejam. Mums visiem vajag lūgties un meklēt šo dāvanu tagadējos laikos. Un, tā, kad man netiek dots īpašs rīkojums, tad es dzenos pēc tā, kur atrodu vairāk dzīvības, bet, ja saņemu īpašu uzdevumu, tad cenšos to izpildīt pēc iespējas labāk, neatkarīgi no tā, patīk man tas, vai nē.
Riks Džoiners "MorningStar Ministris"
