Riks Džoiners.
Dzīves Ceļš, 4. daļa
Vārds nedēļai.
Kā jau iepriekš esam apsprieduši, neatkarīgi no tā, cik grāmatu esat izlasījis par kāda cilvēka balsi, visticamāk, jūs nespēsiet atšķirt viņa balsi pūlī, ja nekad nebūsiet to dzirdējis. Ja pavadīsiet ilgāku laiku ar šo cilvēku, tad jums pat nevajadzēs šīs balss tehnisko raksturojumu – jūs to pazīsiet arī tāpat, pat, ja arī citas balsis vienlaicīgi skanēs līdzās. Tādā pašā veidā, arī laiku ar Dievu un Viņa balss dzirdēšanu nevar aizstāt nekas cits. Tomēr, ir kaut kādi principi, kas var palīdzēt, kamēr mēs iepazīstam Viņu labāk.
Pirmkārt, - visam, kas nāk no Dieva Gara, piemīt Viņa mīlestības un līdzjūtības nokrāsa. Bet, kas nāk no pretējās puses, nāk ar pavisam citādu virzienu. Vai nu piespiež pravieti kļūt lepnam, vai nepareizi ietekmē cilvēku, kam veltīts vārds. Svētais Gars eksistē tam, lai atklātu Jēzu un pievilktu mūs Viņam.
Cilvēki, kas acīmredzamā veidā izmanto dāvanas, lai piesaistītu sev uzmanību, vai, lai paceltu savu personīgo kalpošanu, vai nostiprinātu savu varu, labākajā gadījumā, ir nenobrieduši. Nenobriedušie var būt pa īstam noderīgi tāpēc, ka neviens pravietis nav kļuvis nobriedis vienas dienas laikā. Es ļoti gribētu sev tādu dāvanu, lai varu likt rokas uz cilvēku un teikt: „Kļūsti nobriedis, Jēzus vārdā”, bet nedomāju, ka tāda dāvana ir. Briedums nāk ar laiku un pieredzi.
Mēs godinām un augstu vērtējam visu, kas ir Svētajā Garā, taču tam nevajag nozīmēt, ka no Viņa nākošo mums vajag izmantot cilvēku masu piesaistīšanai. Patiesībā, lai pagodinātu Svēto Garu, mums ir jāatzīst fakts, ka Viņa darbam nav vajadzīga mūsu reklāma. Jo mazāk sensācijas, jo labāk vairumā gadījumu. Mēs varam domāt, ka mums ir jāšokē vai jāizbrīna cilvēki ar mūsu dāvanas palīdzību, taču šis šoks visbiežāk, aizver cilvēkus. Viņiem ir grūti ar to tikt galā.
Padomājiet par to, cik ļoti dabiski un maigi izturējās Jēzus pret sievieti pie akas. Jūs varat pateikt ļoti precīzu pravietojumu, bet, ja jūs sabaidīsiet cilvēku, tad saņemsiet pretēju reakciju un viņš, tā vietā, lai atzītu šo vārdu, sāks to noliegt.
Tomēr, praviešu aprindās var dzirdēt daudz anomālu piemēru pravietiskajam vārdam vai zināšanas vārdam. Taču runāt par galējībām ir dabiski. „Normāla dzīve” nekad nenonāk vakara ziņās, tāpat arī normāla pravietiska kalpošana nenonāk presē. Un tomēr, kalpošanas darba pamata daļa var izdarīt valstībai vairāk, kā neliela daļa sensacionālu pravietojumu. Mūsu mērķis ir nevis spoža izrādīšanās, bet vienkārša paklausība.
Kad notiek kaut kas efektīvs, tas izsauc interesi un satraukumu. Un tā ir normāla reakcija. Bet mēs pieļaujam lielu kļūdu, ja domājam, ka jau atrodamies šajā līmenī, gaidīdami, ka viss, kas mūs sagaida, būs tikpat spožs. Atcerieties par to, ka Dievs Savu žēlastību dod pazemīgajiem, un pār tiem, kas tādi paliek, Viņš turpina izliet Savu žēlastību.
Augstāk par visu mums ir jāatceras, ka mūsu uzdevums Nr. 1 ir pieaugšana mīlestībā pret Dievu un citam pret citu. Džona Leika dzīvē iestājās tāds brīdis, kad katrs, par kuru viņš aizlūdza, saņēma dziedināšanu. Kad viņam jautāja- kur ir noslēpums, viņš atbildēja, ka kad viņš par kādu aizlūdz, tad neapstājas tikmēr, kamēr neizjūt Dieva līdzjūtību pret šo cilvēku, un tad viņš zināja, ka dziedināšana ir notikusi.
Līdzjūtība ir pamats ikvienai patiesai garīgai varai. Tieši tad, kad Jēzus izjuta līdzjūtību pret avīm bez gana, Viņš kļuva par to Ganu. Kad Viņš sajuta līdzjūtību pret tiem, kas bija tumsā, Viņš kļuva viņiem par Mācītāju. Dievs ir mīlestība. Ja mēs sekojam Viņam, tad pieaugsim mīlestībā un caur to pieaugsim Viņa mīlestības spēkā.
Rick Joyner „MorningStar Ministries” president
Tulkoja Diāna Kirsanova. No krievu valodas tulkoja Inga Krūmiņa.
Avots: https://outpouring.ru/news/2012-03-22-4645
