Mūsu mīlestība citam uz citu kalpo, lai mēs labāk varētu saskatīt Dievu. Tas, ka mīlam Viņa radību, dod mums iespēju vairāk sajust Viņa klātbūtni.
„Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga” (1 Jāņa 4: 12).
Mīlestība ir signāluguns, ar kuru mēs redzam un sajūtam Dievu. „Kas mīl savu brāli, paliek gaismā” (1 Jāņa 2: 10). Mēs varam ieraudzīt vai sajust Dievu pat visvienkāršākajās lietās uz šīs pasaules, ja Viņa mīlestība ir mūsu sirdī. Mēs varam ieraudzīt Dievu, ja mīlam cits citu.
Ja mēs vēlamies savā dzīvē piedzīvot lielāku Dieva klātbūtni, tad mums ir jāmīl citam citu. Tas ir ļoti vienkārši, jo pat, ja mēs kaut nedaudz mīlam cits citu, tad varam ieraudzīt Dievu. Priecājoties cits par citu mēs sāksim priecāties vairāk par Dievu. Viens laipnības mirklis var ienest mūsu dzīvē vairāk Dieva klātbūtni kā vesels gads, ko pavadām studējot Bībeli. Viens smaids bērnam var nozīmēt Dievam vairāk kā vesela gavēšanas nedēļa.
„Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu?
Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka” (Jesajas 58: 6-7).
Kalpošana sākas mājās
Pirms daudziem gadiem es izlasīju Čārlza M. Šeldona grāmatu „Viņa pēdās” (In His Steps). Šajā grāmatā daudzi cilvēki novērsās no savām idejām un plāniem un sāka darīt varenus darbus Dievam. Viņi novērsās no sevis un pievērsās citu cilvēku vajadzībām. Tas man deva iedvesmu lūgt Dievam, ar kādu varenu un brīnišķīgu darbu es varētu pagodināt Viņu. Es pie sevis prātoju, vai Dievs vēlas, lai es visu pārdodu un dodos uz Āfriku, lai ciestu evaņģēlija dēļ. Vai Viņš vēlas, lai es atveru patversmi bērniem Ņujorkas centrā? Kas tas varētu būt?
Tas, ko Viņš man atbildēja, mani ļoti šokēja. Viņš teica, lai es kalpoju savai ģimenei. Kāds pārsteigums. Lielākais, ko es varētu darīt Dievam par godu, ir mīlēt savus bērnus. Viņš teica, ka mana mīlestība uz ģimeni ir visam pamatā. Tas, kā es kalpoju viņiem katru dienu paliekot neievērota un nesaņemot uzslavas, bija gatavošanās tālejošai kalpošanai. To Dievs izmantoja, lai pievilktu mani Viņam tuvāk, līdzīgi kā Dāvids, kurš kalpoja savām aitu baram uz lauka līdz kļuva par ķēniņu.
Es varētu aizsākt lielāko atmodu, kādu pasaule jebkad pieredzējusi, vest miljoniem cilvēku pie Jēzus un darīt cilvēkus brīvus ar svaidītu sludināšanu, bet tas viss būtu nieka vērts, ja es vispirms nekalpotu tiem pieciem svētītajiem cilvēkiem, kas dzīvo zem mana jumta.
Dažreiz mēs kļūstam tik garīgi, ka aizmirstam priecāties par dzīvi un cilvēkiem . Mana misija nebija ne Āfrikā, ne Ņujorkā. Bet pirmām kārtām tā atradās tieši manā dzīvojamā istabā un skatījās Sesame Street. Ja man neizdodas mīlēt viņus, tad kā gan lai Dievs varētu man uzticēt mīlēt citus?
Mīlestības meklējumos
„Tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs” (Jesajas 58: 8).
Kad mēs iemācīsimies mīlēt savu ģimeni, Dievs mums uzticēs vairāk. Jebkurā kalpošanā mīlestībai ir jābūt par mūsu motivāciju. Bez mīlestības mēs nespējam redzēt, jo, vēl aizvien esam tumsībā (1 Jāņa 2: 9). Nesdami mīlestības gaismu savā sirdī mēs varam redzēt, jo staigājam Viņa gaismā, un mūsu sirdis ir atvērtas ieraudzīt cilvēkos likteni, kuru Dievs viņiem paredzējis. Kad sāksim iestāties un rūpēties par citu vajadzībām, mēs redzēsim, ka Dieva taisnīgums apgaismo mūsu dzīvi.
Pateicoties mīlestībai visuvarenā Dieva klātbūtne kalpos mums par sargu. Kur iesim mēs, tur ies Viņš. Dievs mums visur sekos. Atbrīvodami citus, mēs kļūsim brīvi no sava jūga. Dievs ir savienojis mūs vienā mīlestības ķēdē. Viņš reaģē uz mūsu vajadzībām, kad mēs darbojamies mīlestībā cits uz citu. Viņš atbild mums, kad uzklausām citu saucienus. Cik gan brīnišķīgam Dievam mēs kalpojam!
„Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu!” (Jesajas 58: 9).
Dievs pats sev ir uzlicis par pienākumu mīlēt. Tādā veidā Viņš spēlē paslēpes ar mums. Mēs varam meklēt un meklēt Viņu un brīdī, kad mēs atsakāmies no sevis, lai mīlētu Viņa tautu, Viņš saka: „Te Es esmu.” Ja jūs vēlaties atrast Dievu, mīliet.
Tikai tie, kuri staigā mīlestībā, atradīs Dievu. Viņš atklājas tiem, kuri mīl, novērtē un priecājas cits par citu. Ja jūs vēlaties atrast Dievu, apskaujiet bērnu vai mīliet savu kaimiņu. Ja jūs vēlaties, lai jums seko Dieva spēks, tad aiznesiet savam draugam cepumus. Ja jums ir kāda vajadzība, tad atdodiet kaut ko, kas jums pieder.
Mīlestības vēstneši
„Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu” (1 Jāņa 4: 9).
Dievs sūtīja mums Jēzu, lai parādītu, kāda izskatās patiesa mīlestība. Viņš bija iecerējis mums sūtīt savu Dēlu, lai parādītu, kā pareizi mīlēt un lai mēs varētu sekot Viņa piemēram. Tēva plāns ir tāds, ka līdzīgi kā Jēzus bija Dieva mīlestības vēstnesis, tā arī mēs esam Kristus vēstneši, kas nes to pašu brīnišķīgo mīlestību apkārtējiem.
„Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu” (1 Korintiešiem 13: 4-5).
Tas varētu šķist pārāk sarežģīti, lai to izpildītu, bet Dievs negaida, ka mēs ēdīsim sviestmaizi pirms mēs būsim nokoduši kumosu. Tas nozīmē, ka mums jādara tas, ko spējam, jāsāk ar vienkāršu laipnības izrādīšanu pat, ja mēs tā nejūtamies. Pirms mēs paspējam attapties, mūsu mīlestība ir kļuvusi stiprāka, un mēs piepildām savu aicinājumu-mēs staigājam mīlestībā. Kad mēs esam Viņa mīlestības vēstneši, mēs vairāk sajūtam Viņa mīlestību savā dzīvē.
Mīlestības pilnveidošanās
Uzbrukumi nāk, lai iznīcinātu pamatus, ko mīlestība ir iedibinājusi mūsu dzīvē, bet tā ir tikai iespēja iegūt vēl lielāku Viņa klātbūtni. Tad kad mēs mīlam, pat tad, ja mums ir nodarīts pāri, Dievs mums vairāk ļauj sajust Viņa klātbūtni. Viņš mūs respektē un atbrīvo. Apsūdzības meklē, kā mūs sasaistīt un neļaut mūsu mīlestībai izplatīties. Bet kad mēs atbrīvojamies no apsūdzību ķēdēm un mīlam par spīti pāri darījumiem, Dieva mīlestība brīvi plūst mums cauri.
Tieši šajos brīžos mūsu mīlestība strauji pilnveidojas. Tas ir nenovēršami, ka mums šad un tad jāiet cauri tumsas ielejai, bet ar katru reizi mūsu mīlestība kļūst dziļāka, un mēs tuvojamies Tēvam. „Dievs ir mīlestība” (1 Jāņa 4: 16).
Tas Kungs apsola mums, ka Viņš mūs sadzirdēs un uzklausīs mūsu saucienus, ja mēs izturēsimies cits pret citu ar mīlestību. Mēs esam savienoti cits ar citu mīlestībā, un Viņš ir savienots ar mums pateicoties šai mīlestībai.
Ļaujiet Tam Kungam mainīt jūsu domas par tiem, kurus jūs esat tiesājuši. Mēs varam nepiekrist visam, ko viņi dara, bet mums tomēr viņi ir jāmīl un jāizturas pret viņiem ar cieņu. Cilvēki, kurus mēs tiesājam ar bardzību un nicinājumu, varbūt ir tie, kurus Dievs mūs ir aicinājis piecelt un parādīt neizmērojamo Kristus mīlestību.
Lūdziet kopā ar mani:
Tēvs, palīdzi man būt Tavas mīlestības vēstnesim. Māci man, kā parādīt mīlestību citiem. Palīdzi man piedot maniem pāri darītājiem. Izmanto manu mīlestību, lai atvērtu durvis citiem, lai tie varētu Tevi vairāk iepazīt. Āmen
Victoria Boyson
„Speaking Life Ministries”
https://boyson.org/
No angļu valodas tulkojusi Inese Siliņa
