Džons Pols Džeksons
Bībele saka, ka Dievs mūs nosauc Savā Vārdā [Jesaja 43: 7], un ka Viņš ir uzrakstījis Savu vārdu uz mums [Atklāsmes 3: 12].
Tādā mērā, kā mēs nobriestam, un Svētais Gars plūst caur mums, Tēva vārds kļūst arvien dziļāk iegravēts uz to, kas mēs esam. Tas ir līdzīgi, kā ikdienā staigāšana pa vienu un to pašu taku no parādes durvīm līdz dārzam; katru reizi, kad pa to ejat, tā arvien vairāk nomīdās zem jūsu kājām un kļūst arvien redzamāka uz zemes virsas.
Šī taka līdzīga parakstam augsnē. Jo vairāk mēs meklējam Dievu, jo dziļāks un bagātāks, un vairāk pamanāms kļūst Viņa vārds mūsu dzīvēs. Mēs sākam izaugt no prāta sekošanas Viņam garīgā sekošanā, par ko runā Jēzus Jāņa evaņģēlija 4. nodaļā: „Tēvs meklē tos, kas pielūgs Viņu Garā un patiesībā”. Viņš nevēlas būt zināms distancētā attālumā.
Tā ir dievišķa saikne, tuva saikne no Gara uz garu, no uguns pie uguns – savienība, kas pārsniedz laulāto attiecību robežas. Tā ir savienība, kurā Dieva Gars saka: „Jūs esat Manī, un Es atrodos jūsos. Ļaujiet Man elpot caur jums. Ļaujiet Man izmantot jūs. Ļaujiet Man plūst caur jums pie citiem. Jūs esat miesa no Manas miesas un kauls no Mana kaula.”
Acīmredzami, es nerunāju, ka mēs burtiski varam kļūt par Dievu. Tomēr mēs varam būt tik tuvu Viņam, visos veidos, ka Viņš pieļauj, ka mēs esam „viena miesa” ar Viņu [Efez. 5: 30- 32].
Esiet jūtīgi uz Dievu.
Katram no mums ir spēja un iespējas kļūt vienotam ar Kungu. Apustulis Pāvils rakstīja 1. Korintiešiem 6: 17 „Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu.” Jums tas ir. Tas esat jūs.
Jo dziļāk Viņa vārds ierakstīts mūsos, jo jūtīgāki mēs esam pret Viņa klātbūtnes uguni un Viņa Gara maigajiem čukstiem, jo jūtīgāki mēs esam uz Viņa aicinājumu un Viņa vadību. Es nevēlos pieņemt kā pašu par sevi saprotamu Svētā Gara virzību uz manis, Kunga gaismu, kas iziet no manis, vai vienotību ar Viņu, ko Viņš man ir piedāvājis.
Es nevēlos kaut kad kļūt nocietinātāks pret Viņu tāpēc, ka bezdvēseliskums noved nāvē. [Ebrejiem 6: 4-6]. Tā neatdala mūs no Viņa mīlestības, bet mēs zaudējam spēju sajust Svētā Gara aizrādījumus un mēs pametam tiekšanos pēc Viņa.
Kā mēs varam saglabāt sevi no pieaugošās nocietināšanās pret Dievu?
-) Mēs zinām Dievu un Viņa ceļus.
-) Mēs lūdzamies un regulāri pavadām laiku Viņa Vārdā.
-) Mēs vadām grēku nožēlas dzīvi.
-) Mēs pavadām laiku kopā ar citiem cilvēkiem, kas mīl Dievu un ir stipri savās sirdīs.
Šāda prakse darīs mūs jūtīgus pret Dievu un Viņa ceļiem un saglabās mūs jūtīgus, tādā veidā, ka mēs nepretosimies Viņam; tie dos mums tieksmi pēc Viņa un vēlmi pēc Viņa klātbūtnes.
Ziniet par Viņa mīlestību.
Kā ticīgais uz Jēzu, jūs esat savienots ar Tēvu. Jūs esat viens ar Viņu. Jūs nesat Viņa vārdu.
Skaidrs, ka tā nav sīciņa derība, ko Viņš ir ar mums noslēdzis. Tas nav stāvoklis, ko var aizpūst stiprs vējš. Vai izprotat Viņa mīlestības un līdzcietības pret jums dziļumus? Vai saprotat to, kas jūs sagaida šeit, šajā tuvības un pieejamības vietā?
Tiklīdz jūs spēsiet, atvēliet laiku, lai padziļinātu to ceļu no ieejas durvīm uz dārzu. Palūdziet Tēvu palielināt jūsu jūtīgumu pret Viņa Garu un ļaujiet Viņam vēl dziļāk iezīmēt jūsos Savu vārdu.
Džons Pols Džeksons Stream Ministries
Tulkoja Svetlana Ņikiforova.
No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-01-25-4297
