Grēku nožēla +Alkas pēc Dieva = Atmoda.
Ķeroties klāt šim rakstam, gada piecdesmitajā nedēļā, es iedomājos par to, ka skaitlis 50 ir brīvības skaitlis, Jubileja. Bībelē, Jubilejas gadā, tika atlaisti visi parādi un vergi ieguva brīvību. Kāpēc gan mums nelūgt Jubileju Dievam tagad? Pār pasauli gulst bezprecedenta un nepanesama parāda slogs, un, kas ir vēl sliktāk, pasaule nes nepieņemamu grēku. Neskatoties uz šī grēka un parāda lielumu, krustam ir pa spēkam ar visu šo tikt galā. Ir vienādojums, kas var radušos katastrofu pārvērst varenākajā no visām svētībām:
Grēku nožēlošana + alkas pēc Dieva = atmoda.
Grēku nožēla ir mūsu visu grēku atzīšana un apzināšanās rezultāts. Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko izdarīja Ādams un Ieva, kad krita grēkā, noslēpdamies un sevi apsegdami. Grēku nožēlošana – tas ir, kad mēs, pieļāvuši kļūdu, skrienam pie Dieva, nevis prom no Viņa.
Atmodai angļu valodā ir divas nozīmes: pamodināt no miega, vai atdzīvināt [tāpat arī atgriezt pie jūtām, piemēram, pēc ģīboņa- tulkotāja piemērs], un šie procesi mums ir vajadzīgi patreizējā situācijā. Lielāka daļa draudzes guļ. Bet dažas ir mirušas un elpo tikai uz mākslīgās elpināšanas aparāta rēķina. Mums ir vajadzīga atmoda, atdzīvošanās. Mums ir jābūt atmodai!
Protams, ir spēcīgas draudzes, arī Kristus Miesā notiek varenas lietas. Tomēr, statistiskie pētījumi parāda, ka tikai 6% cilvēku, kas ir paziņojuši, ka viņi ir kristieši, ir bībelisks pasaules skatījums. Mums acīmredzami ir fundamentāla problēma. Tāpat, arī, apmēram tāds pats procents kristiešu zina savu aicinājumu kalpošanā, un vēl mazāks daudzums jau staigā savā aicinājumā. Patreizējā laikā, mazāk kā 50% tikai vienkārši apmeklē vietējo draudzi, un vēl daudz mazāk cilvēkiem, ir īsta dzīve vietējā draudzē, kas ir tik ļoti nepieciešama mums īstai izaugsmei Kristū. Mums ir nepieciešama atmoda!
Tajos redzējumos, kas man ir bijuši attiecībā uz nākotni, es redzēju daudz vairāk atmodu, kā sakāvi. < … > es zinu, ka atmoda spēj novērst daudz ko no tā, kas patreizējā brīdī ir mums nolikts. Mums ir vajadzīga tāda kompānija kā Džonatans Edvards, Džordžs Vaitfīlds, Evans Robertss, Viljams Seimūrs, Frenks Bartlmans un Marija Vudvorte- Ettere [Jonathan Edward, George Whitefield, Evan Roberts, William Seymour, Frank Bartleman, and Maria Woodworth-Etter].
Kad Kungs izrunāja pravietojumus par tiesām, kam bija jānāk pār Jeruzālemi, Viņš raudāja par to, cik bieži Viņš pūlējies savākt viņus kopā, kā vistu māte pūlas sapulcināt savu cālīšus. Ar to Viņš domāja to, ka, ja viņi būtu sapulcējušies ap Viņu, tad Jeruzālemes nopostīšanas nebūtu bijis. Patreizējā brīdī, Kungs dara daudz ko tam, lai savāktu savus cilvēkus, un mums ir jābūt atsaucīgiem, un ir jāsapulcējas ap Viņu.
Pirms vairāk kā divdesmit gadiem, man tika parādīts, ka draudze būtu varējusi izdarīt kaut ko tādu, lai varētu iegūt vairāk laika- piepildīt bausli par tēva un mātes godināšanu. Tas ir vienīgais bauslis ar apsolījumu - „lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes.” [5.mozus 5: 16; Efeziešiem 6: 2-3]. Tas ir pateikts gan Vecajā Derībā, gan Jaunajā. Kad ar to padalījos draudzē Pasadenā, kur draudzes gana komandā bija Lū Īgls, viņš bija iedvesmots ar to uz grāmatas uzrakstīšanu, kas palīdzēja iedegt Aicinājuma dzirksteli, kas šobrīd ir sapulcinājis ļaužu tūkstošus stadionos Vašingtonā uz lūgšanu un gavēni par grēku nožēlu Dieva priekšā. Padomājiet par to līdzīgi kā par varenām kustībām - Promise Keepers, tāpat arī par Starptautisko Lūgšanu Dienu un Maršs priekš Jēzus. Ja kas tāds notiktu Bībeles laikos, tad par to būtu bijis rakstīts kanoniskajos Rakstos. Padomājiet, kādu spēku gūtu apraksts Bībelē par to, kā simti tūkstoši cilvēku sapulcējas ķēniņa pils priekšā tam, lai nožēlotu savu grēkus un sauktu uz Dievu, vai milzīgos stadionos visā valstī, lai lūgtos un gavētu Viņa priekšā. Tas būtu viens no vislielākajiem notikumiem Vecajā Derībā, bet mēs to redzam mūsu dienās.
Šīs garīgās darbības ir piesaistījušas uzmanību no debesīm, un Kungs ir izdzirdējis un devis mums vairāk laika. Un, tomēr, mums vajag izdarīt vairāk, kā tikai katrus divus gadus sapulcināt daudzu tūkstošu sapulces. Mums ir jāsanāk kopā savās vietējās draudzēs pastāvīgi, pietuvinoties Viņam un viens otram. Savās sirdīs mums ir stingri jāizlemj un jāizpilda visi lielie baušļi: mīlēt Dievu vairāk par visu, un mīlēt citam citu.
Mēs nevaram mīlēt Dievu, ja mēs Viņu nezinām. Jo vairāk mēs Viņu zinām, jo vairāk mēs Viņu mīlēsim. Tāpat mēs nevaram mīlēt cits citu, ja mēs cits citu nezinām. Mums ir stingri jāizlemj, ka augstāk par visu citu mēs darīsim šīs divas lietas un pastāvīgi tajās nostiprināsimies. Ja lielās, beigu traģēdijas būtība it tā, ka mīlestība daudzos atdziest nelikumību dēļ, tad aicinu stingri pieņemt lēmumu augt augstāk un augstāk mūsu mīlestībā pret Dievu un vienam pret otru, atraidot nelikumības garu, kas zog Viņa tautai mīlestību.
Riks Džoiners MorningStar Ministries
No angļu valodas tulkoja Diāna Kirsanova
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa
Avots : https://www.morningstarministries.org/Articles/1000116850/MorningStar_Ministries/Media/Word_for_the/2011/Repentance_Hunger_for.aspx
