Nosauc sevi un Jauno gadu.
Jongi Čo
Katrs gads dāvina mums 365 neierobežotu iespēju un radošu potenciālu dienas. Mēs varam šīs, Dieva dotās, dienas piepildīt ar raizēm un bēdām, sakāvi un kļūdām, vai tās piesātināt ar radošu darbību, prieku, uzvarām un svētībām. No viena un tā paša auduma viens ir spējīgs izgatavot brīnišķīgu apģērbu, bet cits- vien nožēlojamu drēbīti, atbilstošu savām spējām. No vieniem un tiem pašiem produktiem var pagatavot izcilu ēdienu vai bezgaršīgu virumu, atkarībā no kulināra spējām. Tādā veidā, katrs gads mums ir Dieva dāvināts, bet atbildība par tā pielietojumu, par tā pārvēršanu uzvaru nesošā un veiksmīgā, ir jāuzņemas mums pašiem.
Es vēlētos jums parādīt trīs ceļus, kā var nodzīvot visu gadu ar veiksmi un uzvaru.
Pirmkārt: parunāsim nedaudz par dzīvi, kas norisinās domās. Lielākā svētība, ko Dievs ir dāvinājis mums- ir mūsu spēja domāt. Viss ap mums, ko radījis cilvēks, ir cilvēka domu produkts. Tāpēc tieši domāšana ir sākuma avots visam radītajam.
Radītais Visums, ir Dieva pārdomu rezultāts. Patiesība ir arī tas, ka mūsu gars ir garīgu pasauļu tikšanās vieta. Mēs satiekam Dievu Viņa Vārdā. Dieva domas, pārvērstas vārdos, ienāk mūsu domās un tur satiekas ar mūsu garu.
Neviens nekad nav redzējis Dievu. Tomēr, mēs satiekamies ar Viņa sirds nodomiem, kad lasām Viņa Vārdu. Kad Dieva domas iekļūst mūsu sirdī ar Svētā Gara spēka starpniecību un iesakņojas mūsu domās, tad Dieva domas sāk atvērties mūsu dzīvē.
Arī sātans var ietekmēt cilvēka domas. Sātans izmet uz mūsu domu ekrāna visāda veida kārdinājumus, un pakļauj tās iznīcinošam, negatīvam domāšanas veidam. Ja cilvēks dod vietu sātaniskām domām, tad sātans iekļūst viņa garā, kontrolē to un piespiež cilvēku sātanisku darbību izpildīšanai. Šī iemesla pēc, mums ir nepieciešams saglabāt savas domāšanas HIGIĒNU un jādomā tikai par to, ko domā Dievs. Ja mēs ierakstīsim sevī Dieva nodomus, lasot Viņa Vārdu, mēs ieraudzīsim Dieva izpausmes un Viņa brīnumus mūsu dzīvē.
Vērsieties pastāvīgi pie Dieva Vārda, noturiet savu domāšanu pastāvīgi Dieva Vārdā, Kristū Jēzū, lai ļaunais negūst labvēlīgu iespēju iekļūt jūsu dzīvē. Katru dienu Dieva domas un velna domas klauvē pie mūsu gara durvīm. Tāpēc, esiet ļoti uzmanīgi uz to, kam jūs atverat durvis. Jūs sadarbojaties ar Dievu, kad iegaumējat Viņa nodomus; ja jūs pieņemat ļaunā domas, tad, dabiski, jūs esat velna kalpi. Un tā- garīga cīņa ir domu cīņa jūsu garā.
Otrkārt- es vēlos pieskarties jūsu iztēlei. Kad jūs koncentrējat savu skatienu uz kādu noteiktu priekšmetu, tas izsauc apbrīnojamu radošu spēku, kas vilina mūs vai nu uz labu, vai uz ļaunu. Paskatieties uz Ievas dzīvi. 1.Mozus grāmatā 3: 6 mēs lasām: „Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, jo dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda.”
Pievērsiet uzmanību vārdiem: „Un sieva redzēja, ka koks…” Velns kārdināja viņu ar to, ka viņa skatījās uz koku, un pēc tam pārvērta šo koku par viņas vēlmju priekšmetu. Viņa piekāpās sātana kārdinājumam. Esmu pilnībā pārliecināts, ka šī traģēdija nenotika no pirmā skatiena, ko Ieva uzmeta kokam; bez šaubām, viņa ilgi skatījās uz šo koku, līdz iekrita slazdos, ko viņai izlika velns.
Tagad pievērsīsim skatu Ābrahāmam, kad tas saņēma Kānaāna zemi. Bībele runā 1. Mozus 13: 14-15 „Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem, jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem”. Pievērsiet uzmanību Dieva apsolījumam: „jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem”. Dotajā gadījumā, skatīšanās uz šo zemi bija pirmais noteikums tās iegūšanai. Dievs tik izteiksmīgi pateica Ābrahāmam, lai viņš paskatās uz šo zemi ne tikai vienā virzienā, bet uz ziemeļiem, dienvidiem, austrumiem un rietumiem. Tā kā mēs esam Ābrahāma bērni, mums ir nepieciešami būt visai uzmanīgiem šajā attieksmē, uz ko mēs vēršam savu skatienu; tāpēc, ka, neapšaubāmi, mūsu redzētais iekļūst mūsu dzīvē.
Pievērsiet savu uzmanību arī Lata sievas traģiskajai nāvei pēc tam, kad viņa izgāja no Sodomas un Gomoras. 1. Mozus 19: 26 teikts sekojošais: „Bet viņa sieva paskatījās atpakaļ un kļuva par sāls stabu”. Kad Dieva eņģelis izveda viņus no Sodomas, viņš pavēlēja, sacīdams: „Izglāb savu dzīvību, neskaties atpakaļ ..” Tomēr Lata sieva nepaklausīja; tā vietā, lai skrietu uz priekšu, viņa apstājās un atskatījās, un gāja bojā tādā traģiskā veidā.
Lielākās svētības reizēm atnāk no lielas skatīšanās. Pievērsīsim savu uzmanību vēlreiz Ābrahāmam. 1. Mozus 15: 5 mēs redzam, kā Dievs aicina viņu: "Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Dievs lika Ābrahāmam skatīties debesīs un saskaitīt zvaigznes, bet to bija neskaitāms daudzums; tad Dievs teica: „„Tikpat daudz būs tev pēcnācēju," Viņš tam sacīja”. Viņa acis piepildījās ar asarām; viņam likās, ka viņš redz savu pēcnācēju acis, kas sauca: „Tēvs, Ābrahām”! Un šī balss atskanēja no katras zvaigznes. Ik reizi, kad Ābrahāms skatījās debesīs, tad atminējās Dieva apsolījumu, kas viņam bija dāvināts. Bieži, gandrīz katru dienu, viņš redzēja savu pēcnācēju sejas. Dievs palīdzēja Ābrahāmam skaidri saskatīt savu neskaitāmo pēcnācēju daudzumu zvaigžņotas debess veidā . Un, beidzot, šis apsolījums sāka īstenoties tieši atbilstoši tam, kā viņš vēroja debesis.
Un tagad, īsi pievērsīsim savu skatienu Jēkaba dzīvei. 1. Mozus 30: 37- 39 lasām sekojošo: „Un Jēkabs ņēma svaigus dzinumus no apsēm, mandeļu kokiem un platānu kļavām un izdrāza baltas svītras, atsegdams baltumu, kāds bija rīkstēm. Un šīs rīkstes, kuras viņš bija nomizojis, viņš lika sīklopu priekšā ūdens tvertnēs un dzirdināmās silēs, pie kurām sīklopi nāca dzert, ka tie, nākdami dzert, apietos. Un sīklopi apgājās pār šīm rīkstēm, un tiem atnesās raibi, svītraini un lāsaini jēri un kazlēni”.
Ilgstošā laika posmā, kad es lasīju šo Rakstu vietu, es izjutu zināmu sarūgtinājumu sirdī tāpēc, ka šeit rakstītais man likās absolūta māņticība. Kad Svētais Gars mani apgaismoja, šī vieta pārvērtās priekš manis par vienu no varenākajām mācībām, ko esmu iemācījies savā dzīvē. Jēkabs strādāja pie sava tēvoča divdesmit gadu garumā, bet tēvocis ik gadu mainīja algu par viņa darbu. Beigās, Jēkabs noslēdz pēdējo līgumu ar savu tēvoci: viņš ganīs viņa avis ar vienu noteikumu, ka viņš ņems sev par algu visas avis ar lāsumiem, raibas un ar svītrām. Tēvocis bija apmierināts ar tādu nosacījumu, jo domāja, ka ar to Jēkabs ir piemānījis pats sevi , jo eksistēja ļoti maza iespēja šādu lopu dzimšanai no vienas krāsas lopiem. Tomēr, Dievs deva Jēkabam gudrību, kam pateicoties viņš pilnībā izmainīja savu nākotni. Jēkabs katru dienu skatījās uz kokiem, uz to raibajiem stumbriem. Pakāpeniski mainījās viņa viedoklis un apziņa, un beigās, Jēkabs ieraudzīja tikai raibu, lāsumainu un svītrainu ganāmpulku. Dievs izdarīja brīnumu. Jēkabs manīja savu iespaidu, caur ko izmainīja savu nākotni, skatīdamies uz raibajiem koku stumbriem, un tāpēc Dievs mainīja visu Jēkaba nākotni, ar sapņu un redzējumu starpniecību. Apustuļu Darbos 2: 17 stāv rakstīts, ka Svētais Gars, nonākdams pār mums, dāvina mums vīzijas un sapņus: „Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no Sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos, un jūsu jaunekļi redzēs parādības, un jūsu sirmgalvji sapņos sapņus.” Mēs nevaram izpausties radošā veidā, ja mums nav sapņu un vīziju. Vasarsvētku kustībā šodien Svētais Gars, nonākdams, iedvesmo cilvēku lielām vīzijām un sapņiem, kā iemesls tam, ka mēs sākam liecināt Viņa vārdā, un tāpēc mēs redzam, kā šie sapņi piepildās un notiek lielas lietas.
Kas gan mums jāierauga nākamajā gadā? Lai ieraudzītu, mums ir jāiedomājas kāds noteikts mērķis. Bez šī mērķa, kā gan jūs varēsiet redzēt? Sāciet novērot šī mērķa īstenošanos savā redzējumā, pie tam dzīvi un skaidri. Sargājiet šo, sevis iedomāto sapni dienu no dienas savā sirdī. Turpiniet iet uz priekšu un ar visu savu spēku tiecieties šī mērķa sasniegšanai savā dzīvē. Gaidiet brīnuma notikšanu. Un Dievs rīkosies caur jums!
Treškārt- es vēlos pieskarties visai svarīgai lietai- mūsu spējai nosaukt lietas savos vārdos. Ar vārdu jūs nosakāt sava aicinājuma dabu. 1. Mozus grāmatā 2: 19- 20 mums ir teikts, kā Dievs aicināja Ādamu un kā Ādams nosaucis visus dzīvniekus savos vārdos. Bībele saka: „Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds. Un cilvēks nosauca vārdā visus lopus, visus putnus gaisā un visus lauka zvērus, bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu”.
Dievs radīja dzīvniekus un pieveda to pie Ādama, lai Ādams nosauc tos vārdos. Ādama darbs bija ne tikai dot tiem vārdus, ne tikai dot tiem noteiktu iesauku, bet tas arī nozīmēja, ka viņu vārdi noteica viņu raksturu pēc dzimuma.
Mēs lasām Bībelē, ka tad, kad Dievs kaut ko mainīja, Viņš, vispirms mainīja nosaukumu šai parādībai vai cilvēkam. Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem.
Pirms dāvināt Abrāmam dēlu Īzāku, Dievs mainīja viņa vārdu, nosaucot viņu par Ābrahāmu, nevis Ābrāmu, kas nozīmē „daudzu tautu tēvs”. Viņa sieva bija Sāra, un tika mainīta par Sāraju, kas nozīmē „ķēniņiene”. Ābramam bija ap simts gadu, bet Sārai pa deviņdesmit, kad viņi viens otru sāka saukt jaunos vārdos. Bet jaunie vārdi mainīja viņu dzīvi, un viņiem piedzima dēls, ko viņi nosauca par Īzāku, kas nozīmē „smaids”.
Paskatieties uz Jēkaba dzīvi! Jēkabs nozīmē ”viltnieks”. Kad viņš saņēma svētību no Dieva eņģeļa pie Jēkaba avota, viņš saņēma jaunu vārdu Izraēls, kas nozīmē „ķēniņš”. Atbilstoši jaunajam vārdam, izmainījās arī viņa dzīve.
Kad lasām par Sīmaņa (Pētera) dzīvi, par to kā Jēzus pirmo reizi viņu satika, viņam bija vārds Sīmanis, kas nozīmē „niedre”. Viņa raksturs pilnībā atbilda šim vārdam tāpēc, ka viņš šūpojās pie katra vēja pūsmas un mainījās saskaņā ar noskaņojuma maiņām. Tomēr, paskatoties acīs Sīmanim, Jēzus pēkšņi mainīja viņa vārdu. Viņš teica: „Tu būsi Kēfa”, kas nozīmē: „klints”- Pēteris. Un tā, Pēteris- ir „akmens”, „ neliela klints”. Toreiz neviens nenoticēja Jēzus vārdiem, var būt, pat visi smējās no Sīmaņa vārda maiņas, jo visi zināja, ka viņš atbilst niedres raksturam. Bet Jēzus mainīja viņa vārdu, un aptuveni pēc trim gadiem Sīmanis pārvērtās par Pēteri, par „akmeni”, par „nelielu klinti”. Viņš kļuva par draudzes akmeni, stabu jaunā kristīgā kustībā.
Iedomājieties to lielo pavēlošo spēku, ko Dievs dāvājis Ādamam priekš tā, lai viņš varētu nosaukt visus dzīvniekus, ko radīja Dievs, viņu vārdos. Un kā Ādams nosauca katru dzīvnieku, tā tas kļuva par īpašu vārdu un raksturu katram dzīvniekam.
Arī jūs šobrīd atrodaties Ādama stāvoklī, kad Dievs piedāvā jums 365 nākamā gada dienas, lai tās kalpotu jums, pārvērsdamās par mūsu draugiem; līdzīgi dzīvniekiem, ko Dievs pieveda pie Ādama. Jums vajag tās nosaukt vārdos, jo visas šīs 365 dienas noliktas jūsu priekšā, visas bez neviena vārda. Jums vajag noteikt to saturu un dabu, katrai dienai dodot atbilstošu vārdu. Jūs varat nosaukt tās par sliktām un negatīvos vārdos, bet tādā gadījumā jūs sevi apdraudat ar nežēlīgiem un nelietīgiem sātana uzbrukumiem. Daudzi cilvēki ir izbrīnīti no tām nelaimēm un neveiksmēm, ko viņiem nākas piedzīvot savā dzīvē, bet viņi neaizdomājas par to, ka paši tās par tādām ir nosaukuši. Ja viņi tās nosauktu labos vārdos, tad , pienākot šim dienām, tās kalpotu viņiem ar labu. Jā, jūs varat dot dienām labus un pozitīvus nosaukumus, un tad šīs dienas kalpos jums ar labo un veiksmi. Patīk tas jums, vai nē, jūs šā vai tā nosaucat dienas, apzināti vai neapzināti, noteiktos vārdos. Tā vai citādi, jūsu dzīve izrādīsies tā nosaukuma ietekmē, ko jūs dosiet katrai tajā nosauktajai dienai.
Zinu to no savas paša pieredzes. Katru rītu, kad priekš manis pienāk jauna diena, ar tās dabu un seju, ko vēl neesmu noteicis, es, vispirms nosaucu šo dienu. Ar atbilstošu nosaukumu, es nosaku tās raksturu, t.i. mērķi un saturu šai dienai. Parasti es saku: „Tēvs, es pateicos tev par to, ka esi man dāvinājis jaunu dienu- jaunā diena, tavs vārds būs „efektivitāte”. Šodien no agra rīta līdz vēlam vakaram tu kalposi man ar lielu veiksmi un darbību”. Un esmu pilnībā pārliecināts, ka šī, radītā diena, noteikti, KALPOS man ar lielu darbošanos. Reizēm es atrodu labsajūtu tajā, ka paziņoju dienai kāda Dieva apsolījuma nosaukumu. Tādos gadījumos es saku: „Tēvs, Tu apsolīji 3. Jāņa 2 sekojošo: „Lūdzos lai tev visās lietās tāda labklājība un veselība, kāda jau ir tavai dvēselei”. Tā ar šo vārdu nosaucu šo dienu. „Diena, es paziņoju tev tavu vārdu. Tavs vārds ir veiksme, labklājība un veselība”. Tādā veidā, es dodu tām vārdus un nosaku nozīmi, mērķi un saturu.
Tāpēc, pienākošā diena nes man vajadzīgās svētības un kalpo man ar tām visā tās garumā.
Tā arī jūs varat dienām, ko dod jums Dievs, dot atbilstošus vārdus un sejas. Nosauciet tās vārdos, un lai tās kalpo jums labvēlīgā veidā.
Noslēgumā teikšu, ka Dievs dāvājis mums šo lielisko dāvanu, 365 dienas šinī gadā. Lai šis gads kļūst par lielas veiksmes un svētību gadu, domāsim pareizi un ar gara acīm skatīsimies, saucot visu gudros vārdos, lai mēs varētu dzīvot Dieva godībai un par liecību neticīgajiem. Katra gada diena uzliek mums noteiktu atbildību; kad pienāks pēdējā diena šajā gadā un jums nāksies pārliecināties, ka esat cietis zināmu neveiksmi, jūs nevarēsiet tajā vainot citus.
Es pieminēju trīs ceļus, ar kuru palīdzību jūs varat mainīt savu dzīvi. Uzticieties Dievam, lai Viņš var palīdzēt jums katru dienu izrādīt Savu mīlestību jūsu dzīvē, kas mainīsies Viņa slavai un godībai.
Jongi Čo
(no Jongi Čo grāmatas „Uzvaras dzīve” 1.nodaļa.)
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2011-12-31-4183
